I. Hofmans centīsies ļaut lauksaimniekiem samazināt nodokļu slogu, kļūstot par juridiskām personām.

Zemkopjiem nodokļu izmaiņas varētu izmaksāt ļoti dārgi, uzskata lauksaimniecības ministrs Ignas Hofmans. Viņš saka, ka tāpēc rosinās lauksaimniekus kļūt par juridiskām personām, lai samazinātu viņu nodokļu slogu.

Viņš norāda, ka viņš rosinās lauksaimniekus kļūt par juridiskām personām, lai samazinātu viņu nodokļu slogu.

„Mēs varam pārskatīt pašreizējo režīmu, mainīt to un mudināt lauksaimniekus kļūt par juridiskām personām. Pareizi būtu viņus uzskatīt par juridiskām personām un aplikt ar nodokļiem. Tomēr šis ir ļoti sarežģīts jautājums, un tas tiks noteikts ar kopīgu valdības lēmumu," Hofmana kungs sacīja žurnālistiem šīs nedēļas sākumā.

„Mēs apspriedīsim šo jautājumu ar deputātiem, ar lauksaimnieku kopienu un meklēsim viņiem pieņemamāko statusu. Viņiem nav nekādu līdzību ar cilvēkiem, kuriem ir darba līgums. Tas ir daudz vairāk līdzīgi uzņēmumam, kas nodarbojas ar ražošanas darbību," pamatoja lauksaimniecības ministrs.

Visbeidzot, viņš norādīja, ka ne katram zemniekam obligāti būtu nepieciešams vai būtu lietderīgi kļūt par juridisku personu, pārreģistrējoties par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) vai mazajām līgumsabiedrībām (LP).

„Mazie lauksaimnieki var pat nesasniegt tādu ienākumu līmeni, kas palielinātu viņu GPT, un nebūtu vērts mainīt savu statusu. Vēl viens svarīgs apsvērums ir tas, vai saimniecība ir reģistrēta kā PVN maksātāja. Daži cilvēki nodarbojas ar lauksaimniecību, lai nedaudz papildinātu savus esošos ienākumus vai apmierinātu personīgās pārtikas vajadzības," teica Hofmana kungs.

Vaizmēr lielākā daļa lauksaimnieku, kuri pelna iztiku, ir pašnodarbinātie, un viņu ienākumi pašlaik tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ne vairāk kā 15 % apmērā. Tomēr, ja stātos spēkā grozījumi, kas pašlaik tiek izskatīti Seimā, viņu darbība tiktu aplikta ar nodokli tāpat kā parastā nodarbinātība.

.

20%. Ar GPT likmi tiktu aplikti gada ienākumi līdz 36 vidējām algām (vidējā alga, nākamgad – 82,9 tūkstoši eiro), – 25% – no 36 līdz 60 vidējām gada algām (vidējā alga, nākamgad – 82,9 tūkstoši eiro), – 32% – no 60 vidējām algām (nākamgad – vairāk nekā 138,2 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar ministra teikto, nodokļu izmaiņas varētu skart aptuveni 1000 profesionālās saimniecības.

Saskaņā ar ministra teikto, nodokļu izmaiņas varētu skart aptuveni 1000 profesionālās saimniecības.

„Lauksaimnieku problēma ir ne tikai GPT, ko viņi maksā no saviem apliekamajiem ienākumiem, bet arī „Sodras“ nodoklis no peļņas. Viņiem gandrīz puse no peļņas ir jāatdod nodokļiem, kas nav normāli," saka I. Hofmans.

Viņš norādīja, ka lauksaimnieki, kas darbojas kā juridiskas personas, maksātu samērīgākus nodokļus un varētu daudz drošāk veikt savu darbību.

„Ja lauksaimnieks darbotos kā juridiska persona, viņš maksātu sev algu, un maksājamie nodokļi būtu atkarīgi no saņemtās algas. Lauksaimniekiem nav arī tādu refinansēšanas iespēju, kādas ir citiem tiesību subjektiem,– apgalvo MAF vadītājs.

„Viņiem īpaši neizdevīgā situācijā ir tas, ka viņi riskē ne tikai ar saimniecības aktīviem, bet arī ar saviem personīgajiem aktīviem. Neveiksmes gadījumā lauksaimnieks var zaudēt pat savu mājokli,– apgalvo I. Hofmans.

Ceturtdien Saeimā pirmo balsojumu izturēja grozījumi nedzīvojamā īpašuma nodokļa (NĪN) likumā, otrdien - uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšana par 1 % punktu, izmaiņas VIN, ieviešot trīs progresīvās likmes 20-32 % apmērā no kopējā ienākumu apjoma, kā arī ieviešot nodokli "cukuram" jeb akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem.

Būs apsvērta arī iespēja atcelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumus apkurei, karstajam ūdenim un malkai, kas tiktu noteikti 21 % apmērā pašreizējo 9 % vietā.

Turklāt tiks apsvērta nedzīvības apdrošināšanas nodokļa ieviešana; 10 % tiktu iekasēti no lielākās daļas apdrošināšanas prēmiju, un ieņēmumi no tā dēvētās drošības iemaksas tiktu novirzīti aizsardzībai.

.

Finansu ministrija lēš, ka, ja visi nodokļu priekšlikumi tiks pieņemti, tie nākamgad valsts un pašvaldību budžetus papildinās par 248,7 miljoniem eiro, bet 2027. gadā - par 624,6 miljoniem eiro

.

daļa no papildu ieņēmumiem būtu jānovirza valsts aizsardzības finansēšanai, kas nākamgad varētu dot 306 miljonus eiro, bet 2027. gadā - 523,6 miljonus eiro.