Divciparu dīzeļdegvielas pārdošanas apjoma kritums Polijas pierobežā

Dzelzs degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanas dēļ šogad ievērojami samazinājies dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi pašvaldībās gar robežu ar Poliju. Arvien vairāk autovadītāju, sākot no pārvadātājiem un beidzot ar vietējiem iedzīvotājiem, izvēlas uzpildīt degvielu Polijā, kur viņi iegādājas arī citas preces. Degvielas nozares pārstāvji brīdina, ka, ja nākamgad akcīzes nodoklis turpinās pieaugt, "degvielas tūrisms" pierobežas pašvaldībās vēl vairāk pastiprināsies.

Saskaņā ar Valsts nodokļu inspekcijas datiem, šā gada janvārī-oktobrī akcīzes nodokļi pieauga no 1,5 % līdz 1,5 %. Lietuvā janvārī-janvārī tika pārdoti 1,58 miljardi litru dīzeļdegvielas; par 13,2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā. Salīdzinājumam, gada sākumā Finanšu ministrija prognozēja tikai 6% kritumu dīzeļdegvielas tirgū.

.

Dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi šajā periodā samazinājās daudzās Lietuvas pašvaldībās, bet lielākais kritums bija vērojams tajās, kas atrodas tuvu Polijas robežai un kurās ir vislielākās kravu pārvadājumu plūsmas. 

Rekords kritums Kalvarijā

Kalvarijas pašvaldībā ir vērojams vislielākais dīzeļdegvielas pārdošanas kritums - šogad no janvāra līdz oktobrim dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi bija par 73,4 % mazāki nekā tajā pašā periodā pērn. Īpaši liels kritums - par 51,4% - reģistrēts Šakju rajona pašvaldībā, savukārt Marijampoles rajonā dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi samazinājās par 27,8%, bet Prienu rajonā - par 27,8%. – 16%, Alytus – 13,6%.

„Mēs redzam ļoti skaidru tendenci – pašvaldībās, kas atrodas tuvāk Polijai, dīzeļdegvielas pārdošanas kritums ir īpaši izteikts. Starptautisko pārvadājumu kravas automašīnas gandrīz vairs neapmeklē vietējās degvielas uzpildes stacijas, un iedzīvotāji aizvien biežāk brauc uz Poliju, lai iegādātos ne tikai degvielu, bet arī pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces. Rezultātā cieš mūsu reģiona ekonomika, bet ieguvēji ir kaimiņvalsts Polijas uzņēmumi," sacīja Lietuvas Inovatīvās enerģētikas un tirdzniecības asociācijas (LIEPA) prezidente Kristina Čeredničenkaitė.

LIEPA prognozē, ka degvielas uzpildes stacijām pierobežas reģionā ar Poliju, kas saskaras ar lielākajām grūtībām, šogad būs jāatlaiž aptuveni 100 darbinieku. Tiek lēsts, ka atlaišanas izmaksas saistībā ar atlaišanas gadījumiem būs 3 miljoni eiro

.

Izteikto degvielas pārdošanas apjomu kritumu vissmagāk izjūt mazākas degvielas uzpildes staciju ķēdes, kuras cīnās, lai absorbētu ieņēmumu zaudējumus. Šajā kritiskajā situācijā lielākā daļa pierobežas degvielas uzpildes staciju cenšas optimizēt savu darbību. Darbinieku atlaišana ir galējs risinājums, tāpēc tiek meklēti citi, mazāk sāpīgi veidi, kā samazināt zaudējumus, piemēram, saīsinot darba laiku un atceļot nakts maiņas," sacīja K. Čeredničenkaitė.

Cenu atšķirība – ne tikai ar poļiem, bet arī latviešiem

Valdība ir ierosinājusi 2026. gadā palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai par 6,5 % - no 519,6 eiro līdz 553,6 eiro par 1000 litriem, kas sadārdzinātu vienu litru dīzeļdegvielas pie sūkņa par 4 centiem.

Polija nākamgad akcīzes nodokli dīzeļdegvielai atkal nepalielinās, kas nozīmē, ka dīzeļdegvielas cenu atšķirība kaimiņvalstu sūkņos palielināsies līdz 14 centiem par litru. Palielinoties cenu atšķirībai, vēl vairāk pierobežas iedzīvotāju iepirkties Polijā.

Cenu starpība palielināsies, un tas vilinās vēl vairāk pierobežas iedzīvotāju iepirkties Polijā.

Lietuvas uzņēmēji, lai risinātu šo problēmu, ir ierosinājuši noteikt dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa likmi, kas būtu tuva Polijas akcīzes nodokļa likmei, tādējādi likvidējot dīzeļdegvielas cenu starpību starp valstīm. Šāds risinājums mudinātu pārvadātājus un iedzīvotājus uzpildīt degvielu Lietuvā un izvairīties no turpmāka cenu pieauguma nākamajā gadā.

Papildus LIEPA prezidents norādīja, ka 2026. gadā spiediens nāks ne tikai no Polijas, bet arī no Latvijas puses. Šajā valstī dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis pieaugs par 6 %, bet, ņemot vērā citu tiesību aktu spēkā stāšanās nianses, līdz aprīlim dīzeļdegviela Latvijā būs par aptuveni 6 ct/l lētāka nekā Lietuvā.

„Šāda cenu atšķirība neapšaubāmi izraisītu lielāku Lietuvas autovadītāju plūsmu uz Latvijas degvielas uzpildes stacijām, kas Lietuvai nozīmētu papildu ekonomiskos zaudējumus – mazāku degvielas uzpildes staciju apgrozījumu, mazāku nodokļu iekasēšanu un vēl vienu konkurences spiedienu uz uzņēmumiem pierobežas reģionos“, – norādīja K. Čeredničenkaitė.