​​​​​​​Tā kā putnu gripa izplatās Eiropā, VMVT aicina rūpēties par putniem un atbildīgi ievērot bioloģiskās drošības prasības

Lai gan putnu gripas vīrusa risks pastāv visa gada garumā, rudenī, sakarā ar pastiprināto savvaļas putnu migrāciju, vīrusa izplatīšanās draudi kļūst vēl lielāki. To apliecina arī jauni slimības uzliesmojumi Eiropā. Pēdējās dienās ļoti patogēnā putnu gripas (H5N1) uzliesmojumi konstatēti Dānijas, Nīderlandes un Vācijas putnkopības saimniecībās. Putnu gripas draudi ir Lietuvai, tāpēc Valsts pārtikas un veterinārijas dienests aicina putnu turētājus: ir svarīgi pastāvīgi un konsekventi ievērot bioloģiskās drošības prasības.

Dānijā šā gada 24. oktobrī tika ziņots par iespējamu putnu gripu saimniecībā, kurā tika audzēti gaļai paredzēti tītari. 25. oktobrī laboratorijas pētījumos tika apstiprināts H5N1 vīruss. Saimniecība vīrusa izraisītās slimības dēļ zaudēja 600 putnus, bet pārējie (26,4 tūkst.) tika nokauti. Lai apturētu slimības izplatīšanos, ap inficēto saimniecību tika noteiktas 3 km aizsardzības un 10 km uzraudzības zonas, tiek piemēroti dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi un citi slimības kontroles pasākumi. 

Putnu gripas uzliesmojumi tiek reģistrēti arī citās Eiropas valstīs: kopš 19. oktobra Nīderlandē ar vīrusu izraisīta slimība konstatēta divās saimniecībās, kurās tika turēti 44 tūkstoši putnu, Vācijā — divās saimniecībās, kurās tika turēti 1,2 tūkstoši putnu, bet Dānijā — trīs saimniecībās, kurās tika turēti 67 tūkstoši putnu. No šiem gadījumiem ir skaidrs, ka vīruss turpina izplatīties Eiropā, un slimības draudi putnkopības saimniecībām ir lieli. 

„Putnu gripas uzliesmojumi rudenī nav negaidīti. Vīruss var tikt pārnests ne tikai tiešā kontaktā ar inficētiem savvaļas putniem, bet arī caur ar to ekskrementiem piesārņoto vidi, ūdeni, barību, apavus vai inventāru. Tāpēc ir ļoti svarīgi ne tikai formāli ievērot bioloģiskās drošības prasības, bet arī novērtēt, vai saimniecības ikdienas darbībā nav nepilnību, caur kurām vīruss varētu iekļūt putnu turēšanas vietās. Pat tad, ja Lietuvā netiek konstatēti jauni uzliesmojumi, profilakses pasākumi joprojām ir nepieciešami: „neaizmirsīsim nesenās pagātnes mācības, kad aukstajā gadalaikā putnu gripa tika konstatēta Lietuvas putnkopības saimniecībās un radīja ļoti lielus zaudējumus“, – uzsver Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktora vietnieks Paulius Bušauskas. 

Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta (VMVT) speciālisti uzsver, ka bioloģiskās drošības prasību ievērošana ir aktuāla gan lielām komerciālām putnu fermām, gan mazām saimniecībām, kurās putnus audzē pašu vajadzībām. 

Pirmkārt, ir svarīgi nodrošināt, lai mājputni nenonāktu saskarē ar savvaļas putniem, kā arī lai barība un ūdens būtu aizsargāti pret iespējamo piesārņojumu, kā arī ir jāierobežo svešu personu piekļuve putnu turēšanas vietām, jālieto tam paredzēti darba apavi un apģērbs, kā arī regulāri jātīra un jādezinficē inventārs – šīs ikdienas darbības palīdz samazināt iespēju, ka vīruss iekļūs saimniecībā. 

Turklāt putnu audzētājiem rūpīgi jāuzrauga audzēto putnu veselības stāvoklis: ja samazinās barības vai ūdens patēriņš, mainoties putnu uzvedībai, parādoties citām neparastām pazīmēm, kā arī pēkšņi palielinoties mirstībai, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta vai jāinformē VMVT. 

Pēdējo dienu putnu gripas uzliesmojumi Eiropas valstīs atgādina, ka epidemioloģiskā situācija var mainīties ļoti ātri, tāpēc „atlaisties” nedrīkst pat tad, ja Lietuvā netiek konstatēti jauni saslimšanas gadījumi. VMVT aicina putnu turētājus vēlreiz izvērtēt saimniecībās piemērotos bioloģiskās drošības pasākumus un pārliecināties, ka tie tiek konsekventi ievēroti ikdienā. Savlaicīgi novērstas bioloģiskās drošības nepilnības var palīdzēt aizsargāt turētos putnus un izvairīties no zaudējumiem, kas saistīti ar slimības uzliesmojumiem.