K. Mažeikos miljonu šovs: 64 % saņēmēju saņēma līdz 100 eiro, bet 10 % saņēma gandrīz divas trešdaļas naudas

Asociatyvi iliustracija. DI sukurtas fotokoliažas.

Jau ir izmaksāts gandrīz 20 miljonu eiro atbalsts saistībā ar mēslošanas līdzekļu un degvielas cenu pieaugumu, un Nacionālās maksājumu aģentūras (NMA) sniegtie dati pirmo reizi ļauj redzēt tā reālo sadalījumu.

Šie skaitļi ievērojami atšķiras no iespaida, ko pirms atbalsta izmaksas varēja radīt Lauksaimniecības ministrijas (ŽŪM) publiskā komunikācija. Septembrī lauksaimniecības ministrs Kęstutis Mažeika apgalvoja, ka lauksaimnieks „var cerēt uz līdz pat 4,5 tūkstošiem eiro”, un ka vislielāko atbalstu, iespējams, varētu sagaidīt jauktās un vidējās saimniecības. Pēc ministra teiktā, prioritāte bija mazajām saimniecībām. Oktobrī viceministre Ligita Valalytė jau runāja par aptuveni 4 tūkstošiem eiro vidējo atbalsta summu vienai saimniecībai. Tomēr faktiskais NMA aprēķinātais vidējais rādītājs sasniedz 295,15 eiro.

Gandrīz divas trešdaļas – līdz 100 eiro

NMA norādīja, ka atbalsts izmaksāts 66 051 pieteikuma iesniedzējam. Kopējā izmaksātā summa sasniedz 19,495 miljonus eiro. Mazākais maksājums bija tikai 9,96 eiro, bet lielākais – 8 529 eiro. Vēl izteiksmīgāks ir atbalsta saņēmēju sadalījums.

Līdz 50 eiro saņēma 30 125 pieteikumu iesniedzēji, jeb 45,61 % no visiem atbalsta saņēmējiem. Vēl 12 226 lauksaimniekiem tika izmaksāti no 50 līdz 100 eiro. Tātad kopumā 64,12 % atbalsta saņēmēju saņēma ne vairāk kā 100 eiro. Pievienojot 14 214 saņēmējus, kuru izmaksa bija no 100 līdz 500 eiro, izrādās, ka pat 85,64 % no visiem saņēmējiem saņēma līdz 500 eiro.

3 tūkst. Eur vai vairāk saņēma tikai 328 pieteikumu iesniedzēji — aptuveni 0,5 % no visiem atbalsta saņēmējiem. Vairāk nekā ministra iepriekš minētos 4,5 tūkst. Eur saņēma 183 pieteikumu iesniedzēji, jeb 0,28 %. Turklāt faktiskais lielākais maksājums — 8 529 eiro — gandrīz divreiz pārsniedza ministra publiski minēto 4,5 tūkstošu eiro apmēru.

NMA dati liecina par izteiktu atbalsta koncentrāciju: 10 % pieteikumu iesniedzēju, kuri saņēma lielākos maksājumus, tika piešķirti 12,85 miljoni eiro, jeb gandrīz divas trešdaļas no kopējā atbalsta. Pārējiem 90 % saņēmējiem tika piešķirti 6,65 miljoni eiro – nedaudz vairāk nekā trešdaļa no kopējā atbalsta apjoma.

Līdzīga disproporcija novērojama arī platību atbalstā: no 16,5 miljoniem eiro pat 13,4 miljoni eiro tika piešķirti pieteikumu iesniedzējiem, kuri deklarēja vairāk nekā 300 ha. Tātad, pat nosakot 300 ha atbalsta „griestus”, lielākā daļa par platību piešķirto līdzekļu tomēr koncentrējās to saimniecību grupā, kas bija deklarējušas vislielākās platības.

Lauksaimniecības ministrija nerunā par mazajiem maksājumiem

„Agrobitė“ vaicāja Lauksaimniecības ministrijai, cik lauksaimnieku faktiski saņēma iepriekš publiski minētos 3,5–4,5 tūkstošus eiro un kā tika aprēķināti šie orientējošie rādītāji. Ministrija uz šo jautājumu konkrēti neatbildēja. Lauksaimniecības ministrija atgādināja par atbalsta noteikumiem un norādīja, ka informāciju par faktisko sadali jau ir sniegusi NMA, tāpēc tā to „nedublēs”.

