Lauku lietu komiteja ierosina aplikt lauksaimnieku ienākumus ar nodokli
Parlamenta Klimata pārmaiņu komiteja ierosina aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 15 % gadā lauksaimnieku gada ienākumu daļu līdz 60 vidējām algām (aptuveni 140 000 eiro) un 20 % - virs 60 VNI.
Šim priekšlikumam trešdien komiteja piekrita pēc tam, kad tika apspriesti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, sešiem deputātiem balsojot par un diviem atturoties. Grozījumi vēlāk tiks apspriesti galvenajā – Budžeta un finanšu komitejā.
Agrikopības ministrs Igns Hofmans ir paziņojis, ka lielākajai daļai lauksaimniecībā iesaistīto personu ir lauksaimnieka statuss un tās tiek apliktas ar nodokļiem kā individuālie komersanti.
Ig. Hofmans sacīja, ka lauksaimniekus nevar aplikt ar nodokļiem tāpat kā darba ņēmējus, jo „viņiem gandrīz puse no peļņas ir jāatdod nodokļiem“. Turklāt lauksaimnieki, kuriem piemēro pievienotās vērtības nodokli, maksā sociālās apdrošināšanas nodokļus no saviem apliekamajiem ienākumiem – no gūtās peļņas.
Valdība ierosina palielināt GPT progresivitāti, papildus 20 % un 32 % likmēm ieviešot jaunu 25 % likmi, iekļaujot individuālo darbību, un ar nodokli aplikt visus ienākumu veidus, izņemot dividendes un autoratlīdzības (kurām saglabātos 15 % likme)
.
Iecerēts, ka gada ienākumi līdz 36 VDU (aptuveni 83 000 euro) tiktu aplikti ar 20 % nodokli, ar dažiem izņēmumiem, no 36 līdz 60 VDU (aptuveni 138 000 euro) - ar 25 % un virs 60 VDU - ar 32 % nodokli.
Šobrīd individuālā uzņēmuma gada peļņa līdz 20 000 eiro tiek aplikta ar nodokli 5 procentu apmērā. VIN likme ir 5 procenti, virs 20 000 € – pieaug, līdz sasniedz fiksētu likmi 15 procentu apmērā (peļņai 35 000 €), un virs 35 000 € – 15 procenti.
Finansu ministra vietnieks Kristups Vaitiekūns (Kristupas Vaitiekūnas) informēja komiteju, ka no GPT izmaiņām 2026. gadā plānots papildus iekasēt aptuveni 50 miljonus eiro, bet 2027. gadā - 217 miljonus eiro –
