Augu aizsardzības dienests: kādu augu aizsardzības līdzekļu trūkst?

Pagājušajā nedēļā Kauņas rajona lauksaimnieku apvienība kopā ar Valsts augkopības dienestu un Lietuvas Lauksaimniecības konsultāciju dienestu organizēja semināru un diskusiju „Augu aizsardzības līdzekļu lietošana praksē“.Sanāksmē tika diskutēts par plašāku reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu klāstu cīņā ar augu slimībām un kaitēkļiem, līdzekļu uzskaiti, aktīvajām vielām, mēslošanas līdzekļu uzglabāšanu u.c.

Tika panākta vienošanās, ka strukturētās problēmas un lauksaimnieku priekšlikumi tiks rakstiski iesniegti atbildīgajām institūcijām, un Valsts augu aizsardzības dienests savas kompetences ietvaros meklēs operatīvus risinājumus, kā arī tuvākajā laikā atkal pulcēs pie apaļā galda lauksaimniekus, augu aizsardzības līdzekļu izplatītājus vai to pilnvarotos pārstāvjus un Zemkopības ministrijas atbildīgos darbiniekus kopīgai diskusijai un nepieciešamo darbu veikšanai.

Servisa speciālisti ir uzklausījuši lauksaimnieku lūgumus un steidzamības kārtā izvērtējuši no sanāksmes dalībniekiem e-pastā saņemtos lūgumus un priekšlikumus. Pavasara darbi nav tikai pavasara gaidīšana, bet arī profesionālai lietošanai paredzētie augu augšanas līdzekļi nav prece, ko var iegādāties veikala plauktā, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienestā apaļā galda diskusijā piedalījās Zemkopības ministrijas, Valsts lauksaimniecības aģentūras, Lietuvas Zemnieku savienības un biedrības "Croplife“" pārstāvji.

Sākoties siltumnīcu sezonai un ogu audzētāju, dārzkopju un citu lauksaimnieku bažām, mēs vēlamies pievērsties viņu bažām un cenšamies būt noderīgi, tāpēc Lauksaimnieku apvienība aktualizē jautājumu par insekticīdu, herbicīdu un fungicīdu trūkumu. Iespējams, dažkārt to lietošanu varētu attiecināt arī uz citiem augiem un kaitēkļiem, vai varbūt ir nepieciešami jauni augu aizsardzības līdzekļi, kas jau ir pieejami Eiropā, bet nav reģistrēti Lietuvā. Mums kā lauksaimniekiem ir jānodrošina, lai mūsu kultūraugi būtu veseli, mums ir jānodrošina veselīga un kvalitatīva produkcija, un mēs redzam arī klimata pārmaiņu ietekmi – augu slimību uzliesmojumu pastiprināšanos un izplatīšanos. Mēs dzirdam par rezistenci un kaitēkļu izturību pret noteiktām aktīvajām vielām, dzirdam sūdzības no biškopju kopienas – visi savieno kuģus, un mēs vēlamies strādāt kopā, lai atrastu efektīvu formulu, drošas un noderīgas aktīvās vielas – teica Mindaugas Miciulevičius, Kauņas rajona lauksaimnieku apvienības priekšsēdētājs, kurš ierosināja sākotnējo tikšanos ar lauksaimniekiem.

Eksperti no dienesta norādīja, ka gadu no gada lauksaimnieki ļoti vēlu sāk domāt par augu aizsardzības līdzekļu trūkumu. Kad sākas pavasara darbi, mēs steidzamies, bet neiesniedzam ne pieteikumus, ne dokumentus, un Dienestam pat nav ko novērtēt un reģistrēt. Reģistrējot produktus parastā veidā vai savstarpējās atzīšanas procedūrā, mums nebūtu katru gadu jālauza galva un izņēmuma kārtā jāpiesakās uz to pagaidu 120 dienu atļauju, teica VAT direktora vietniece Rasa Rimkute. Pašlaik mums ir iesniegts pieteikums par 9 produktiem, no kuriem par vienu jau ir pieņemts lēmums un piešķirta atļauja. Labā ziņa ir tā, ka šīs aktīvās vielas ir apstiprinātas ES, un tas nozīmē, ka vienādi vai citādi risinājumus var atrast.

Uzraudzības iestādes eksperti norādīja, ka Lietuvā nav dažu augu aizsardzības līdzekļu ražotāju pārstāvju, tāpēc neviens neiesniedz pieteikumus šo ražotāju līdzekļu reģistrācijai Lietuvā. „Pilnvarotie pārstāvji nekavējoties atbildēja, lai sniegtu datus par fungicīdu „Luna care“, lai saņemtu atļauju lietot šo līdzekli 120 dienu periodā ābelēm un bumbierēm. Paredzēts, ka pieteikumu iesniegs izplatītāju pārstāvji. Tomēr visu interesēs ir, lai ilgtermiņā šo līdzekli varētu reģistrēt, lai nevajadzētu atkārtoti izsniegt atļaujas uz 120 dienām, norādīja VAT Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas nodaļas vadītāja Kristīna Valioniene.

Cits produkts – insekticīds Limocide, kura aktīvā viela ir apelsīna miziņu eļļa.  Audzētāji informēja, ka vāc informāciju par šo līdzekli un plāno iesniegt pieteikumu 120 dienu periodā. Audzētāji plāno iesniegt pieteikumu uz 120 dienu pagaidu periodu fungicīda „Fontel 200 SC“ lietošanai ābeļu slimību ierobežošanai.

