Darbaspēka trūkumu lauksaimniecībā kompensē arī ārzemnieki

Nodarbinātības dienests norāda, ka, pieaugot darbaspēka pieprasījumam lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, šajā nozarē strādājošo ārzemnieku skaits palielinās. Lauksaimnieku pārstāvji apgalvo, ka šo darbinieku pagaidu nodarbināšana glābj saimniecības no bankrota, tomēr mazo saimniecību pārstāvis norāda, ka viņiem ir grūtāk piesaistīt ārzemniekus.

Nodarbinātības dienests aprēķina, ka 1. jūlijā lauksaimniecības nozarē strādāja 5,4 tūkstoši ārzemnieku – 4,6 tūkstoši trešo valstu pilsoņu un 774 eiropieši.

Darba inspekcija BNS norādīja, ka ne šā gada pirmajā ceturksnī, ne pagājušajā gadā lauksaimniecībā netika konstatēta ārzemnieku nelegālā nodarbinātība.

Lauksaimnieki: mazajiem saimniecībām ir grūtāk piesaistīt ārzemniekus 

Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Paulius Andriejavas BNS apgalvoja, ka dārzeņu audzētājiem ir grūti atrast sezonas darbiniekus, jo reģionos cilvēki, jo tālāk, jo mazāk vēlas strādāt: „Vēlas saņemt pabalstus, bet nestrādāt.“

Tāpēc, pēc viņa teiktā, ārzemnieku pagaidu nodarbināšana vai šādu darbinieku noma glābj saimniecības no bankrota.

P. Andriejavas stāsta, ka, pieaugot darbaspēka pieprasījumam, palielinās arī nomāto darbinieku skaits. Viņš norāda, ka darbinieku nomas pakalpojumus sniedz gan lietuviešu uzņēmumi, gan uzņēmumi no citām valstīm.

„Mēs saņemam šādus piedāvājumus. Darbinieku nolīgt ir vienkāršāk, jo birokrātiskā sistēma ir ļoti apgrūtinoša, un lauksaimnieki bieži vien pat nezina, ar ko sākt. Tad viņiem neapšaubāmi ir vieglāk nolīgt darbinieku“, – teica viņš.

P. Andriejava dati liecina, ka dažās saimniecībās 10–15 % darbinieku ir ārzemnieki, kurus nodarbina nekvalificētos darbos: ražas novākšanai, tās sagatavošanai tirdzniecībai, lauku kopšanai, ravēšanai.

„Dažās saimniecībās darbs ir īslaicīgs – uz vienu vai trim mēnešiem. Citās vietās darbinieki ierodas strādāt pat uz gadu. Atkarībā no tā, kādas vīzas viņiem ir – darba, mācību vai pagaidu uzturēšanās vīzas“, – viņš teica.

Pēc viņa teiktā, dārzkopības saimniecībās visbiežāk sastopami darbinieki no Pakistānas, Vjetnamas, Filipīnām un Ukrainas.

„Vai tā ir minimālā, vai nedaudz lielāka par minimālo mēneša alga, viņiem tā ir laba atlīdzība, un viņi ir gatavi strādāt par šādu atlīdzību“, – apgalvoja P. Andriejavas.

„Viņi bieži runā angļu valodā. Iespējams, valodas barjera ir problēma. Lietuviešu valodu viņi pārsvarā pārzina minimāli,– piebilda viņš.

Savukārt Jaunojo lauksaimnieku un jauniešu savienības priekšsēdētāja vietnieks Vytautas Buivydas apgalvo, ka ārzemnieki ir mazāk pieejami mazajiem, vidējiem vai ģimenes saimniecībām.

„Būtu jāzina, kāds ir šo darbinieku sadalījums – cik uzņēmumos viņi strādā. Es redzu, ka šo sistēmu ļoti plaši izmanto tie lielākie lauku saimniecību uzņēmumi. Tas izkropļo darba tirgu – vienā vai vairākās saistītās uzņēmumos tiek nodarbināti vairāki desmiti, vairāki simti un pat vairāk darbinieku“, – teica lauksaimnieks.

„Ja mērķis ir strādāt tikai ar lētu darbaspēku, tad mūsu konkurences cīņa tiek izkropļota – mēs, ģimenes saimniecības, vairs nespējam strādāt par to cenu, par kādu strādā iebraucēji“, – apgalvoja viņš.

Pēc viņa teiktā, Nodarbinātības dienesta dati attiecas uz legālo darbu, bet nav skaidrs, cik daudz ārzemnieku šajā nozarē strādā nelegāli.

