Lietuvā 2025. gadā ĢMO nav atklāti, ziņo Augu aizsardzības dienests

Kā katru gadu Augkopības valsts birojs veic lauksaimniecības kultūru, Eiropas Savienībā ievesto augu produktu sūtījumu, augu pavairošanas materiāla, ziedu un ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) piejaukumu sūtījumu uzraudzību. ĢMO monitoringa process ir stingri reglamentēts, lai nodrošinātu sabiedrības un visas ekosistēmas drošību kopumā.

Kas tiks pētīts 2025. gadā?

Augkopības speciālisti 2025. gadā. 2020.-2020. gada pētījumā tika ņemts 91 paraugs no ziemas rapša (Brassica napus L) (25 paraugi), kukurūzas (Zea mays L) (24 paraugi), kviešiem (Triticum aestivum L) (22 paraugi, tostarp 18 ziemas kviešu un 4 pavasara kviešu paraugi), tomātiem (Solanum lycopersicum L), tomātiem (Solanum lycopersicum L) (22 paraugi), tomātiem Eiropas Savienībā un Eiropas Savienībā.) (10 paraugi), cukurbietes (Beta vulgaris L), linus (Linum usitatissimum L), soju (Glycine max (L) Merrill), ēdamos kartupeļus (Solanum tuberosum (L) Merrill), kartupeļus (Solanum tuberosum (L) Merrill), kartupeļus (Solanum tuberosum L) lapas un zilganās lucernas (Medicago sativa L) zāles (pa 2 paraugiem katrā), 11 paraugi – no augu pavairošanas materiāla (ziemas rapša – 6 paraugi, pavasara rapša un sēklas kartupeļu – pa 2 paraugiem un zilās lucernas – 1 paraugs), 8 paraugi – no ziediem, ko tirgo Lietuvas tirgū, un 3 zilās lucernas – paraugi no kultūraugiem, kas pakļauti ĢMO piesārņojuma riskam un ko ieved Lietuvā, pārvadā tranzītā caur Lietuvu uz citām ES valstīm un tranzītā, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam vai dzīvnieku barībai. Kopumā 2025. gadā Lietuvā ĢMO monitoringam tika ņemti 113 paraugi.

ĢMO monitoringa kopsavilkums

2025. gadā pirmo reizi paraugi ĢMO monitoringam tika ņemti no ēdamtomātu audzētājiem (kopā 10 paraugi) pēc tam, kad no Eiropas Komisijas tika saņemta informācija par ģenētiski modificētu ēdamtomātu sēklu klātbūtni no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ES tirgū laistas, izmantojot sociālos tīklus. Ēdamo tomātu iekļaušana uzraudzības programmā paplašina uzraudzīto produktu klāstu un pastiprina iespējamo ĢMO radīto risku novēršanu svaigu dārzeņu audzētāju vidū.

Mēģinājumi ģenētisko modifikāciju testēšanai tika ņemti no lauksaimnieku šogad deklarētajām kultūraugu platībām visā Lietuvā. Graudaugu kultūras dominē valsts auglīgākajos reģionos, kur augkopība ir intensīva un saimniecības audzē 50 un vairāk hektāru rapša, kukurūzas un kviešu. Tāpēc visvairāk paraugu no viendabīgām un attālinātām kultūrām paņēma speciālisti no Klaipēdas (10 paraugi), Kauņas, Šauļu un Paņevežas (pa 9 paraugiem), Viļņas un Marijampoles (pa 8 paraugiem) reģionālajām vienībām. Citos reģionos (Tauragē, Utenā, Alytus un Telšos) paraugu skaits, kas ņemti ģenētisko modifikāciju testēšanai, šogad bija nedaudz mazāks.

No Lietuvā importētajiem un Lietuvas tirgū tirgotajiem ziediem šogad tika ņemti 5 paraugi no petūnijām (Petunia sp. Jussieu) (tostarp 3 paraugi no lielziedu petūnijām un 2 paraugi no dēstu petūnijām ar riska pazīmēm), 2 paraugi no rozēm (Rosa sp. L) un 1 īsto neļķu (Dianthus caryophyllus L) paraugs (neļķu un rožu paraugi tika ņemti zilganā vai zilā krāsā, ne krāsoti).

GMO pētījumu kartes zīmes

Mēģinājumu ņemšanas vietas un augu sugas kartē ir attēlotas dažādās krāsās un ar dažādiem simboliem:

• dzeltena krāsa         – eļļas rapša sējumiem,
• Oranža krāsa      – kukurūzas kultūrām,
• zaļa krāsa                    – kviešu kultūrām,
• Sarkanā krāsa          – importēto ziedu, ko tirgo Lietuvas tirgū,
.
• Bordo krāsa                – ēdamo tomātu audzētājiem,
• Melnā krāsā                – cukurbiešu kultūras,
• Zilā krāsa            – zilganziedu lucernas sējumi,
• violetā krāsa          – sējamo linu sējumi,
• pelēka krāsa                  – sojas pupiņu sējumu sējumos,

Visus Lietuvas tirgū tirgoto kultūraugu, ziedu un sūtījumu (augu pavairošanas materiāla un ES importēto augu produktu) paraugus iesniedza Valsts pārtikas un veterināro risku novērtēšanas institūtam. Esam gandarīti ziņot, ka arī šogad Lietuvas augkopības saimniecībās, sūtījumos un ziedos, kas importēti mūsu valstī un tiek tirgoti iekšzemes tirgū, ĢMO pēdas nav atrastas. Tas apliecina, ka Lietuva turpina nodrošināt efektīvu ĢMO kontroli un ka augkopības produkcija un izmantotie kultūraugi joprojām ir brīvi no neatļautas ģenētiskās modifikācijas.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Stingra uzraudzība ļauj mums apvienot progresu lauksaimniecībā ar ilgtermiņa ilgtspējīgas vides attīstību, tādējādi veicinot veselīgāku un drošāku dzīves vidi," sacīja Valsts augu selekcijas dienesta direktors Jurijs Kornijenko. Tas palīdz nodrošināt ne tikai valsts ekoloģisko un sociālo stabilitāti, bet arī sabiedrības uzticību zinātnei un inovācijām, kas var uzlabot mūsu visu dzīves kvalitāti. Augu aizsardzības dienests turpinās konsekventi uzraudzīt ĢMO, ņemot vērā norises lauksaimniecības nozarē, patēriņa tendences, importa plūsmas, kā arī īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Komisijas sniegtajai svarīgajai informācijai par ģenētiski modificētu kultūraugu vai pavairošanas materiāla konstatēšanu tirgū.