Lauksaimnieki pēc vētras konstatē arvien lielākus zaudējumus; bažas rada arī ziemas labības sēja

Divus nedēļas pēc tam, kad Lietuvu skāra milzīga vētra, lauksaimnieku situācija neuzlabojas – sakarā ar ilgstošajiem nokrišņiem tiek reģistrēti arvien jauni ražas zaudējumi, un daļa lauksaimnieku jau uztraucas, vai paspēs iesēt ziemas kultūras, saka Lietuvas Lauksaimnieku savienības (LŪS) priekšsēdētājs Gedas Špakauskas.

„Lauksaimnieku situācija nav vispār uzlabojusies, un šāds laiks turpinās. Dienas kļūst īsākas, naktis garākas, laika apstākļi pasliktinās. Mēs jau tagad runājam nevis par tiem, kur raža nav novākta, bet pat raizējamies par tiem reģioniem, kas paspēja novākt ražu, vai tie paspēs laicīgi iesēt ziemas labību, jo augsne turpina mērcēties un neizžūst“, – aģentūrai ELTA teica G. Špakauskas.

Pēc viņa teiktā, lauksaimnieki, kuri sākumā nevērās ar prasību par zaudējumiem, pēdējās nedēļas laikā ir cietuši ievērojamas sekas un, tās fiksējuši, tagad vēršas pēc palīdzības. Kā piemēru LŪS vadītājs minēja Skuodas rajonu, kur, pēc viņa teiktā, šonedēļ izkrita vēl apmēram 40 milimetri nokrišņu, un laukos izveidojās jauni pārmitrumi.

„Izrādās, ka jau šeit tiek reģistrēti jauni zaudējumi, ne tikai tie, kuru dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija. (...) Un šis postījumu reģistrēšanas process, kā jau minēju, turpinās un turpinās“, – apgalvoja G. Špakauskas.

Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) ir lūgusi pašvaldībām līdz 11. septembrim apkopot informāciju par lauku saimniecību ciestajiem zaudējumiem. 

Ministrija arī aicina lauksaimniekus vērsties pašvaldībās un iesniegt pieteikumus par vētras radīto zaudējumu reģistrēšanu. Pēc provizorisko datu saņemšanas tiks lemts par vēršanos pie Eiropas Komisijas (EK) saistībā ar iespējamo atbalstu.

G. Špakauskas aicina lauksaimniekus reģistrēt zaudējumus neatkarīgi no tā, vai šobrīd ir skaidrs, vai par tiem tiks piešķirtas kompensācijas. Pēc viņa teiktā, savāktie dati varētu būt svarīgi arī, lemjot par turpmākajām investīcijām meliorācijā, ģeneratoros vai citā infrastruktūrā.

Attiecībā uz valsts atbalsta saistībām – sankcijas netiek piemērotas, taču tas neattiecas uz uzņēmējdarbības attiecībām

Lauksaimniecības ministrija norāda, ka lauksaimniecības uzņēmumiem, kuri īsteno Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības 2023.–2027. gada stratēģiskā plāna investīciju pasākumus, nav paredzēts piemērot sankcijas par šogad neizpildītajām saistībām un prasībām, ja to izraisīja 22. augusta dabas katastrofas vai ar tām saistīti elektroenerģijas piegādes traucējumi.

Ministrija arī paziņo, ka gatavo ministra rīkojuma projektu, saskaņā ar kuru šādiem atbalsta saņēmējiem nebūtu obligāti jāiesniedz Nacionālajai maksājumu aģentūrai (NMA) iesniegt dokumentus un pierādījumus par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu rašanos un izzušanu.

Tomēr, pēc G. Špakauska teiktā, šādas atvieglojumi paši par sevi neatrisina lauksaimnieku saistības pret privātajiem uzņēmumiem vai finanšu iestādēm.

„Diemžēl, runājot par biznesa attiecībām un saistībām pret bankām un tamlīdzīgi, mēs absolūti nevienam neinteresējam. Tas nozīmē, ka lauksaimnieks uzņemas visu risku pats“, – teica LŪS priekšsēdētājs.

Viņš apgalvoja, ka lauksaimnieki mēģina vienoties ar mēslošanas līdzekļu pārdevējiem, graudu iepircējiem un citiem biznesa partneriem par maksājumu atlikšanu. Tomēr, pēc viņa teiktā, šādas vienošanās ir iespējamas tikai brīvprātīgi.

„Diemžēl tādu force majeure' gadījumu nav. (...) Tik pilnīgi brīvprātīga vienošanās“, – apgalvoja G. Špakauskas.

LŪS priekšsēdētājs arī vērsa uzmanību uz atbalsta programmu vides aizsardzības saistībām. Pēc viņa teiktā, daļai lauksaimnieku, kuru lauki ir pārmitināti, var būt grūti ievērot noteikto sējumu rotāciju, bet par iepriekšējo gadu neizpildītajām saistībām lauksaimniekiem dažkārt nākas atmaksāt jau saņemto atbalstu par vairākiem gadiem.

ELTA atgādina, ka 22. augustā Lietuvu skārusi vētra daudzviet valstī nogāza kokus, viens cilvēks gāja bojā, vēl četri tika ievainoti.

Saistībā ar vētras sekām un lauksaimnieku ciestajiem zaudējumiem valdība izsludināja valsts mēroga ārkārtas stāvokli. To ierosināja lauksaimniecības ministrs Kęstutis Mažeika.

Vētras kulminācijas brīdī vairāk nekā 268 tūkstošiem ESO klientu bija pārtraukta elektroenerģijas piegāde, un elektrotīklā tika reģistrēti vairāk nekā 9 tūkstoši bojājumu.

Tiek lēsts, ka vētras finansiālā ietekme sasniedz aptuveni 18 miljonus eiro – elektrotīkla atjaunošana izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro, bet vēl aptuveni 8 miljonus eiro veidos kompensācijas ESO klientiem.

Apdrošinātāji saistībā ar vētru jau ir reģistrējuši gandrīz 14 tūkstošus apdrošināšanas gadījumu, un kopējie zaudējumi pārsniedz 13 miljonus eiro.