K. Mažeika sola meklēt veidus, kā vienādot tiešos maksājumus lauksaimniekiem

Eiropas Komisijai ierosinot par piektdaļu samazināt finansējumu lauksaimniekiem, jaunais lauksaimniecības ministrs Kęstutis Mažeika sola meklēt veidus, kā nodrošināt atbilstošu atbalstu lauksaimniekiem un tuvināt tiešos maksājumus ES vidējam rādītājam.

Intervijā aģentūrai BNS viņš teica, ka cer, ka lauksaimniecības atzīšana par valstij stratēģiski svarīgu nozari ļaus garantēt atbilstošu finansējumu, taču neprognozēja, vai valsts piešķirs papildu līdzekļus no valsts budžeta.

„Mēs ceram, ka šis solis, atzīstot lauksaimniecību par stratēģiski svarīgu nozari, ļaus garantēt atbilstošu finansējumu. Bet domāt, ka kopējā budžeta samazinājums tiks kompensēts no citiem sektoriem, kur, kā mēs saprotam, visiem ir savas cerības... Tikai budžets ne tikai nesamazināsies, bet pat palielināsies. Tāpēc šeit, visticamāk, izvērsīsies patiešām plašas diskusijas“, – intervijā BNS teica K. Mažeika.

Pēc viņa teiktā, valsts līdzekļu piešķiršana lauksaimnieku pabalstiem ir „diskusiju jautājums”.

„Šeit, visticamāk, atkal būs jāsadarbojas ar Finanšu ministriju, ar valdību... Protams, to var atlikt arī uz nākamo gadu, ņemot vērā saspringto budžetu, bet mēs centīsimies to pamatot. „Mums ir tāda cerība, ka, ņemot vērā reālo situāciju un lauksaimnieku finansiālo stāvokli, tas būtu jādara, jo īpaši runājot par mazajiem un ģimenes saimniecībām, jo tām šis ir īpaši grūts periods“, – teica K. Mažeika.

Viņš arī sola pārskatīt esošo maksājumu metodiku, lai maksājumi tiktu izmaksāti tikai tiem, kuri no deklarētās zemes rada pievienoto vērtību.

* Ierobežojumi bērnudārziem, skolām un slimnīcām pārtikas iegādei no ārvalstu piegādātājiem.

– Jūs pats ne reizi esat minējis, ka esat piektais ministrs trīs gadu laikā. Jūs uzsvērāt arī stabilitāti, kuru vēlaties saglabāt, un komandā uzaicinājāt bijušos ministrus un viceministru. Kā mēs zinām, Andrius Palionis atteicās strādāt jūsu komandā, vai jums ir zināmi citu lēmumi?

– Joprojām gaidu citu lēmumus. Jā, stabilitāte lauksaimniecībā ir svarīga, ko ļoti novērtē lauksaimnieki, protams, visi droši vien novērtē stabilitāti. Tieši šajā jomā, iespējams, ir tas paveiktais darbs, un mēs redzam, ka daži (bijušā ministrijas vadība – BNS) varētu kaut kādā veidā piedalīties šajā kopīgajā darbā. (...). Es pats izstrādāju arī 19. valdības programmu, pie 20. programmas nepiedalījos, tur tika vienkārši svītroti daži punkti, nu, tagad tos atkal esam atjaunojuši. Tas, iespējams, ir loģiski, ka gan komanda, gan redzējums bija tāds. Tā, iespējams, arī tika sperts šis solis. Protams, cilvēki šajā laikā, iespējams, ir novērtējuši un tagad izvērtē savas spējas turpināt darbu un iespējas. Mēs cienām viņu lēmumu, un ir cilvēki, ar kuriem joprojām runājam, un mēs izveidosim šo komandu, ko jau nākamajā nedēļā prezentēsim.

– Vai jūs jau zināt Igno Hofmana un Rolanda Taraškeviča lēmumus?

– Ar Taraškevičiem jau ir panākta vienošanās.

– Vai viņš būs viceministrs?

