5 mīti par pesticīdiem: kas ikvienam jāzina

Pesticīdi jeb augu aizsardzības līdzekļi (AAL) – ir tēma, kas bieži piesaista lielu uzmanību un izraisa strīdus. Lauksaimnieki izmanto zinātniski pamatotus risinājumus un stingri kontrolētus augu aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu pietiekamu daudzumu drošas un kvalitatīvas pārtikas. Neraugoties uz to, sabiedrības apziņā joprojām valda mīti par pesticīdu ietekmi uz veselību, to lietošanas apjomiem un pārtikas nekaitīgumu.

„Par augu aizsardzības līdzekļiem bieži tiek runāts virspusēji vai caur emociju prizmu, aizmirstot faktus. Tomēr gan augu aizsardzības līdzekļu izstrāde, gan lietošana ir stingri reglamentēts process, kas balstīts uz zinātnes atziņām un daudziem pētījumiem. Ir svarīgi saprast, ka pesticīdi ir „viens no svarīgākajiem līdzekļiem, ko lauksaimnieki izmanto, lai aizsargātu savu ražu un nodrošinātu, ka uz mūsu galda ir pietiekami daudz drošas pārtikas, ievērojot stingras prasības," saka Zita Varanavičiene, „CropLife Lietuva“ vadītāja.

Mīts: pārtika ir piesārņota ar pesticīdiem

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) katru gadu publicē ziņojumu par pesticīdu atliekām pārtikā. Jaunākajā ziņojumā norādīts, ka no 133 000 pārbaudīto paraugu 96,3 % atbilda visām prasībām. To, ka ES valstu lauksaimnieki ražo drošu pārtiku, apstiprina arī ES daudzgadu kontroles plāna paralēlo pētījumu rezultāti – no vairāk nekā 13 000 paraugu 98 % atbilda pesticīdu atlieku pieļaujamajam daudzumam pārtikā. Lietuvas rezultāti ir vēl labāki; 99,1 % paraugu atbilda normām.

.

„Pat paraugi, kuros konstatētas pesticīdu atliekas, ne vienmēr bija nedroši lietošanai pārtikā. Daudzi cilvēki nezina, ka pesticīdu atliekām piemēro ļoti stingrus standartus: laboratorijas testos vispirms nosaka drošu atlieku robežu un tad šo skaitli dala ar 100. Rezultāts kļūst par standartu, kas jāievēro, tāpēc prasības ir 100 reižu stingrākas nekā cilvēkam drošais līmenis," skaidro Z. Varanavičiene.

Mīts: pesticīdu lietošana saimniecībās apdraud mūsu veselību

Pesticīdu lietošana Eiropas Savienībā ir stingri reglamentēta. Ir atļauts lietot tikai tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas ir stingri pārbaudīti un atzīti par drošiem. Pesticīdu reģistrācijas process ir ārkārtīgi sarežģīts: parasti no produkta izstrādes līdz apstiprināšanai paiet aptuveni 6-10 gadi. ES noteikumi nodrošina, ka pesticīdu atliekas pārtikā nepārsniedz pieļaujamās robežas un ka pārtika ir droša patērētājiem.

„Vienīgais, par ko būtu jāuztraucas, ir nelegālie pesticīdi, ko pārdod melnajā tirgū, un to lietošana iestādēm būtu jārisina stingrāk. Šādi pesticīdi ir lētāki par legāli izplatītiem augu aizsardzības līdzekļiem, taču to sastāvs nav pārbaudīts un to ietekme uz cilvēku veselību un vidi nav prognozējama. Diemžēl pirms diviem gadiem veiktajā „CropLife Lietuva“ aptaujā noskaidrojās, ka katrs otrais Lietuvas iedzīvotājs atrod attaisnojumu nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai lauksaimniecībā“, – norāda Z. Varanavičiene.

Mīts: lauksaimnieki lieto pārāk daudz pesticīdu

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem Lietuvā pesticīdu lietošana ir tikai 0,8–1,6 kg aktīvās vielas uz hektāru sējumu – tas ir mazāk nekā vidēji Eiropā (aptuveni 2,3–2,5 kg/ha), mazāk nekā vidēji pasaulē (aptuveni 4,6 kg/ha) un ievērojami mazāk nekā ES valstīs, kas visvairāk izmanto PPP (8–10 kg/ha), tāpēc tā ir viena no zemākajām pesticīdu lietotājām ES.

„Lietuvas lauksaimnieki pesticīdus lieto atbildīgi; tikai tik daudz, cik nepieciešams augu aizsardzībai. Turklāt pesticīdi ir dārgi, tāpēc pesticīdu pārpalikums nav ekonomiski izdevīgs un agronomiski nepamatots. Pārmērīga pesticīdu lietošana nav izdevīga lauksaimniekiem, un tai nav zinātniski pamatotu priekšrocību ne kultūraugu aizsardzībai, ne ražai," norāda Z. Varanavičiene.

Mīts: mēs varētu pilnībā iztikt bez pesticīdiem

Slimības un kaitēkļi pastāvīgi uzbrūk augiem, izplatās nezāles – tas ir neizbēgami katrā saimniecībā. Bez pesticīdiem būtu grūti nodrošināt pārtikas daudzumu un kvalitāti – raža būtu apdraudēta, cenas pieaugtu un daļa pārtikas kļūtu nederīga patēriņam slimību vai kaitēkļu bojājumu dēļ. Atbildīga un mērķtiecīga pesticīdu lietošana palīdz aizsargāt kultūraugus, izvairīties no zaudējumiem un saglabāt stabilu pārtikas piegādi patērētājiem.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, ja AAL netiek laicīgi izmantoti, ražas zudumi var sasniegt 30 % vai pat vairāk nekā 50 % kaitēkļiem vai slimībām labvēlīgos apstākļos. Daži kaitēkļi un slimības var apdraudēt cilvēkus un dzīvniekus, tāpēc augu aizsardzība ir nepieciešama un neatņemama mūsdienu lauksaimniecības sastāvdaļa.

„Mūsdienu lauksaimnieki cenšas panākt ilgtspēju, kombinējot dažādus aizsardzības pasākumus: augseku, izturīgākas augu šķirnes, bioloģiskos risinājumus un pesticīdu lietošanu tikai tad, kad tas ir neizbēgami. Šāda atbildīga pieeja ļauj aizsargāt ražas un vienlaikus saudzēt vidi," norāda Z. Varanavičiene.

Mīts: dabiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļi – drošāki

Ir plaši izplatīts uzskats, ka viss, kas ir „dabīgs“, pēc būtības ir drošāks, taču tā nav taisnība. Gan dabīgie, gan sintētiskie augu aizsardzības līdzekļi var ietekmēt vidi, cilvēkus vai dzīvniekus – viss ir atkarīgs no aktīvās vielas īpašībām, devas un lietošanas metodes. Svarīgi ir nevis tas, vai līdzeklis ir "dabīgs", bet gan tas, vai tas tiek lietots saskaņā ar noteiktajiem standartiem un ieteikumiem, jo nevis līdzekļa izcelsme nosaka tā toksiskumu.

„Tāpat kā zāles, arī augu aizsardzības līdzekļi palīdz, ja tos lieto pareizi; galu galā pat zāles kļūst par indi, ja tiek pārsniegta deva. Tāpēc ir svarīgi lietot tikai oficiāli reģistrētus līdzekļus un stingri ievērot noteiktos lietošanas nosacījumus," norāda Z. Varanavičiene.