Iedzīvotāji tiek aicināti reģistrēt gliemežus, taču palīdzība var arī neierasties: 440 tūkstoši eiro jau sen ir sadalīti
Pēc tam, kad Vides ministrija izsludināja aicinājumu iedzīvotājiem reģistrēt invazīvo gliemežu atradnes un atgādināja, ka to iznīcināšanai ir atvēlēti aptuveni 440 tūkstoši eiro, daudziem radās iespaids, ka, reģistrējot gliemežus, varēs saņemt arī praktisku palīdzību. Tomēr izrādījās, ka finansējums jau sen ir sadalīts, un atradnes reģistrēšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka gliemeži tiks iznīcināti.
Atbalsts jau ir sadalīts
Vides projektu pārvaldības aģentūra (APVA) paskaidroja, ka 440 tūkstoši eiro nav jauna piešķirtā summa. Tā tika sadalīta jau saskaņā ar pirmo kopīgā projekta „Invazīvo sugu iznīcināšana un kontrole” uzaicinājumu, kas notika no šā gada 6. janvāra līdz 1. aprīlim.
Šajā periodā tika saņemti 134 pieteikumi, no kuriem 87 iesniedza fiziskas personas, 31 – pašvaldību administrācijas, 16 – citas juridiskas personas.
Tātad finansējumu varēja izmantot ne tikai pašvaldības vai valsts iestādes. Gluži pretēji – pieteikumus aktīvi iesniedza arī iedzīvotāji.
Saskaņā ar APVA informāciju, projektu īstenotāji finansējumu var izmantot ne tikai pašu gliemežu iznīcināšanai, bet arī to skaita regulēšanas plānu izstrādei, pļaušanai, vairošanās vietu sakārtošanai, lamatu, gliemežu iznīcināšanas līdzekļiem un citu līdzekļu iegādei. Darbi jāveic četrus gadus pēc kārtas, bet piektajā gadā teritorijas uzturēšanu projekta īstenotājiem būs jāfinansē no saviem līdzekļiem.
Pēc atraduma vietas reģistrēšanas neviens automātiski neieradīsies
Tomēr vislielāko sajukumu izraisīja nevis pats finansējums, bet gan Vides ministrijas komunikācija.
Paziņojumā iedzīvotāji tika aicināti reģistrēt spāņu arionu atradnes, tāpēc daļa cilvēku saprata, ka tas varētu būt saistīts ar iespēju saņemt palīdzību šo invazīvo gliemežu iznīcināšanā.
Tomēr APVA uzsver, ka tā nav.
„Atraduma vietas reģistrēšana pati par sevi nenozīmē, ka tajā tiks organizēti iznīcināšanas darbi. Šādi darbi var tikt veikti tikai teritorijās, kas iekļautas apstiprinātajos programmās“, – norādīja aģentūra.
Iedzīvotāju iesniegtie dati pirmām kārtām tiek izmantoti, lai novērotu invazīvo sugu izplatību un plānotu turpmākos to kontroles pasākumus.
Dārzniekiem trūka skaidrības
Lietuvas dārznieku apvienību asociācijas valdes priekšsēdētājs Giedrius Markūnas saka, ka pēc ministrijas paziņojuma radās vairāk jautājumu nekā atbilžu.
„Dīvains ir šis Vides ministrijas aicinājums – reģistrēt atraduma vietu, un kas no tā? Vai kāds atbrauks to iznīcināt?“ – viņš pārdomāja.
Pēc sarunas biedra teiktā, sabiedrībai trūka skaidras informācijas par to, ka finansējuma posms jau ir beidzies.
„Atbalsts patiešām bija ievērojams, tāpēc ir interesanti, kur šie līdzekļi nonāk un kāpēc šis atbalsts netiek plašāk publiskots“, – teica G. Markūnas.
Pēc viņa teiktā, ja nākotnē iedzīvotājiem būtu pieejami līdzīgi atbalsta pasākumi, tos izmantotu ne tikai atsevišķi cilvēki, bet arī dārznieku kopienas.
„Pat kopienas vārdā varētu vērsties – gan sliekas, gan Sosnovska baršča iznīcināšanai. Tas būtu īpaši noderīgi, sakopjot pamestus zemes gabalus“, – ir pārliecināts asociācijas vadītājs.
Būs vēl viens aicinājums
Pēc G. Markūna teiktā, ar finansējumu vien nepietiek. Daudz svarīgāk ir, lai ar invazīvajām gliemežiem cīnītos visi zemes īpašnieki.
„Tiem, kuri kopj savus zemes gabalus, pļauj zāli vai vāc gliemežus, tur to ir mazāk. Tomēr ir daudz pamestu zemes gabalu. Ir jābūt visiem kopīgai rīcībai – lielākai atbildībai par nekoptajām teritorijām, citādi problēma nekur nepazudīs“, – viņš teica.
APVA apstiprināja, ka lielākā daļa no 6 miljoniem eiro, kas atvēlēti visu sešu invazīvo sugu iznīcināšanai, jau ir sadalīta pirmajā uzaicinājumā. Tomēr līdz šā gada beigām plānots izsludināt otro uzaicinājumu, lai izmantotu atlikušos līdzekļus.
Pašlaik Vides ministrija gatavo finansējuma nosacījumu grozījumus, pēc kuriem fiziskās un juridiskās personas atkal varēs iesniegt pieteikumus. Par jauno uzaicinājumu APVA sola informēt atsevišķi.