Atļauja fungicīda „Nordox 75 WG“ lietošanai ābeļu sēnīšu slimību ierobežošanai tika piešķirta 17. martā. Audzētāji lūdz saīsināt zāļu izdalīšanās periodu par 144 dienām, taču jāatzīmē, ka atļauja tika piešķirta, pamatojoties uz Polijas reģistrācijas ziņojumu, kurā bija noteikts 144 dienu izdalīšanās periods, un ka šis saīsinājums nav iespējams, ņemot vērā ražas novākšanas laikā veikto atlieku testu rezultātus. Atlikumu testus veic un zāļu izdalīšanās periodu nosaka katrai audzētajai kultūrai. Vienai kultūrai noteikto izdalīšanās periodu nevar piemērot citai kultūrai. Piemēram, izņemšanas periodu, kas noteikts vīnogām, nevar piemērot āboliem. Turklāt, ja ābolu raža ir produkts, kas piedalās "izcilas kvalitātes shēmās", tad nav iespējams saīsināt izdalīšanās periodu,    eksperti norādīja, ka, lai nodrošinātu, ka patērētāji ēd drošu pārtiku.

„Īstermiņa risinājums - 120 dienu atļauja  - ir kaut kas tāds, ko var izdarīt šosezon, paredzot pienākumu pēc tam iesniegt ziņojumu noteiktā formātā. Vidēja termiņa risinājums ir paātrināt ES reģistrēto produktu savstarpēju atzīšanu, par ko mēs diskutējām pagājušajā rudenī. Skolēni izvirzīja jautājumu par produktu pieejamību. Siltumnīcas visā Eiropā tiek klasificētas vienā zonā, un datu savstarpēja atzīšana ir īpaši svarīga. Domāju, ka mēs varam uzticēties ārvalstu, piemēram, Nīderlandes, ekspertu vērtējumam un nepiemērot Lietuvas ekspertu vērtējumu," sacīja „Croplife“ asociācijas direktore Zita Varanavičiene. – Šis pagaidu 120 dienu atļaujas lēmums ir ārkārtas gadījums klīniskās nāves gadījumā. Tomēr šāds defibrilators “nav noderīgs ne  uzņēmējiem, ne audzētājiem, jo mums visiem  nepieciešama stabilitāte un plānošana. Ilgtermiņā priekšlikumam, ko lauksaimnieki nemitīgi piemin, mēģināt iekļaut Lietuvu ES centrālajā zonā, mūsuprāt, ir vairāk trūkumu nekā priekšrocību. Nozare darbojas visās zonās, tāpēc mums ir pieredze par situāciju citās zonās. Valsts pievienošana jaunai zonai ir ilgstošs jautājums, kam nepieciešama ES valstu vairākuma piekrišana. Mēs nebūtu pret, bet tas neko neatrisinās, kamēr Lietuva piemēros nacionālos vērtēšanas kritērijus," asociācijas "Croplife" vadītājs piekrita Zemkopības ministrijas un Valsts augkopības dienesta ekspertu viedoklim.

Lietuvas lauksaimnieku apvienības priekšsēdētājs Raimunds Juknevičs (Raimundas Juknevičius) apgalvoja, ka viņi pārstāv lielu skaitu lauksaimnieku, bet lauksaimnieku apvienības ir administratīvi vājas un sadrumstalotas, nav, kas rakstītu pieteikumus, īpaši tāpēc, ka tas nav paredzēts organizāciju nolikumos, un visbiežāk sūdzas, ka valsts kaut ko nedara. Vajadzības nāk gan uz biroju, gan uz ministriju. Par tām ir informēti arī ražotāju pārstāvji. Kādam vajadzētu uzņemties vadību un iesniegt šīs prasības. Lauksaimnieku apvienība, kas pārstāv sabiedrības intereses, varētu šādus pieprasījumus iesniegt, bet arī to ierobežo administratīvie resursi, bet, ja būs laba griba no visām pusēm, mēs to noteikti darīsim, lai gan par sadali mums būtu jākonsultējas ar uzņēmējiem – kooperatīviem, biznesa partneriem“," sacīja Juknevičs.

„Mums jāapspriež nākamie soļi, kas jādara katrai ieinteresētajai pusei, lai veiksmīgi virzītos uz priekšu. Lauksaimnieku pieprasījums ir zināms. Mēs bieži vien apmaldāmies birokrātiskajās ķibelēs, pastāvīgi tiekamies sanāksmēs. Ir daudz informācijas, un ir grūti pārvietoties no vienas vietas uz otru. Mums konstruktīvi jāskatās, ko var darīt Iestāde, ko var darīt izplatītāji, ko var darīt uzņēmēji, lauksaimnieki. Mums ir jāliek punkti, termiņi apakšpunktos. Piemēram, par īslaicīgu produktu lietošanu 120 dienu laikā lauksaimniekiem, to apvienībām un kooperatīviem ir jāiesniedz pieteikums VAD, par zinātnisko ekspertīzi par augu slimību izplatību, bet par ilgtermiņa lietošanu izplatītājiem ir jāiesniedz pieteikumi. Augu aizsardzības dienests ir iesaistīts procesa pēdējā posmā, kad pieteikumi un nepieciešamie dokumenti jau ir iesniegti. Manuprāt, būtu lietderīgi izveidot pastāvīgu ekspertu komisiju, darba grupu, kurā apvienotos Zemkopības ministrijas, Valsts augu selekcijas dienesta, Lietuvas Lauksaimnieku savienības, universitāšu zinātnisko institūtu dārzkopju, dārzkopju un siltumnīcu audzētāju asociāciju pārstāvji. Šādai komisijai visa gada garumā būs daudz aktivitāšu un izaicinājumu, lai nākamgad mums atkal nebūtu jāapspriež tie paši izņēmumi izņēmuma kārtā“, - rezumēja sanāksmes rezultātus, vēlot visiem veiksmi un labu ražu, - Valsts augu selekcijas dienesta direktors Jurijs Kornijenko.