Vai Lietuva atbalstīs ES nolīgumu ar Mercosur?
Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Ursulai fon der Leienei dodoties uz Dienvidameriku, šķiet, ka pēc gadu desmitiem ilgušajiem ES un Mercosur valstu strīdiem beidzot varētu tikt noslēgts tirdzniecības pakts. Apskatīsim šo svarīgo vienošanos, par kuru notiek sarunas starp Eiropas Savienību un Dienvidamerikas reģionālo bloku. Atgādinām, ka Lietuva vēl nav balsojusi Seimā par šo nolīgumu
.Lietuva ir tendēta iebilst
Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija komentēja „Agrobitei“, ka „Lietuvas Republikas Seims vēl nav balsojis par ES un Mercosur brīvās tirdzniecības nolīgumu, jo sarunas vēl turpinās“.
Šonedēļ arī Seima Lauku lietu komiteja izklāstīja savu nostāju, lai mudinātu Seimu neapstiprināt šo nolīgumu.
„Mūsu interesēs ir ne tikai ražotāju (lauksaimnieku un pārstrādātāju – BNS), bet arī patērētāju aizsardzība“, – trešdien sēdē sacīja komitejas priekšsēdētājs Kēstutis Mažeika.
Pēc abu pušu uzklausīšanas komiteja nolēma nedēļas laikā sagatavot galīgo lēmumu ar priekšlikumiem šādam nolīgumam. Lauksaimniecības ministra vietnieks Vītenis Tomkus sacīja, ka nolīgums ir ekonomiski izdevīgs Lietuvai, jo tas varētu palielināt valsts lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu.
„Muitas tarifu samazināšana ir ļoti svarīga, jo īpaši tādās nozarēs kā piena produkti, šokolāde un dzērieni. Tarifi uz „Mercosur“ valstīm pašlaik ir 35 %, kas ir piecas reizes augstāki nekā ES tarifi," trešdien komitejā sacīja Tomkus.
Par ko ir šī vienošanās?Norunas tika uzsāktas 1999. gadā ar mērķi atcelt daudzus importa nodokļus un izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar 700 miljoniem klientu.
Norunas tika uzsāktas 1999. gadā ar mērķi atcelt daudzus importa nodokļus un izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar 700 miljoniem klientu.
Mercosur“Mercosur“ apvieno piecas valstis, taču Venecuēlas dalība tajā ir apturēta, jo valstī valda nedemokrātisks klimats, tāpēc nolīgums attiecas tikai uz atlikušo četrinieku: Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju.
Dienvidamerikas valstis vēlas gūt labumu no Eiropas pieprasījuma pēc liellopu gaļas, mājputnu gaļas, cukura, rīsiem un citām precēm, kā arī pēc tādiem minerāliem kā litijs, varš un kobalts, kas ir svarīgi pārejai uz tīru enerģiju
.
ES, kurā ir 27 dalībvalstis, vēlas paplašināt savus automobiļu, iekārtu un farmācijas produktu tirgus
.Divas valstis panāca provizorisku vienošanos 2019. gadā, taču pretestība dažās Eiropas daļās ir aizkavējusi ratifikāciju
.
Kam tas būtu izdevīgi?
Uzņēmumi abos kontinentos gūtu labumu: „Mercosur“ tirgus aptver 270 miljonus cilvēku, ES – 450 miljonus cilvēku.
Spānijas valdība, kas atbalsta nolīgumu, uzsver tā ietekmi uz vīna un olīveļļas eksportu, savukārt Vācija sagaida, ka tā eksportēs vairāk automašīnu
.
Toties Dienvidamerikas lauksaimniecības nozare sagaida gaļas, sojas un kukurūzas eksporta pieaugumu. Pagājušajā gadā četras „Mercosur“ valstis uz ES eksportēja lauksaimniecības produktus 24 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Kas zaudēs?
Potenciālais darījums ir sastapies ar Eiropas lauksaimniecības nozares pretestību, jo īpaši Francijā, kur lauksaimnieki rīko skaļus protestus
.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) ir brīdinājis, ka šāds darījums ir „nepieņemams“.
Eiropas lauksaimnieki ir sašutuši par it kā mazāk stingrajiem regulatīvajiem noteikumiem Dienvidamerikas nozarei, jo īpaši norādot uz nozares lomu Amazones lietus mežu plašu platību iznīcināšanā, kas nodrošina tik ļoti nepieciešamo aizsardzību pret klimata pārmaiņām
.
„Ir grūti noteikt katras govs izcelsmi. Mēs nezinām, kā tās izsekot“, lai noskaidrotu, vai lauksaimnieki ir ievērojuši vides aizsardzības normas, sacīja ekonomists Maksims Kombs (Maxime‘Combes).
Nolīgums atceltu ievedmuitas nodokļus aptuveni 60 000 tonnu „Mercosur“ liellopu gaļas“.
Eiropas Komisija apgalvo, ka tas ir salīdzinoši neliels apjoms – aptuveni 1,6 % no ES liellopu gaļas produkcijas
.Francija cenšas iekļaut 2015. gada Parīzes klimata nolīguma punktus
.
Brazīlija, savukārt, vēlas izņēmumus nozarēm, kuras tā uzskata par stratēģiski svarīgām, piemēram, automobiļu nozarei
.
Kas tālāk?
Ceturtdien fon der Leiena negaidīti apmeklēja Mercosur samitu Urugvajā un paziņoja, ka vienošanās jau ir tuvu pie apvāršņa.
Ja darījums tiks galu galā apstiprināts, tas būs jāratificē ES 15 dalībvalstīm, kurās dzīvo 65 % no bloka iedzīvotājiem, un pēc tam zaļā gaisma tam būs jādod Eiropas Parlamenta vairākumam.
.
Francija cenšas bloķēt šo darījumu, un nesen tai pievienojās arī Polija. Itālija, Austrija un Nīderlande arī ir paudušas šaubas
.
Līdzīgi raksti
Video