Kā norāda Lietuvas graudu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Audrius Vanagas, graudu audzētāji meklē ārzemniekus, kuri prot rīkoties ar modernu tehniku, taču strādā tikai neliela daļa ārzemnieku.

„Lauksaimniecības tehnika katru gadu kļūst arvien modernāka, tāpēc ir nepieciešami darbinieki ar augstāku kompetenci. Ja lauksaimnieks vai uzņēmums vēršas pie nodarbinātības aģentūras un tā atrod speciālistu, kuram būtu šādas prasmes un kompetence apkalpot šo tehniku, tad šādā gadījumā lauksaimnieks viņu pieņem darbā. Šāda parādība nav masveida, bet atsevišķus gadījumus mēs redzam saimniecībās“, – teica A. Vanagas.

Pēc viņa teiktā, Ukrainā ir lielākas saimniecības, tehnikas ir gan vairāk, gan modernākas, tāpēc no turienes ieradušies darbinieki Lietuvā atrod darbu.

Aģentūra: iebraucēji veic tos darbus, no kuriem izvairās vietējie

Aģentūras Uzraudzības un analīzes nodaļas vadītāja Jurgita Zemblytė apgalvo, ka iebraucēji visbiežāk ieņem tās darba vietas, kuras valsts darba devējiem ir visgrūtāk aizpildīt ar vietējo darbaspēku.

Pēc viņas teiktā, pēdējos gados lauksaimniecības nozare mainās, pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem, kuri spēj pārvaldīt automatizētu tehniku, strādāt ar GPS sistēmām, digitālajiem risinājumiem un precīzās lauksaimniecības tehnoloģijām.

„Šādu kompetenču darbinieku piedāvājums joprojām ir ierobežots. Tāpēc tradicionālo fizisko darbu īpatsvars nozarē pakāpeniski samazinās“, – ziņojumā norādīja J. Zemblytė.

Pēc viņas teiktā, lielāko daļu lauksaimniecības darbu joprojām veic vecāka gadagājuma cilvēki, bet jauniešiem trūkst motivācijas: „Darba izvēli šeit nosaka stereotipi, ka šie darbi ir smagi, fiziski nogurdinoši un slikti apmaksāti.“

Kā apgalvo dienesta pārstāve, sezonas darbs nav pievilcīgs visiem, jo cilvēki meklē ilgtermiņa un stabilāku darbu.

Kā norāda J. Zemblytė, arī konkurence ar citām nozarēm ietekmē lauksaimniecības pievilcību, jo būvniecības, transporta uzņēmumi parasti piedāvā līdzīgas kvalifikācijas darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu, skaidrākas karjeras iespējas vai labākus darba apstākļus.

Lielākā daļa lauksaimniecībā strādājošo ārzemnieku ir no Ukrainas (2,2 tūkst.) un Baltkrievijas (743), aptuveni pa 200 — no Indijas, Uzbekistānas, Filipīnas, Azerbaidžānas un Tadžikistānas, kā arī no Vjetnamas, Krievijas, Kirgizstānas, Pakistānas un Kazahstānas. Po apmēram 200 strādā poļi, rumāņi un latvieši.

Augsti kvalificētu darbu lauksaimniecības nozarē veic vairāk nekā pusotrs tūkstotis ārzemnieku, no kuriem 146 ir vadītāji, pārējie – speciālisti un tehniķi. Vidējas kvalifikācijas darbus veic gandrīz 3,8 tūkstoši ārzemnieku – tie ir iekārtu un mašīnu operatori, kvalificēti strādnieki, pakalpojumu darbinieki un pārdevēji, apkalpojošais personāls.

Ukraiņi, baltkrievi un uzbeki visbiežāk strādā par lauksaimniecības tehnikas mehāniķiem un remonta speciālistiem, bet poļi un rumāņi — par mežsaimniecības un mežizstrādes darbiniekiem, proti, mežizstrādātājiem. Nekvalificētu ārzemju strādnieku šajā nozarē ir gandrīz 1,2 tūkstoši jeb 20 procenti.

Nodarbinātības dienests aprēķināja, ka šā gada pirmajā pusgadā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 658 darba devēji izsludināja 2,8 tūkstošus brīvo darba vietu – visvairāk darba piedāvājumu reģistrēti Viļņas, Radvilišķas, Pakruojas, Panevēžas, Šalčininku, Kelmē un Raseņu rajonos.

1. jūlijā kopumā saskaņā ar darba līgumiem Lietuvā strādāja 187,9 tūkstoši ārzemnieku, no kuriem 168,7 tūkstoši darbinieku – no trešajām valstīm.