LŪS izstājas no pašas izveidotās Lietuvas lauksaimniecības padomes: „Mēs būsim neatkarīga organizācija“
Viena no lielākajām lauksaimnieku organizācijām valstī – Lietuvas Lauksaimnieku savienība (LŪS) – ir nolēmusi izstāties no Lietuvas Lauksaimniecības padomes (LŽŪT), kuras izveidē tā pati piedalījās. LŪS priekšsēdētājs Gedas Špakauskas apstiprināja, ka lēmums jau ir pieņemts pēc diskusijām organizācijas prezidijā un plašākā biedru sapulcē. Tomēr LŽŪT priekšsēdētājs Jonas Vilionis norāda, ka formāli process vēl nav pabeigts – padome pagaidām nav saņēmusi rakstisku LŪS paziņojumu par izstāšanos.
Viena no LŽŪT dibinātājām
LŽŪT vēsture sākās 2017. gadā, kad lauksaimnieku organizāciju pārstāvniecības jomā notika ievērojamas pārmaiņas.
Oficiāli Padome tika reģistrēta 2018. gada 30. maijā. Tās dibinātājas kļuva Lietuvas lauksaimnieku savienība, Lietuvas lauksaimniecības uzņēmumu asociācija, Lietuvas graudu audzētāju asociācija un Lietuvas piena ražotāju asociācija. Šajā periodā daļa no lielākajām lauksaimnieku organizācijām arvien vairāk attālinājās no Lauksaimniecības palātas (ŽŪR), un jaunā Padome kļuva par alternatīvu formātu to interešu pārstāvībai.
Pati LŪS 2018. gada 30. oktobrī paplašinātā prezidija sēdē vienbalsīgi nolēma izstāties no ŽŪR, bet novembrī par šo lēmumu oficiāli informēja Palātu.
LŽŪT savā tīmekļa vietnē pašlaik norāda, ka tā apvieno 11 lauksaimniecības nozares organizācijas.
Pagājis gandrīz desmit gadu, LŪS sper vēl vienu soli – šoreiz izstājas no Padomes, kuru pati izveidoja.
„Mēs neredzam sevi nevienā citā jumta organizācijā“
„Šis lēmums jau ir pieņemts. Par šo jautājumu mums bija vairākas prezidija sēdes. Šo jautājumu mēs izvirzījām arī paplašinātajā LŪS sapulcē, kurā piedalījās lielākā daļa mūsu rajona biedru. Tika nobalsojts, ka mēs izstāsimies no LŽŪT“, – apstiprināja G. Špakauskas.
Pēc viņa teiktā, lēmums ir saistīts ar jauno LŪS darbības virzienu un vēlmi vairāk organizācijas resursu veltīt tās pašas stiprināšanai.
„Viena no prioritātēm bija tieši pašas LŪS stiprināšana. Mūsu iekšējā stratēģijā, turpmākajos darbos un plānos mēs neredzam dalību nevienā citā jumta organizācijā. Jo mēs principā paši esam jumta organizācija, kas apvieno rajonus. Tādējādi tagad izveidojas jau vairāku līmeņu jumts“, – paskaidroja LŪS priekšsēdētājs.
Kopš 2004. gada LŪS biedri ir rajonu lauksaimnieku apvienības, kuras savukārt apvieno fiziskas un juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
G. Špakauskas uzsvēra, ka izstāšanās nenozīmē attiecību pārtraukšanu ar LŽŪT.
„Ja būs noteiktas kopīgas intereses, mēs noteikti neteiksim, ka vairs nestrādāsim ar Padomi. Mēs runāsim, sadarbosimies, tikai vairs ne kā locekļi, bet kā neatkarīga organizācija“, – teica viņš.
Noliedz domstarpības
Uz jautājumu, vai aiz šā lēmuma slēpjas iekšējās nesaskaņas vai atšķirīgas pozīcijas par LŽŪT darbību, G. Špakauskas to noliedza. Pēc viņa teiktā, par lielāku uzmanību pašas LŪS stiprināšanai bija runājis arī iepriekšējais organizācijas vadītājs.
„Vienkārši mana, kā priekšsēdētāja, ambīcija ir koncentrēties uz citiem darbiem. Es biju galvenā persona, kas no LŪS piedalījās Padomes darbā. Nevaru teikt, ka kaut kas kaut kur... Nē, mēs varam turpināt sazināties“,– apgalvoja G. Špakauskas.
LŽŪT priekšsēdētājs J. Vilionis arī apgalvoja, ka neredz konfliktu.
„Līdz šim viņi vēl nav izstājušies, mēs vēl neesam saņēmuši rakstisku [paziņojumu]. [...] Tā ir lielākā organizācija, kas galvenokārt pārstāv graudu audzētājus. Tā kā pašlaik graudu nozarē ir ļoti smaga situācija, varbūt viņi vēlas koncentrēties uz šo jautājumu“, – sprieda J. Vilionis. Tieši jautāts, vai Padomē bija nopietnākas domstarpības, viņš atbildēja: „Nē. Nekādas.”
J. Vilionis: organizācijas izvēlas savu ceļu
J. Vilionis LŪS lēmumu nedramatizē un saka, ka to vērtē kā pašas organizācijas izvēlēto virzienu.
„Mums pret to nav nekādu iebildumu. Viss ir kārtībā, mēs respektējam to, ka viņiem ir savs redzējums un mērķi. Mēs bijām kopā, visur gājām kopā. Tagad viņi ir nolēmuši rīkoties paši“, – teica LŽŪT priekšsēdētājs. Pēc viņa teiktā, lauksaimnieku organizāciju jomā pastāvīgi notiek pārmaiņas – vienas asociācijas tiek dibinātas, citas pārstrukturējas vai izvēlas citu pārstāvības veidu.
„Lopkopju skaits kopumā samazinās, un tagad lielākā grupa ir graudaugu audzētāji. Samazinās cukurbiešu, cūku un govju audzētāju skaits, samazinās ciematu skaits, nav, kas tajos strādātu. Bet graudaugu audzētāji – 5 mēnešus strādā, 7 mēnešus ir brīvi. Bet mēs, lopkopji, strādājam visu gadu“ – teica J. Vilionis un uzsvēra, ka ikvienam ir savi mērķi un tādēļ viss ir kārtībā.
Uz jautājumu, vai pēc LŪS izstāšanās varētu sekot arī citu LŽŪT biedru izstāšanās, Padomes priekšsēdētājs konkrētus šādus nodomus neminēja.
„Neviens nezina, kā šeit būs, daudz kas ir atkarīgs no biedra maksas. Vieni izstājas, citi pievienojas“, – viņš teica.
J. Vilionis neizslēdza arī pretējo scenāriju – ka Padomei varētu pievienoties jaunas organizācijas. Pēc viņa teiktā, iespēja pievienoties ir jauno lauksaimnieku, mazo dzīvnieku audzētāju vai citu nozaru asociācijām.