Bakteriālā dizentērija atkal apdraud lauku saimniecības valstī

Senākie vasaras laikapstākļi ir bijuši labvēlīgi bakteriālajai iedegšanai. Pēc dažu gadu pārtraukuma slimības uzliesmojumus jau varētu saskaitīt uz diviem rokas pirkstiem.

Neesam gatavi izteikt prognozes, bet, pēc Valsts augkopības pārvaldes (VAAD) datiem, izskatās, ka šogad varētu būt tādi paši laika apstākļi

.

Ja bumbieru, dzegužpirkstīšu, gobu, vilkābeļu, cidoniju, cidoniju, ābeļu, dižkoku, lociņu, lokšņu, fotīniju, dzegužpirkstīšu un citu augu ziedi attīstās (ne vienmēr visa ziedkopa) un kļūst melni, bet nenokrīt un paliek uz koka, par to ir vērts uztraukties.

Nekrotiskie plankumi parādās uz augu lapām vai stublājiem un pakāpeniski izplatās

.

Lapas galvenā dzīsla kļūst melna, kam seko visas lapas melnēšana. Tā savelkas un atmirst, bet nenokrīt.

Tumši brūni vai tumši zaļi ūdeņaini plankumi parādās uz jauno zaru un dzinumu mizas, kuru gali savelkas āķī

.

Vairogiem, parasti nenobriedušiem, parādās ūdeņaini zaļi un vēlāk sarkanīgi brūni plankumi. Augļi kļūst brūni līdz melni un mumificējas, bet nenokrīt uz zemes. Tad noteikti var aizdomāties, ka augs ir inficēts ar bakteriālo puvi.