– Jā, viņš būs, jo Eiropai atkal gaidāma prezidentūra, budžets, sarunas un konsekvence šajā jomā, un viņa pieredze ir īpaši nozīmīga, ko mēs uzsvērām gan valdībā, gan sarunā ar prezidentu. Tas patiešām ir viens no galvenajiem prioritāriem, kas mūs sagaida tieši šajos nākamajos gados.

– Un Ignas Hofmans?

– Viņš nebūs viceministru komandā, bet, ceru, vismaz kā sabiedriskais padomnieks noteikti būs.

– Un kā ar pārējiem viceministriem?

– Ir kandidāti, tie tiek pārbaudīti, gaidām atbildi no dienestiem, un nākamajā nedēļā tos iepazīstināsim.

– Kā jūs plānojat saglabāt stabilitāti – vai tas nozīmē, ka lauksaimniecībā mēs neredzēsim lielākas reformas, bet jūs vienkārši mēģināsiet mierīgi pabeigt pilnvaru termiņu?

– Vārds „reforma” daudzus biedē, bet mēs to noteikti neplānojam. Galvenais, ko mēs solām, ir birokrātijas samazināšana. Strādājot Seima Lauku lietu komitejā, mēs redzējām, ka lielākā daļa izaicinājumu saistīti ar procesu. Kaut gan tieši šis process, ko mēs izvērtējam, valstij izmaksā ļoti dārgi. Un viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem, un, iespējams, viceministriem nebūs tā, ka, nu, katram būs savs dārziņš, kurā viņš pats kārtosies, bet mēs visi skatīsimies horizontāli, vērtēsim no pakalpojuma saņēmēja viedokļa – tas ir, vai tas ir lauksaimnieks, pārstrādātājs vai uzņēmējs šajā jomā, kā viņš saņem šo pakalpojumu, apliecību, atļauju vai kaut ko citu, vai galu galā atbalstu, cik daudz soļu ir jāveic, kādas procedūras jāizpilda.

Zinot, ka arī starp iestādēm dati īpaši pārklājas, bieži atkārtojas, tos pašus ir jāsaskaņo, jāpārnes... XXI gadsimtā tas patiešām ir grūti saprotams, un, iespējams, to var salīdzināt ar koka augšanu – katru gadu zaru kļūst arvien vairāk. Šķiet, ka arī pie mums šajā laikā notika tā, ka birokrātija nemazinājās, bet gan auga tāpat kā minētais koks.

– Jūs deleģējušās demokrātu apvienības „Vardan Lietuvos” līderis Virginijus Sinkevičius ir teicis, ka nākamie demokrātu ministri veiks pakļauto iestāžu revīzijas. Ko jūs plānojat pārbaudīt? Vai pārskatīsiet arī iepriekšējās ministrijas vadības lēmumus?

– Jā, mēs to plānojam, pašlaik tiek izstrādāts plāns. Mēs izstrādājam plānu, plānojam resursus un iespējas, gan ministrijas iekšējās revīzijas dienesta kapacitāti, gan to, cik daudz ārējo resursu mēs piesaistīsim. Tas būs saistīts ne tikai ar finansēm un dažādiem resursiem, bet arī ar procesu revīziju. (...) Un tas apgalvojums, ka dažas iestādes varētu pazust vai to funkcijas varētu tikt pārdalītas, – visreālāk šie lēmumi, visticamāk, tiks pieņemti tieši pēc veikto procesu revīziju pabeigšanas.

– Ko konkrēti plānojat revidēt? Vai tas būs ministrijas iekšienē vai kādas konkrētas iestādes?

– Mēs runājam gan par pakļautajām iestādēm, gan arī nedaudz pārskatīsim struktūru ministrijas iekšienē; mūsu nākamā kanclere ir šīs jomas speciāliste. Tāpēc domāju, ka šeit mēs veiksim novērtējumu, apvienojot spēkus.

