Lauksaimniekus satrauc ekoloģisko saimniecību statistika – platības pieaug, bet ražošanas apjoms – nē

Lietuvā strauji pieaug ekoloģisko saimniecību platības, taču tajās ražotās produkcijas apjomi nepieaug, apgalvo lauksaimnieki un daļa politiķu. 

„Platība ir palielinājusies, bet ražošanas apjomi it kā nav. Mēs turpinām virzīties uz lauksaimniecības ekoloģizāciju, domājot, ka tas rada pievienoto vērtību. Bet tas rada tikai papildu platības“, – šonedēļ Seima Lauku lietu komitejas sēdē teica deputāts Viktors Pranckietis.

Nozares pārstāvji neizslēdz, ka ekoloģiski apstrādāto zemes platību pieaugums ir pagaidu, jo uz šādu saimniecības veidu ir pārgājuši daži graudaugu audzētāji sakarā ar mēslošanas līdzekļu cenu pieaugumu. Pieaugums tiek saistīts arī ar jauno lauksaimnieku vēlmi saņemt atbalsta maksājumus par dārzeņu audzēšanu.

Saskaņā ar šā gada lauksaimniecības kultūru deklarēšanas datiem, Lietuvā bioloģiskās saimniecības (ieskaitot tās, kas pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību) deklarēja aptuveni 325,8 tūkstošus hektāru apstrādātās zemes platību — par 18 % vairāk nekā 2025. gada deklarācijā. Saimniecību, kas pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, deklarētā platība palielinājās 1,5 reizes.

„Platības pieaugums ir ļoti ievērojams. Ieguldījumu atbalsta programmās par ekoloģisko ražošanu tika piešķirts papildu punkts. Ļoti daudzi jaunie lauksaimnieki, vēloties saņemt atbalstu, ņemot vērā ļoti lielu konkurenci, apņēmās audzēt dārzeņus ekoloģiski. Un jā, viņi tagad atrodas pārejas periodā, bet pēc diviem gadiem šīs platības būs ekoloģiskas, un, ja līdz tam laikam nebūs izveidota sistēma, kā šo produkciju kooperatīvi pārstrādāt un transportēt, tad var būt, ka šīm saimniecībām būs grūti izpildīt savas saistības“, – sēdē teica Ekoloģisko saimniecību asociācijas priekšsēdētāja Brigita Mosiejauskė.

Viņa uzsvēra, ka Lietuvā finansiāli tiek atbalstītas tikai pārejas uz ekoloģisko lauksaimniecību platības, taču ne ražošana vai ražas pārstrāde, „kas prasa lielākas izmaksas.“

Ekoloģisko saimniecību pārstāve arī uzsvēra, ka lauksaimniekiem nākas saskarties ar papildu birokrātiskām prasībām. Turklāt, pēc B. Mosiejauskes teiktā, lai gan valsts cenšas veicināt ekoloģiskās produkcijas patēriņu, zemāko cenu principa dēļ ekoloģiskās saimniecības publiskajos iepirkumos nevar konkurēt ar parasti audzētu produktu piegādātājiem.

Tāpēc saimniecības bieži vien savu produkciju vienkārši eksportē, viņa uzsvēra.

„Mēs meklējam risinājumus, lai saimniecība, kas ražo bioloģiskos produktus, varētu tos pārstrādāt nelielos daudzumos un uz to neattiektos (...) visas administratīvās procedūras, kas prasa ļoti daudz laika un naudas. Un lauksaimnieks dažkārt neuzdrošinās tās veikt, izvēloties vienkāršāko ceļu – eksportēt savu produkciju“, – teica B. Mosiejauskė.

Savukārt lauksaimniecības viceministre Genovaitė Beniulienė teica, ka ministrija meklēs veidus, kā vairāk veicināt nevis platību, bet gan ekoloģiskās produkcijas pieaugumu.

„Vēl nevaru nosaukt galīgos lēmumus, bet ļoti ceru, ka tuvākajā laikā tie mums būs. Mēs apspriežam, kā, neizjaucot Eiropas regulējumu un stratēģiskajā plānā paredzēto, varētu orientēties tieši uz ražošanas atbalstu“, – Seima komitejā teica G. Beniulienė.

„Ļoti gribētos, lai mēs atbalstītu ne tikai pašas platības, bet lai šis atbalsts radītu vērtību gan patērētājiem, gan sabiedrībai. Un lai mums būtu ražota reāla ekoloģiskā produkcija“, – piebilda viņa.

Kā norādīja viceministre, valsts budžetā atrodot papildu līdzekļus, no nākamās nedēļas Valsts maksājumu aģentūra sāks izmaksāt avansa maksājumus par ekoloģisko lauksaimniecību.

Saskaņā ar šā gada deklarācijas datiem, sertificēto augļu, ogu, dārzeņu, ārstniecības augu un garšaugu deklarētā platība pieauga par 34 %, bet ekoloģiskās un uz ekoloģisko ražošanu pārejošās labības platības – par 19 %. Vēl par 14 % pieauga platības, kurās audzē labību un daudzgadīgās zāles sēklu ieguvei.