Vilku populācijas pārvaldība - vai tā patiešām atrisina lopkopju problēmas?

Spēdējo nedēļu laikā sociālajos medijos ir parādījušies divi dažādi stāsti par vilku medībām, kas izraisīja diskusijas un rosināja tuvāk aplūkot plēsēju populācijas pārvaldību. Šeit mēs runājam ar biologu Petrasu Adeikisu, kurš saka, ka šie divi gadījumi ļoti skaidri parāda atšķirību starp divām pieejām: kvalitatīvo vilku populācijas pārvaldību un kvantitatīvo vilku regulēšanu, kur svarīgākais kritērijs ir nevis tas, kādi vilki tiek likvidēti, bet gan cik daudz plēsēju tiek likvidēti.

„Vilku populācija vispirms ir jāpārvalda kvalitatīvi un tikai pēc tam kvantitatīvi“, – uzsver biologs.

Ne banda, bet ģimene

„Vilki ir sociāli dzīvnieki, un tie dzīvo ģimenēs, nevis bandās. Vārdam "banda" ir pārāk negatīva nokrāsa, piemēram, bandītu bandas – vilku bandas. Tas ir tā, it kā šie dzīvnieki pēc būtības būtu kaitīgi. Patiesībā kaitējumu rada nevis vilki, bet gan nepareiza vilku populācijas apsaimniekošana," sarunu iesāk Adeikis.

Biologs uzskata, ka no vilku saimes struktūras ir atkarīgs, vai plēsēji plēsīs lielos medījamos dzīvniekus, piemēram, aļņus, briežus, stirnas, mežacūkas vai dambriežus, vai arī tie sāks nodarīt kaitējumu cilvēkiem, īpaši lopkopjiem.

„Mani pētījumi liecina, ka mājlopus nogalina atsevišķi vilki, nevis vilku ģimenes“, viņš turpina, piebilstot, ka, viņaprāt, paši vilki savvaļas dzīvniekiem nekaitē. Gluži otrādi, veselīgas vilku ģimenes varētu palīdzēt regulēt briežu populāciju.

Zinātniski pētījumi liecina, ka vilki barojas ar briežiem, kuru pašreizējā populācija Lietuvā, pēc Adeikisa kunga teiktā, ir palielinājusies vairāk par dažām reizēm, nevis par procentiem.

„Briežu populācijas pieaugums nodara kaitējumu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Tāpēc Vides ministrija ir atcēlusi medību limitus (izņemot aļņus), jo šo dzīvnieku nodarītais kaitējums ir ļoti nopietns un mednieki vairs neveic to populācijas kontroli. Taču tieši veselīga vilku saime būtu tas, kas šajā ziņā palīdzētu," saka biologs.

Divi stāsti...

P. Adeikis pagājušajā nedēļā savā „Facebook“ kontā dalījās ar stāstu par to, kā viņam divās dienās izdevās nomedīt trīspirkstu vilku.

„Šis ir problemātisks vilks, jo, esot tikai uz trim kājām, tas vairs nespēj skriet kopā ar savu ģimeni, ir no tās atdalīts, un pats nevar nomedīt normālu medījumu. Citiem vārdiem sakot, drīz vien tas būtu kļuvis par problemātisku vilku, jo, trūkstot barībai, tas būtu sācis iet ciemos un nogalināt suņus, un, sākoties ganību sezonai, tas būtu sācis nogalināt mājlopus," stāsta biologs.

Tikmēr cits mednieks, – Deivids Staponkus –, dalījās pavisam citā stāstā. Savā kontā vīrietis stāstīja par neveiksmīgu šāvienu, pēc kura ievainotais vilks aizbēga un asins pēdas to neizdevās atrast.

Pēc dažām dienām Staponkus augšupielādēja vēl vienu ierakstu, kurā vēstīja, ka citā medījumā viņam izdevies ievainotā vilka vietā pievilināt visu ģimeni un ka viņš par savu lomu tajā naktī izvēlējies alfa tēviņu.

...divi viedokļi

„Kas izjauc vilku ģimenes? Mednieki, kuri medī vilkus un pārvalda populāciju kvantitatīvi, bet ne kvalitatīvi“, – saka Adeikis kungs. Vaicāts, ko viņš domā par Staponkusa diviem medību stāstiem, viņš norāda uz diviem galvenajiem punktiem: pirmajā gadījumā tika ievainots ģimenes vilks, kas, pēc biologa domām, var kļūt par problemātisku vilku, un vēlāk, ja tiek izdarīta izvēle nošaut ģimenes alfa tēviņu, par problemātisku vilku var kļūt visa vilku ģimene.

„Šeit ir divi piemēri – viens, kad tiek izņemts problemātisks vilks, jo vilku populācijas pārvaldībai būtu jāattīstās un jārisina lopkopjiem nodarītie zaudējumi, un otrs – kad uzmanības un goda dēļ tiek izņemts labākais vilks. Tas ir nepareizi. Mednieki nerisina vilku nodarīto postījumu problēmu, bet gan to saasina, –, – biologs nešaubās. Viņš piebilst, ka būtu interesanti tuvāk aplūkot teritoriju, kurā ir notikušas šīs medības, un izvērtēt, vai vasarā un sākoties ganību sezonai, nesākas arī mājlopu izkaušana.

Pēc Adeikis kunga domām, kvalitatīva pārvaldība nozīmē problemātisko īpatņu vai pēcnācēju izņemšanu no populācijas, nevis dominējošo dzimtas locekļu izņemšanu, kas nodrošina dzimtas stabilitāti.