Dažas lietas ir obligātas, piemēram, higiēnas sertifikātu prasības, ūdens analīzes vai metroloģiskās pārbaudes, kur šodien redzam, ka cilvēkiem jābrauc vairākus desmitus kilometru, lai paņemtu sterilu mēģeni, tad jāatgriežas, jāņem ūdens paraugs un atkal jānogādā laboratorijā... Tas attiecas ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī uz visām valsts iestādēm, skolām, bērnudārziem – līdz 1. septembrim tām tas ir jāizdara. Un loģika ir tāda, ka varbūt labāk būtu divas reizes aizvest bērnus uz pilsētu, parādīt izrādi vai kaut ko tamlīdzīgu, nevis nodarboties ar tehniskām lietām, vienkārši pārvadāt paraugus un tādējādi imitēt darbu. (...) Bez šiem pētījumiem darbība vienkārši nav iespējama – par to ir paredzētas milzīgas sankcijas, visi to rūpīgi izpilda, bet vai tā tam vajadzētu būt? Es patiešām domāju, ka nē.

– Kuras iestādes varētu tikt pakļautas auditam?

– Droši vien pārskatīsim visas, visu iestāžu procesus, un tas nav nekāds noslēpums.

– Jūs pieminējāt arī kancleri – kas būs kanclere?

– Dorita Visalgienė.

– Jūs pieminējāt, ka dažas iestādes varētu tikt likvidētas – vai jūs domājāt Augkopības dienestu? Kad plānojat tā pārstrukturēšanu?

– Mums ir jāizvērtē situācija, jo daži procesi ir obligāti, mums ir jāatskaitās arī Eiropas Komisijai un citām starptautiskām organizācijām. Tādi kā graudu pārbaudes, laboratorija, neakreditēta laboratorija – tas noteikti nevajadzētu būt vēl kādai īpašai funkcijai, ja mums jau ir Nacionālais pārtikas un veterināro risku novērtēšanas institūts. Es nešaubos, ka tās varētu šo funkciju veikt kopīgi un pat samazināt izmaksas, vienlaikus nodrošinot kvalitāti.

Arī citas funkcijas varētu tikpat labi veikt citas iestādes. Taču šajā gadījumā nenotiks kāda mehāniska funkciju atcelšana vai pārdale, to nodošana citiem, bet ir svarīgs arī šis korupcijas riska novērtējums, kura sekas mēs redzam tagad. Ir ir svarīgi nodrošināt, lai turpmākais process būtu pārredzamāks, efektīvāks un neradītu kādus līdzīgus riskus nākotnē, kādi bija pavisam nesen.

– Kad plānojat uzsākt šīs iestādes pārstrukturēšanu?

– Domāju, ka rudenī mums būs plāns, kādi soļi jāveic, un, iespējams, dažus darbus sāksim jau rudenī.

– Viens no svarīgākajiem uzdevumiem jūsu pilnvaru termiņa laikā ir sarunas par jauno ES budžetu, kas notiks, Lietuvai prezidējot ES Padomē. Jūs izvirzāt mērķi saskaņot tiešos maksājumus ar ES. Kā izdosies to sasniegt, ņemot vērā, ka finansējums Lietuvas lauksaimniekiem pēc 2027. gada, visticamāk, samazināsies par aptuveni 20 procentiem?

– Mainās pats finansējuma princips – vairs nebūs atsevišķa lauksaimniecības budžeta, bet gan kopējs budžets. Tāpēc, iespējams, svarīga būs arī valsts attieksme pret lauksaimniecību, kāda tā ir. Mēs ceram, ka šis solis, atzīstot lauksaimniecību par stratēģisku nozari, ļaus garantēt, ka finansējums būs atbilstošs. Bet domāt, ka kopējā budžetā samazinājums tiks kompensēts no citām nozarēm, kur, kā mēs saprotam, visiem ir savas cerības.... Tik ka budžets ne tikai nesamazināsies, bet pat palielināsies. Šeit, visticamāk, izvērsīsies patiešām plašas diskusijas.

Bet mēs redzam arī citu iespēju – pārskatīt jau esošo maksājumu metodiku, par ko esam dzirdējuši no lauksaimniekiem vai vienkārši cilvēkiem, kuri tikai deklarē zemi, bet to neapstrādā. Jāvirzās uz to, lai maksājumus saņemtu tikai tie, kuri rada pievienoto vērtību no savas deklarētās zemes. Jo joprojām pastāv ļaunprātīga izmantošana, kad pilsētnieki deklarē zemi, saņem marķētu dīzeļdegvielu, bet patiesībā šo zemi neapstrādā – to apstrādā lauksaimnieks, un dažreiz viņam vēl jāpiemaksā kāda summa skaidrā naudā papildus šiem pabalstiem. Tādējādi rodas „ēna” apdrošināšanas pasākumos un citās jomās, kas rada papildu slogu konkrētiem lauksaimniekiem.

