Seima Eiropas lietu komiteja aicina valdību īstenot mērenu politiku, formulējot Lietuvas nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) un Dienvidamerikas Muitas alianses (SACA) brīvās tirdzniecības nolīgumu.

„(Valdība – ELTA) tiek aicināta iesniegt Seimam atjauninātu nostāju pēc Eiropas Komisijas novērtējuma“, – šādu komitejas secinājumu šonedēļ notikušajā sēdē pauda tās priekšsēdētāja Rasa Budberģīte.

Ārkārt, ārlietu ministra vietnieks Sigitas Mitkus sacīja, ka Eiropas Savienības (ES) ieguvumi no brīvās tirdzniecības ar Dienvidameriku ir daudz lielāki nekā izmaksas, turklāt, pēc viņa teiktā, "Mercosur" lauksaimniecības produktiem tiek piemēroti stingri tarifi.

„Saskaņā ar pirms dažiem gadiem veiktajiem novērtējumiem nolīgums ir izdevīgs Eiropas Savienībai. Tarifu starpība starp „Mercosur“ valstīm un ES ir piecas reizes lielāka, un nolīgums sola ieguvumus kopējā kvantitatīvā izteiksmē, proti, tarifu atcelšanu līdz 4 miljardu eiro apmērā gadā," Eiropas lietu komitejas sēdē sacīja Mitkus.

„Es vēlos atgādināt, ka tiek ieviestas kvotas liellopu gaļai, piemēram, 99 000 tonnu, kas ir 1,6 % no ES kopējā liellopu gaļas ražošanas apjoma. (...) Ir noteiktas arī kvotas mājputnu gaļai, piemēram, 180 tūkstoši tonnu, kas ir 1,4 % no ES mājputnu gaļas pieprasījuma," viņš skaidroja.

Zemnieku pārstāvji ir nobažījušies par pārtikas kvalitāti un konkurenci

Zemkopības kameras (ZKA) direktors Sigitas Dimaitis norāda, ka lauksaimnieku kopiena ir piesardzīga attiecībā uz nolīgumu un baidās, ka no Dienvidamerikas importētās pārtikas kvalitāte būs zemāka

.

„ES lauksaimnieki ir nevienlīdzīgā situācijā, jo mums ir noteiktas prasības, piemēram, attiecībā uz dzīvnieku drošību, un mēs īsti nezinām, kas notiek tur (Dienvidamerikas valstīs – ELTA). Iespējams, šo prasību nav. (...) Varbūt ir problēmas ar pārtikas nekaitīgumu, jo tur ir atšķirīgas prasības," komitejas sēdē teica Dimaitis.

EAA direktors arī norādīja, ka importētie produkti ir lētāki un tāpēc tieši konkurē ar Lietuvas pārtikas produktiem ES mēroga tirgos.

„Mēs zinām, ka var rasties problēmas ar liellopu gaļu, mājputnu gaļu un olām. Mums vajadzētu turpināt analizēt un nesteigties pieņemt nolīgumu," viņš norādīja.

"

Būtu jāanalizē tālāk un nevajadzētu steigties pieņemt nolīgumu," viņš norādīja.

Lietuvas Lauksaimniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Eimants Pranausks (Eimantas Pranauskas) piebilda, ka, lai gan Dienvidamerikas preces ir konkurētspējīgas Eiropas tirgū, tas nenotiks, ja uz „Mercosur“ alianses valstīm tiks eksportēti dārgāki Eiropas produkti.

„Graudus pārvēršot putnu gaļā ar pievienoto vērtību, nāksies saskarties ar konkurenci no otras puses, jo to putnu gaļa ir konkurētspējīga vairāku iemeslu dēļ. („Pagaidām mēs neredzam nekādu ieguvumu eksporta ieņēmumu palielināšanā, “, – norādīja E. Pranausks.

Lietuvas Jauno lauksaimnieku un jauniešu savienības valdes loceklis Vītenis Grigas piekrita, ka pirms tirdzniecības nolīguma ratifikācijas Lietuvā lielāka uzmanība būtu jāpievērš pārtikas kvalitātei.

„Mēs ierosinām pievērst uzmanību iespējamajiem zaudējumiem ilgtermiņā, īpaši attiecībā uz ilgtspēju un pārtikas kvalitāti. Eiropā mums ir visaugstākie pārtikas kvalitātes standarti, savukārt Dienvidamerikā tādu nav," viņš norādīja.

ELTA atgādina, ka decembrī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) paziņoja, ka ES un četras Mercosur alianses valstis ir parakstījušas strīdīgu tirdzniecības nolīgumu, pret kuru iebilda Francija un daudzi Eiropas lauksaimnieki.

Nolīguma ratifikācija atvieglotu ES iespēju eksportēt automašīnas, tehniku un farmācijas produktus uz Dienvidameriku

.

Brazīlija un tās kaimiņvalstis savukārt varēs pārdot eiropiešiem gaļu, cukuru, rīsus, medu, sojas pupas un citus produktus ar mazāk ierobežojumiem

.

Nolīguma mērķis ir likvidēt lielāko daļu importa nodokļu starp ES un Mercosur un izveidot plašu brīvās tirdzniecības zonu, kas aptver vairāk nekā 700 miljonus patērētāju.

Mercosur apvieno četras Dienvidamerikas valstis - Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju, Paragvaju un Urugvaju

.