Valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu Saeimai neskatīt tā saukto piena likumu, lai gan tā mērķis ir nodrošināt godīgākas attiecības starp piena pircējiem un pārdevējiem. 

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto valdības slēdzienu, kuru vēl vērtēs Seims.    

MZP sagatavotajā slēdziena projektā teikts, ka gadījumā, ja grozījumi tiks apturēti, tiks rīkota sabiedriskā apspriešana par situāciju piena nozarē un tajā laikā tiks sagatavoti jauni regulējuma priekšlikumi. 

Agrikopības ministrs Ignas Hofmans aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka piena nozares likumprojekts tiks pārstrādāts, iekļaujot visus piena ražošanas ķēdes posmus. Pēc ministra teiktā, šis process varētu ilgt aptuveni gadu. 

Ministrs sacīja, ka likumprojektā tiks iekļauta arī vieta, kur diskutēt par piena tirgus cenu, taču tas atšķirībā no topošās Pārtikas padomes būs vairāk vērsts uz lopkopības nozari.

Par grozījumiem likumā "Par tirgus dalībnieku negodīgas rīcības aizliegumu, iepērkot un pārdodot svaigpienu", kas paredzētu piena iepirkuma cenu regulējumu un piena cenu publiskošanu, Saeimas komisijās tika diskutēts 2023. un 2024. gadā, taču likums netika pieņemts, nepanākot vienprātību starp saistītajām struktūrām, ražotājiem, iepircējiem un pārstrādātājiem. 

Līdz šim Lauksaimniecības padome un lauksaimnieku organizācijas ir paziņojušas, ka neatbalsta projektu, kas, viņuprāt, nav pienācīgi saskaņots ar lauksaimniekiem un regulējumā nav iekļauti tirgotāji.  

Pēc jauno deputātu stāšanās amatā parlamentārā valde decembrī lūdza valdību sniegt atzinumu par projektu. 

Zemkopības ministrija likuma grozījumus izstrādāja 2023. gada pavasarī pēc tam, kad lauksaimnieki sāka protestus pie lielveikaliem un pārstrādes uzņēmumiem, pieprasot taisnīgāku piena cenu diferencēšanu.

Šobrīd lielākie piena pārstrādes uzņēmumi pārstrādā aptuveni 75 % Lietuvas piena.