Izmaiņas pēc 2027. gada jeb Eiropas lauksaimniecības melnā trešdiena
Simboliskais Eiropas lauksaimnieku organizāciju protesta gājiens Briselē 2025. gada 16. jūlijā iezīmēja jaunu pavērsienu cīņā par Eiropas lauksaimniecības nākotni. Protesta gājiens bija reakcija uz Eiropas Komisijas ierosināto daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, kas, pēc lauksaimnieku domām, nozīmē kopējās lauksaimniecības politikas fundamentālu demontāžu
.
Eiropas Komisijas priekšlikums integrēt KLP tā sauktajā "vienotajā fondā" tiek pasniegts kā administratīvo vienkāršošanas pasākums. Tomēr lauksaimnieku kopiena to vērtē citādi - kā soli ceļā uz kopējās lauksaimniecības politikas iznīcināšanu un budžeta samazināšanu, kas īpaši smagi skars ģimenes saimniecības, kuras veido Eiropas lauksaimniecības mugurkaulu.
>Copa-Cogeca: „Šī – politiskā nekonsekvence“
Copa-Cogeca, Eiropas lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija, jau vairākus mēnešus brīdina par negatīvajām sekām, ko radīs KLP iekļaušana Kopējā fondā. Organizācija uzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā iepriekš dotajiem solījumiem par ilgtspējību, konkurētspēju un vienotā tirgus stiprināšanu. Pašreizējie apstākļi, tostarp klimata krīze, ģeopolitiskā nestabilitāte un arvien stingrākas vides prasības, prasa lielāku, nevis mazāku stabilitāti un finansiālo drošību lauksaimniecībai.
„Laikā, kad Eiropas Komisija ir deklarējusi atvērtību dialogam un lauksaimnieku kopienu iesaistei, 16. jūlijā iesniegtais priekšlikums ir vērsts tieši pretējā virzienā. Eiropas Parlamenta un Padomes nostāja ir ignorēta, lēmumi ir pieņemti aiz slēgtām durvīm, un rezultāts ir cinisks un vienpusējs plāns, kuru nevar atbalstīt neviena lauksaimnieku organizācija, uzskata Copa-Cogeca.
Budžeta samazinājumi – reāls drauds saimniecību stabilitātei
Saskaņā ar Komisijas ierosināto jauno daudzgadu finanšu shēmu lauksaimniecībai 2028. gadā–2034. gadā paredzēts piešķirt 300 miljardus eiro, salīdzinot ar 386,6 miljardiem eiro iepriekšējā budžetā 2021. gadam–2027. gadam. Ņemot vērā inflāciju, tas nozīmē 20–30 % reālu finansējuma samazinājumu
.Lai gan Komisija uzstāj, ka atbalsts lauksaimniecībai saglabājas, lauksaimnieku kopiena bažījas, ka finansējuma samazināšana un tā iekļaušana vispārējā fondā nozīmēs elastības zaudēšanu, mazāku prognozējamību un lielāku administratīvo slogu, jo īpaši mazajām un ģimenes saimniecībām reģionos.
Politiskais signāls – ignorēšana, nevis prioritāšu noteikšana
Copa-Cogeca uzskata, ka ierosinātais modelis ir skaidrs signāls: lauksaimniecība vairs nav prioritāte. Tas ir īpaši pikanti, ņemot vērā cieņu, kas tika izrādīta lauksaimniekiem pandēmijas laikā, un viņu lomu Eiropas pārtikas nodrošinājuma nodrošināšanā.
„Pēc visiem aplausiem pandēmijas laikā lauksaimnieki tagad tiek nostumti malā – ignorēti, lai gan viņi joprojām ir atbildīgi par to, lai Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārtiku,– komentē organizācija.
Lauksaimniecības nākotne – lēmumu pieņemšanā
Brīdī, kad Komisija sāk plašas konsultācijas par jauno daudzgadu finanšu shēmu, Copa-Cogeca aicina ne tikai deklarēt. Organizācija aicina Eiropas Parlamentu, jo īpaši Lauksaimniecības komiteju, un Ministru padomi noraidīt pašreizējo priekšlikumu un uzstāt, lai KLP arī turpmāk būtu autonoms, skaidrs un atbildīgs politikas instruments
.Līdz šim vairāk nekā 6 000 organizāciju visā Eiropā ir parakstījušas petīciju, lai aizstāvētu KLP nākotni. To vēstījums ir skaidrs: Eiropas lauksaimniecības politika ir jānostiprina, nevis jāpadara vājāka.
