V. Grigas: Nitrātu direktīva ir jāpielāgo nākotnes lauksaimniecībai
Pēc tam, kad Eiropas Komisija publicēja Nitrātu direktīvas novērtējuma ziņojumu, savu viedokli pauda Eiropas Jauno lauksaimnieku padome (CEJA). Organizācija atzīst, ka vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā direktīva ir ievērojami veicinājusi ūdens kvalitātes uzlabošanu, taču uzsver, ka šodien galvenais jautājums ir – vai pašreizējie regulējumi joprojām atbilst mūsdienu un nākotnes lauksaimniecības vajadzībām.
CEJA norāda, ka ūdens un vides aizsardzības mērķi netiek apšaubīti. Tomēr tie jāsasniedz, piemērojot pasākumus, kas ņemtu vērā mainīgos klimata apstākļus, lauku saimniecību ekonomisko dzīvotspēju, Eiropas pārtikas nodrošinājuma mērķus un atšķirīgos lauksaimniecības apstākļus Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Nepieciešama elastīgāka pieeja
Jaunie Eiropas lauksaimnieki vērš uzmanību uz to, ka šodien lauksaimniecība saskaras ar jauniem izaicinājumiem – tirgu nestabilitāti, ģeopolitisko spriedzi, ekstremālas klimata parādības un pieaugošās ražošanas izmaksas. Tāpēc vienādi, stingri uz kalendāra termiņiem balstīti prasības ne vienmēr ļauj sasniegt labākos vides aizsardzības rezultātus.
CEJA aicina uzsākt plašākas diskusijas par elastīgāku organisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu, precīzāku augu barības vielu pārvaldību, aprites ekonomikas risinājumu ieviešanu un lielāku atbalstu ieguldījumiem modernās tehnoloģijās.
Šī problēma ir īpaši aktuāla Lietuvas lauksaimniekiem
Lietuvas Republikas Lauksaimniecības palātas priekšsēdētāja vietnieks Vytenis Grigas uzsver, ka jautājumi par Nitrātu direktīvas piemērošanu ir īpaši aktuāli arī Lietuvas lauksaimniekiem.
„Lietuvā mēslošanas iespējas arvien biežāk ierobežo ne tikai tiesību aktos noteiktie termiņi, bet arī reālie laika apstākļi – ilgi lietainie periodi, mitra augsne, vēls pavasaris vai agra rudens atdzišana. Tāpēc lauksaimniekiem ir nepieciešams nevis formāls, bet gan uz zinātniskajiem datiem, augsnes stāvokli un faktiskajiem klimatiskajiem apstākļiem balstīts regulējums“, – saka V. Grigas.
Pēc viņa teiktā, klimata pārmaiņas liek no jauna izvērtēt pašlaik spēkā esošās prasības un dot dalībvalstīm vairāk iespēju pieņemt lēmumus, kas balstīti uz faktiskajiem meteoroloģiskajiem un agronomiskajiem apstākļiem.
Ieguldījumi inovācijās – ceļš uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību
Kā norāda Lauksaimniecības padomes (ŽŪR) priekšsēdētāja vietnieks V. Grigo, ir jārada vairāk iespēju efektīvi izmantot kūtsmēslus un citus organiskos mēslošanas līdzekļus, samazinot atkarību no importētiem minerālmēslojumiem. Tajā pašā laikā ir svarīgi nodrošināt investīciju atbalstu kūtsmēslu uzglabāšanas vietām, precīzās mēslošanas tehnoloģijām, augsnes analīzēm un digitālajām augu barības vielu uzskaites sistēmām.
Šādas investīcijas ne tikai palīdzētu samazināt barības vielu zudumus vidē, bet arī palielinātu saimniecību efektivitāti un konkurētspēju.
Lauksaimniecības palāta: ir jāsaskaņo vides aizsardzība un lauku saimniecību dzīvotspēja
Lietuvas Republikas Lauksaimniecības palātas nostāja paliek nemainīga – ūdens kvalitātes aizsardzībai jābūt vienam no svarīgākajiem lauksaimniecības politikas mērķiem, taču regulējumam jābūt samērīgam, balstītam uz zinātniskām atziņām un pielāgotam praktiskajiem lauksaimniecības apstākļiem.
Lauksaimniecības palāta atbalsta centienus modernizēt Nitrātu direktīvas piemērošanu, radot vairāk iespēju izmantot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, kas palīdzētu vienlaikus sasniegt vides aizsardzības mērķus, stiprināt lauku saimniecību konkurētspēju un nodrošināt ilgtermiņa lauksaimniecības dzīvotspēju gan Lietuvā, gan visā Eiropas Savienībā.