– Vai esat aprēķinājuši, cik daudz papildu naudas varētu iekasēt, mainot metodiku?

– Vēl neesam aprēķinājuši, bet, manuprāt, šie aprēķini tiks veikti tuvākajā laikā. (...) Ir svarīgi radīt vidi, lai tas lauksaimnieks, kurš reāli apstrādā zemi, par to paziņotu, jo tā ir cilvēka atbildība un tiesības. Un, ja viņš redzēs, ka ir šāda iespēja, vai pat kādu vēstījumu tiem tā sauktajiem „dīvāna lauksaimniekiem”, varbūt tos varētu pamudināt vienkārši noslēgt šos līgumus un faktiski legalizēt šo zemi, nevis fiktīvi nodarboties ar darbībām, ar kurām viņi nenodarbojas.

– Eiropas Komisija ļauj arī valstij piedalīties, lai kopējais finansējums nesamazinātos. Vai redzat tam iespējas?

– Tas, iespējams, ir diskusiju jautājums. Šobrīd mums, visticamāk, jau rīt vai parīt (ceturtdienā–piektdienā – BNS) tiks parakstīts dokuments, ka Lietuva saņems apmēram 10 miljonus kompensācijām par mēslošanas līdzekļu un enerģijas cenu pieaugumu, tas ir degvielas cenu pieaugums lauksaimniekiem, un arī valsts var pievienoties līdz pat 200 procentiem. Šajā brīdī, iespējams, tas būs sava veida lakmusa papīrs, kāda ir mūsu griba – vai sniegt nozīmīgu atbalstu, piemēram, kā Francija, pilnus 200 procentus.

Šeit, visticamāk, atkal būs jāsadarbojas ar Finanšu ministriju, ar valdību... Protams, to var atlikt arī uz nākamo gadu, ņemot vērā saspringto budžetu, bet mēs centīsimies to pamatot. Mums ir tāda cerība, ka, ņemot vērā reālo situāciju un lauksaimnieku finansiālo stāvokli, tas būtu jādara, jo īpaši runājot par mazajiem un ģimenes saimniecībām, jo tām šis ir īpaši grūts periods

– Joprojām par Eiropas tēmām – ES un „Mercosur“ nolīgums – vai jūs redzat vairāk iespēju vai risku Lietuvas lauksaimniekiem?

– Es arī Seima komitejā paudu savu viedokli un biju viens no iniciatoriem, lai šis līgums netiktu parakstīts, jo neredzu no tā nekādu labumu, īpaši mūsu lauksaimniecībai, jo rūpniecība, kurai rastos lielākas iespējas, to, visticamāk, neatsver. Tāpēc arī šeit būs nepieciešami zināmi precizējumi, ciktāl tas saistīts ar pēdējā laikā pieaugušajiem salmonellu gadījumiem, nekvalitatīvu, inficētu pārtiku, vai arī tie ir gadījumi, kas saistīti ar importu no „Mercosur” valstīm.

Bet principā, neatkarīgi no „Mercosur“ līguma, mums ir jāveic pārtikas un lopbarības kontrole arī no kaimiņvalstīm, jo tie atsevišķie gadījumi, kas agrāk bija, tagad kļūst par tendenci, un es nedomāju, ka visi tie ir identificēti.

– Vides aizsardzības aktīvisti jūs kritizē par to, ka, veidojot lauksaimniecības politiku, nepietiekami novērtējat klimata pārmaiņu nozīmi. Kā jūs saskaņosiet vides aizsardzības un lauksaimnieku intereses?

