Lauku lietu komiteja atbalsta sankciju pagarināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju
Parlamenta Ārlietu komiteja ir vienojusies pagarināt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu importa aizliegumu Lietuvā vēl par gadu - līdz 2026. gada 2. maijam.
Komisija trešdien vienprātīgi vienojās par šo lēmumu.
Pielāgumu likumam par ierobežojošo pasākumu noteikšanu saistībā ar militāro agresiju pret Ukrainu, kas paredz sankciju pagarināšanu, atbalstīja arī valdošās „Nemunas aušros“ un opozīcijā esošo Lietuvas Zemnieku, Zaļo un Kristīgo ģimeņu savienības frakciju deputāti Vītauts Jucius un Broņis Rope, kuri balsojumā atturējās grozījumu prezentācijas laikā Seima plenārsesijā.
V. Jucius nepiedalījās debatēs komitejā, savukārt B. Rope pārmeta, ka gadījumā, ja Latvijai, Igaunijai un Polijai netiks piemērotas Lietuvas pieņemtās stingrās sankcijas, tad Krievijas produkcija, kas caur šīm valstīm „iekļūst Eiropas Savienībā (ES), kļūs legāla“.
„Un tad tie pārvietojas pa visu ES, tostarp uz Lietuvu“, – teica B. Rope.
„Žēl, kāpēc nav koordinācijas un vienošanās ar kaimiņvalstīm par tādu pašu sankciju piemērošanu“, –, – piebilda deputāte.
Lietuvas Zemnieku, zaļo un kristīgo ģimeņu savienības frakcijas pārstāvis Ignas Vėgėlė, kurš nestrādā palātā, bet piedalījās sēdē un balsoja pret grozījumiem to iesniegšanas laikā Seimā, pārmeta Lietuvas politikai sankciju jautājumā, ka tā atšķiras no ES nostājas.
„Nav tā, ka mēs rīkojamies pretēji, bet mēs īstenojam politiku, kas nav saskaņā, jo ES uzliek nodevas un saņem ieņēmumus no šīm nodevām, bet mēs īstenojam pilnīgu importa aizliegumu," sacīja politiķis.
I. Pēc viņa teiktā, ES saskaņā ar starptautiskajām konvencijām nav tiesību noteikt aizliegumus importētajiem pārtikas produktiem, jo īpaši tranzītā.
Sankcijas ir ievērojami samazinājušas importu
Valstu sankcijas būtībā ietver ierobežojumus fiziskām personām – Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tomēr daži politiķi tās ir kritizējuši par to, ka tiek ierosināts turpināt konkrēti Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu.
Sankcijas tiek piemērotas arī attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu.Kā Lauku lietu komitejā sacīja ārlietu ministra vietniece Gabija Grigaite-Daugirde, sankciju iemesli nav zuduši – Krievijas iebrukums Ukrainā joprojām turpinās
Zemkopības ministra vietnieks Ģedimins Tamašauskis komitejai sacīja, ka sankciju ietekme „ir izteikta“.
„Ir acīmredzams importa samazinājums“, –, teica ministra vietnieks.
Anthanas Venckus, Lauksaimniecības ministrijas Starptautisko lietu un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs, sacīja, ka pēc valsts sankciju ieviešanas pagājušajā gadā strauji samazinājās šo produktu imports.
Viņš norādīja, ka 2023. gadā Lietuva tieši no Baltkrievijas importēs lauksaimniecības un pārtikas produktus 100 miljonu eiro vērtībā, savukārt 2024. gadā, kad tos vēl pusgadu pārvadāja bez ierobežojumiem, imports samazinājās līdz 60 miljoniem eiro.
Tikmēr pērn Lietuva no Krievijas importēja šo produktu par 140 miljoniem eiro, bet gadu iepriekš - par 52 miljoniem eiro
.„Tas nozīmē, ka Lietuvas patērētāji pirka vai nu Lietuvas, vai ES, vai Ukrainas lauksaimniecības pārtikas produktus, jo Ukrainas lauksaimniecības pārtikas produktu importa apjoms ir palielinājies,“ teica Venckus kungs komitejā.
„2025. gadā, ja ierobežojums būs spēkā visu gadu, apjomi būs vēl daudz mazāki“, –, – viņš piebilda.
A. Venckus arī uzsvēra, ka no maija stāsies spēkā tranzītā esošo Krievijas graudu izcelsmes pārbaude.
„Patiesībā tranzīts caur Lietuvu ir ļoti neliels un nenozīmīgs. Salīdzinot ar Latviju, nav ko salīdzināt, tas ir daudz, daudz mazāks," sacīja Venckus kungs.
Tostarp viņš uzsvēra, ka Lietuva ierosinās piemērot tādas pašas procedūras Krievijas graudiem arī Latvijā.
„Tas ir mūsu nākamais solis, jo mūsu vēlme ir, lai pēc iespējas mazāk Krievijas graudu nonāktu caur ES un līdz ar to arī caur Baltijas valstu infrastruktūru“, –, – sacīja Venckus
.
Krievijas un Baltkrievijas produkti kļūs nekonkurētspējīgi
Zemkopības ministra vietnieks G. Tamašauskis sacīja, ka Lietuvas sankcijas pastiprinās Eiropas Komisijas priekšlikums Padomei par 50 % palielināt ievedmuitas nodokļus visiem lauksaimniecības produktiem no Krievijas.
G. Grigaite-Daugirdė piebilda, ka ievedmuitas nodokļiem trīs gadu laikā būtu jāpalielinās līdz 50 %.
BNS iepriekš rakstīja, ka jaunais priekšlikums ir vērsts uz tiem 15% Krievijas lauksaimniecības preču, uz kurām neattiecas augstie muitas tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā.
A. Venckus arī norādīja, ka lauksaimniecības produktu ievedmuitas palielināšana par 50 % padarītu Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktus nekonkurētspējīgus ES.
„Tas nozīmē, ka principā visiem pārtikas produktiem tiks piemērots šis konkrētais 50 % nodoklis, kas faktiski padarīs Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības pārtikas produktus nekonkurētspējīgus ES tirgū,“prognozēja Lauksaimniecības ministrijas amatpersona.
Pret divām nedēļām, kad Seims lēma, vai pieņemt priekšlikumu pagarināt valsts sankcijas pret krieviem un baltkrieviem vēl uz gadu, projektu neatbalstīja vairāki valdošās "Nemunas aušras" deputāti (viens bija pret un 11 atturējās), kā arī "Lietuvos valstiečių, zaļo" un "Kristīgo ģimeņu savienības" grupas (katra trīs balsis pret un trīs atturējās).
Šonedēļ "Nemunas aušros" līderis Remigijus Žemaitaitis paziņoja, ka grupa ir nolēmusi atbalstīt sankciju turpināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju.
Šībrīža likuma par nacionālajiem ierobežojumiem redakcija ir spēkā līdz 2025. gada 3. maijam – valdība ierosina pagarināt tā darbības termiņu līdz 2026. gada 2. maijam.
Likums aptur vīzu pieteikumu un uzturēšanās atļauju pieņemšanu un izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Lietuvā, paredz detalizētākas robežpārbaudes, liedz Krievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā u.c.
Lietuvas likums paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nevar iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā, kā arī aptur vīzu pieteikumu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu.
Līdzīgi raksti
Video
