Lauksaimnieki Viļņā un Briselē protestē pret ierosinātajām izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā

Apmēram 10 000. 10 000 lauksaimnieku no Lietuvas un citām ES valstīm ceturtdien Briselē protestē pret Eiropas Komisijas plāniem no 2027. gada samazināt finansējumu lauksaimniekiem.

Bet arī Lietuvas Lauksaimniecības kamera (LKA) un Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija "Kooperacijos kelias" organizē protesta akciju pie ES pārstāvniecības Viļņā.

Lietuvas lauksaimnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks Martins Puidoks (Martynas Puidokas) apgalvo, ka lauksaimnieki no visas Eiropas ir vienoti pret Komisijas ierosinātajām izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), budžeta samazināšanu, negodīgu ES tirdzniecības politiku un birokrātiju.

„Šodien (ceturtdien – BNS) Lietuvas lauksaimnieku savienība kopā ar 10 000 ES lauksaimnieku piedalās mītiņā Briselē. Šī ir turpinājuma akcija. Jau vasarā mēs bijām pieklājīgi un katras valsts galvaspilsētā mūsu valdības pārstāvjiem nosūtījām vēstījumu par slikto ES politiku. Mūs neuzklausīja," komentārā aģentūrai BNS sacīja Puidokas.

„Nepietiek ar to, ka mums aizmiglo acis, kad mūsu lauksaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku ir apdraudēta“, –, viņš piebilda.

Lietuvas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Raimunds Juknevičs (Raimundas Juknevičius) uzskata, ka lauksaimnieki ir ļoti nobažījušies par Komisijas priekšlikumu samazināt KLP budžetu par piektdaļu un likvidēt desmitgadēm ilgušo politikas struktūru. 

„Lai gan lauksaimniecība ir stratēģiski svarīga Eiropas ekonomikas un pārtikas nodrošinājuma daļa, nozare saskaras ar spēcīgu spiedienu un nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, un Komisijas ierosinātā lauksaimniecības politikas struktūras pārstrukturēšana vājina ES vienotību," teikts Jukneviča kunga paziņojumā.

Protesta akcijas priekšvakarā ES lauksaimnieku organizāciju līderi Briselē apsprieda KLP nākotni un brīvās tirdzniecības nolīguma ratifikāciju, kas parakstīts starp ES un Dienvidamerikas kopējā tirgus bloku (Mercosur).

Saskaņā ar EAA priekšsēdētāja Arūna Svitoja teikto lauksaimnieku mērķis ir saglabāt stabilitāti lauksaimniecībā un nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem kvalitatīvu pārtiku: "Mēs ticam, ka lauksaimnieku balss tiks sadzirdēta un ka pieņemtie lēmumi stiprinās visu lauksaimniecības nozari.

Saskaņā ar Lauksaimniecības kameras sniegto informāciju, Viļņas–Briseles teletilts nodrošinās tiešraidi no Briseles, kā arī uzrunas, diskusijas un intervijas ar lauksaimnieku un lauksaimnieku organizāciju vadītājiem.

BNS raksta, ka Lietuva aicina palielināt ES finansējumu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai 2028–2034. gadā, jo KLP finansējums pēc 2027. gada ir pārāk mazs.

Pēc Zemkopības ministrijas teiktā, piešķirot finansējumu, nav ņemts vērā, ka Lietuva ir ES austrumu pierobežas valsts, kurai ir kaimiņi – agresors un sabiedrotais notiekošajā karā, tāpēc būtu grūti vides aizsardzības atbalstam atvēlēt vismaz 30% no valsts budžeta. 

Lietuva principā iebilst arī pret KLP iekļaušanu kopējā finansēšanas un pārvaldības sistēmā līdzās citām politikas jomām. Tā uzskata, ka KLP īstenošanas un pārvaldības modelim ir jāpaliek autonomam, balstītam uz diviem pīlāriem - tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību - un ar atsevišķu finansējumu.

Lietuva 2028. un 2034. gadā saņems 4,386 miljardus eiro jeb par 20 % mazāk nekā iepriekšējā finanšu plānā (5,485 miljardi eiro)

.