– Es to ļoti labi saskaņošu, un, iespējams, man ir vairāk pieredzes nekā daži no tiem, kas par to sūdzējās, jo man nav nekādu personīgu interešu. Tas, iespējams, atkal ir vecās „simpātijas”, bet, iespējams, svarīgi ir tas, ka arī mūsu programmā ir uzsvērta mazo un vidējo saimniecību stiprināšana, kā arī īso pārtikas ķēžu stiprināšana, kas, iespējams, ir būtiski vides aizsardzības mērķi, jo arī „Mercosur” gadījumā garie transporta ceļi rada lielu CO2 emisiju pēdu. Tāds pats ražošanas process, kas šajās valstīs ir ļoti apšaubāms – pesticīdu lietošana, dažādu gaļas piedevu izmantošana, hormoni, ģenētiski modificēti augi un tā tālāk... Ir daudz nezināmo faktoru, bet pie mums, Lietuvā, šis process tiek stingri kontrolēts. Ir svarīgi virzīties uz to un veicināt, lai valsts līdzekļi tiktu tērēti mūsu lauksaimnieku produkcijas iegādei – sākot no slimnīcām, bērnudārziem, skolām un beidzot ar karavīru ēdināšanu – tā ir mūsu prioritāte.

– Jaunie lauksaimnieki arī pauž bažas, ka viņu un mazo saimniecību intereses netiek aizstāvētas, bet jūsu prioritāte ir lielās graudaugu saimniecības. Vai jūs mainīsiet savu viedokli šajā jautājumā?

– Mans viedoklis nekad nav bijis tāds, un šeit, iespējams, ir kāds pārpratums, jo es pats pavisam nesen biju jauns lauksaimnieks, esmu pazīstams ar šiem izaicinājumiem, pats tos esmu pārvarējis, tāpēc atbalstu tos organizācijas, kurām savu biedru vidū ir arī atsevišķas jauno lauksaimnieku grupas un kuras šos jautājumus aktualizē. Tas patiešām ir prioritāte un, ņemot vērā vidējo lauksaimnieka vecumu, droši vien arī lauksaimniecības nākotne.

– Jau vairākus gadus pastāv problēma, ka ierobežojums lauksaimniekiem turēt ne vairāk kā 500 hektārus zemes praktiski nedarbojas, to var apiet. Vai plānojat pārskatīt regulējumu, lai ierobežojums reāli darbotos?

– Šeit ir Seima uzdevums grozīt likumus.

– Bet jūs varat ierosināt.

– Jā, mēs atbalstām šo iniciatīvu, savukārt ministrija darīs to, kas tai ir pa spēkam, proti, noteiktu procentuālu samazinājumu šiem pašiem maksājumiem par platībām, kas pārsniedz 500 hektārus, ja tas ir, piemēram, tikai augkopības saimniecība. Šie saimniecības jau tāpat cīnās par izdzīvošanu, bet jāveicina jauktas saimniecības, saimniecības, kas rada lielāku pievienoto vērtību, tāpēc, iespējams, viens no iespējamajiem mehānismiem ir tieši šāds.

– Jūs esat pieminējis, ka skatāties skeptiski uz Pārtikas padomi, neredzat tajā vērtību. Vai tā tiks likvidēta?

– Šai padomei nav neviena praktiska darba rezultāta, tas ir fakts. Un es domāju, ka mēs atgriezīsimies pie tradicionālās sistēmas, tas ir, pie tā, kas bija jau senāk un efektīvāk – proti, ministru padomdevēju padome, kurā noteiktu jomu zinātnes, uzņēmējdarbības un lauksaimnieku pārstāvji proporcionāli apspriestu vienu vai otru jautājumu, nozares jautājumus, iespējams, pat šaurākus jautājumus.

Mēs cenšamies panākt efektivitāti, nevis kādu paziņojumu. Pārtikas padomes solītā cenu uzraudzība, kas jau tāpat ir Konkurences padomes uzdevums, absolūti nedeva nekādu rezultātu.

– Tas bija valdības iniciatīva, vai jūs ierosināsiet to vairs neturpināt?

– Jā.

– Jūs teicāt, ka būtu jānostiprina Konkurences padome un jāveicina konkurence. Vai tā var cerēt uz kādām papildu funkcijām?

