K. Mažeika: Graudu uzpircēji ir ekonomikas meistari
Kad ārā līst lietus, lauksaimnieki steidzas uz laukiem pie katras izdevības. Diemžēl, kad mitrāki graudi nonāk elevatoros, tie ir kā šoks. Es neapbrīnoju tos lauksaimniekus, kuriem nav žāvētavu, jo žāvēšanas tarifi elevatoros ir pārmērīgi augsti. Manā žāvētavā izmaksas ir 2,5 eiro, bet elevatoros - 8 eiro. Tā ir laupīšana gaišā dienas laikā. Tā ir lauksaimnieku aplaupīšana un peļņas gūšana, jo īpaši tādās situācijās kā pašreizējā. Elevatoriem tā ir iespēja nopelnīt. Jā, ikviens vēlas nopelnīt, bet tam jābūt normas robežās," drosmīgi saka Jolanta Grey, lauksaimniece no Kaišiadoriem.
>Atļautās cenas
„Ekonomiskie marodieri – tikai tā var raksturot dažus graudu pircējus šā gada ražas novākšanas sākumā. Sekoju līdzi lauksaimnieku sašutumam sociālajos tīklos un pilnībā viņiem piekrītu – graudu kaltēšanas un tīrīšanas cenas Lietuvā ir grūti loģiski izskaidrojamas“, – savu sašutumu savā sociālajā kontā pauda arī Seima deputāts Kęstutis Mažeika.
Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas (LGAA) priekšsēdētājs Audrius Vanags viņam pievienojās: „Lietuvā maksa par kaltēšanu ir neadekvāta. Valsts kontrolētais uzņēmums "Jonavos grūdai" par graudu kaltēšanu iekasē vismaz EUR 7,5 procentus. Arī visi pārējie uzpircēji saglabā līdzīgas cenas“.
.
LĢAA priekšsēdētājs stāsta, ka graudu kaltēšanas cenas strauji pieauga 2022. gadā, kad strauji pieauga gāzes, dīzeļdegvielas un elektroenerģijas cenas. Lai gan enerģijas cenas ir samazinājušās, žāvēšanas cenas ir palikušas tādas pašas. Ir grūti saprast, kāpēc tā notiek," turpina Vanags.
Latvijā ir lētāk
„Kaimiņvalstīs ar vienādām elektroenerģijas un gāzes cenām tie paši pakalpojumi maksā vairākas reizes mazāk. Tas nav bizness. Tā ir krīzes izmantošana. Lauksaimniekiem nav izvēles – pircēji to zina un spiež līdz galam“, – uzskata K. Mažeika.
To, ka kaimiņvalstis piemēro ievērojami vai pat divas reizes zemākus tarifus, apstiprina arī A. Vanags: „Latvijā Lietuvas kapitālsabiedrības pirmajiem 4% piemēro divas reizes zemākus tarifus, bet virs 4% tie joprojām nesasniedz tādu līmeni kā pie mums. Līdzīga situācija ir arī Polijā un pat Vācijā“.
LĢAA prezidents norāda, ka skats aiz loga un laukos ir ļoti satraucošs – iespējams, ka praktiski visa raža būs jāžāvē. Lauksaimnieki, novācot sliktas kvalitātes graudus, var nonākt pie zemas vai pat nulles rentabilitātes, un, ja pieskaita arī kaltēšanas izmaksas... Ja, piemēram, ir nepieciešama žāvēšana ar 4-5 % lieko mitrumu, tad būs jāmaksā viena trešdaļa no graudu ražas cenas. Tas ir absurds," teica Vanags.
(Ne)iespējamā valsts iejaukšanās
Kaimiņlietu komitejas priekšsēdētājs Kęstutis Mažeika savā sociālā tīkla kontā raksta, ka viņš jau ir sazinājies ar Zemkopības ministriju, Konkurences padomi, Valsts patērētāju tiesību aizsardzības dienestu un Lietuvas Metroloģijas inspekciju. Viņš solīja, ka pēc atbilžu saņemšanas tās apspriedīs Seima Lauku lietu komitejā.
LĢAA priekšsēdētājs no savas puses arī apstiprināja, ka asociācijas vārdā ir sazinājusies ar Zemkopības ministriju, jo vairāki ministrijas pārstāvji ir valsts uzņēmuma „Jonavos grūdai“ valdes locekļi.
„Mēs vēlamies, lai viņi paskaidro pašreizējo situāciju, – kāpēc likmes ir tik augstas, jo īpaši, ja valsts uzņēmumam būtu jāaizstāv lauksaimnieku intereses“, –, – saka A. Vanags.
&dquo;Turklāt Lauksaimniecības ministrija ir uzņēmuma dibinātāja. „Jonavos grūdai“ ir Lietuvas Graudu pārstrādātāju un tirgotāju asociācijas biedrs kopā ar visiem lielākajiem Lietuvas graudu iepirkšanas uzņēmumiem. Tas rada vairākas pamatotas šaubas“, – apstiprina LGAA priekšsēdētājs.