– Tai jau ir pietiekami daudz funkciju, svarīgi ir, lai tās tiktu izmantotas, kā arī pieejamie instrumenti. Tāpēc, manuprāt, mēs vēršos pie viņiem, jo nesen pieņemtajā Piena likumā ir iekļauta tirdzniecības uzņēmumu cenu noteikšana, ražošanas izmaksas – šeit, iespējams, ir viņu darbības joma un varbūt pat palīdzības instruments. (...)

– Kāda šeit varētu būt tirgotāju loma?

– Ir svarīgi, lai galīgajā cenā atspoguļotos katras puses peļņa. Pašreiz, saskaņā ar aprēķiniem, lielāko daļu piena cenas saņem tieši tirgotāji, lai gan patiesībā vislielākās izmaksas sedz piena ražotājs. Šī proporcija, sadalījums starp piena iepirkuma cenu un galīgo cenu, droši vien visiem būtu skaidri saprotama, un šai cenai nevajadzētu balstīties uz principu „kurš pirmais” vai „kurš gudrāks”.

– Runājot par pienu, krīze turpinās jau vairākus gadus; februārī tika paziņots par atbalstu un aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem piena ražotājiem, taču problēmas joprojām pastāv. Ko vēl var darīt?

– Ir pieejami aizdevumi, bet, iespējams, jau trešo gadu ilgstošā krīze liecina, ka mazie un vidējie lauku saimniecību īpašnieki pamet šo nozari. Un piena likums šodien patiesībā noteikti neradīs kādu īpaši brīnumainu efektu, bet, iespējams, tiem, kuriem ir ilgtermiņa vīzija un saimniecības, (...) tas ir zināms pozitīvs signāls.

Un šie aizdevumi ar labvēlīgi nosacījumi varētu būt kā palīdzība. Turklāt šis īsās piegādes ķēdes process, teiksim, priekšlikums, ka saimniecībām vajadzētu sadarboties vai veidot, kā jau ir labi piemēri, galaproduktus – biezpienu, sieru, siera gabaliņus, vai kaut kas cits, ko varētu patērēt skolās, bērnudārzos, slimnīcās, kas atrodas šajā pašvaldībā, – tas nozīmē, ka pēc iespējas tuvāk mājām un tādējādi no tiem pašiem valsts līdzekļiem tiktu iepirkti produkti no šiem mazajiem lauku saimniecībām.

– Jau daudzus gadus dzirdam par īso piegādes ķēžu un kooperatīvu veicināšanu, taču reāli nekāda progresa nav.

– Jau notikušas pirmās sarunas ar ministriem, un veselības ministrs ir apņēmies, ka šis būs mūsu pirmais kopīgais darbs, lai slimnīcās cilvēki ēstu ekoloģiskus, lietuviešu, Lietuvā audzētus produktus. Mēs saprotam, ka runa ir par budžeta līdzekļiem, un mums ir tiesības noteikt, lai slimnīcās, skolās, bērnudārzos un kazarmās tiktu iepirkti veselīgi produkti, kas audzēti pēc iespējas tuvāk. Tas ir reāli.

Iespējams, šis mehānisms nedarbojās tāpēc, ka šajā jomā bija pārāk liela brīvība – brīvība iegādāties visu no viena piegādātāja, un tādējādi jautājums tika viegli atrisināts. Tagad mēs šo brīvību neapsolām; mēs apsolām, ka, ja Lietuvā nebūs šī produkta vai arī klimata apstākļu dēļ – sausuma, lietusgāžu, sala – lauksaimnieki nevarēs piegādāt kādus dārzeņus, augļus vai piena produktus, iespējams, olas vai kaut ko citu, tad tikai šādā veidā tos varēs iegādāties no citiem piegādātājiem, un prioritāte ir tieši šeit. Mēs ticam, ka tas būs labs sākums.

– Nobeigumā jūs minējāt, ka nesen bijāt jauns lauksaimnieks, vai jūs joprojām nodarbojaties ar lauksaimniecību?

– Jau desmit gadus esmu nodevis saimniecību tuviniekiem, tagad esmu tikai palīgs saimniecībā.

– Un vai jūs vēl medījat?

– Jā. Un medīšu arī turpmāk.

– Paldies par sarunu.