Ministrijai tika jautāts arī, vai pirms modeļa apstiprināšanas tika aprēķināts, cik saimniecības saņems mazāk par 100, 500 vai 1 000 eiro, un vai izmaksas, kas ir daži desmiti vai daži simti eiro, var būtiski kompensēt pieaugušās degvielas un mēslošanas līdzekļu izmaksas. Atbilde atkal bija īsa: atbalstu izmaksāja NMA, un informāciju „Agrobitė“ jau bija saņēmusi.

Tomēr NMA sniegtie skaitļi tagad liecina, ka nelielie maksājumi nebija atsevišķi gadījumi – gandrīz divas trešdaļas no visiem atbalsta saņēmējiem saņēma līdz 100 eiro.

„Mērķis bija mazie un vidējie“

Lauksaimniecības ministrijai tika jautāts arī, vai, jau rīcībā esot faktiskajiem izmaksu datiem, ministrija joprojām uzskata, ka šis modelis vispirms palīdzēja mazajiem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Ministrija nesniedza konkrētus rādītājus, kas to pamato.

„Ar šo lēmumu tika mēģināts atbalstīt mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmumus un nepalielināt administratīvo slogu“, – norādīja Lauksaimniecības ministrija. Tātad ministrija paskaidroja, ko vēlējās panākt, taču nesniedza skaitļus, kas pierādītu, ka šis mērķis ir sasniegts.

Uz jautājumu, vai ministrs uzņemas politisko atbildību par publisko komunikāciju par atbalstu vairāku tūkstošu eiro apmērā un vai nākotnē tiks apsvērta minimālā izmaksa vai kritēriji, kas labāk atspoguļo saimniecības ekonomisko lielumu, Lauksaimniecības ministrija atbildēja, ka „ministrs ir iezīmējis skaidru virzienu” – nulles birokrātiju un ātru līdzekļu izmaksu.

Uz jautājumu par politisko atbildību un iespējamām izmaiņām modelī atbilde netika sniegta.

V. Buivydas: tas, ko mēs teicām, tagad redzams rēķinos

Lietuvas jaunojo lauksaimnieku un jaunatnes savienības (LJŪJS) priekšsēdētāja vietnieks Vytautas Buivydas apgalvo, ka faktiskie maksājumi apstiprināja kritiku, ko organizācija izteica jau pirms modeļa apstiprināšanas.

„Lauksaimnieki dalās ar šiem saņemtajiem maksājumiem – 20, 30, 50, 100 eiro, citur ir vairāki simti. Lauksaimnieki sāk izteikt neapmierinātību, jo šie naudiņas sāk samazināties, bet patiesībā tur gandrīz nekas neieplūst“, – teica V. Buivydas. Pēc viņa vērtējuma, izvēlētā formula mazajiem saimniecībām nebija labvēlīga.

„Tā ir zināmā mērā maldināšana, kad mēs runājam par prioritāti ģimenes un vidējiem saimniecībām. Tie ir palikuši novārtā, tie saņems pēc dažiem desmitiem vai dažiem simtiem eiro, bet atbalsts lielākajā daļā nonāks pie tiem, kuriem ir 300 ha augkopības platību, 300 liellopu un uzņēmumiem.“, – teica V. Buivydas un piebilda: „Nu, tas ir tāds izsmiekls. Un īpaši neapmierināti, visticamāk, ir tie, kuriem nav daudz zemes, bet kuri cenšas radīt lielāku pievienoto vērtību, piemēram, augļudārzi, dārzeņi, ogas utt. Viņiem paliek tikai 10 eiro par hektāru.“

D. Karalevičienė: „Kam tas vajadzīgs?“

Lietuvas neauglīgo zemju lietotāju asociācijas (LNŽNA) vadītāja Danutė Karalevičienė min konkrētus savu biedru piemērus. Viena aptuveni 80 ha liela bioloģiskā saimniecība saņēma apmēram 700 eiro.

„Labi, ka ir tie 700 eiro. Bet tas ir maz“, – teica viņa. Cita Žemaitijas saimniecība, kas apsaimnieko 60–70 ha un tur apmēram 20 govis – 10 piena un 10 gaļas govis –, saņēma apmēram 200 eiro.

„Tāpēc viņš jautā – par ko viņš saņēma šo atbalstu? Kam tas ir domāts?“ – stāstīja D. Karalevičiene. Viņa īpaši kritiski vērtē gaļas liellopu audzētāju un saimniecību situāciju, kas strādā neauglīgās zemēs. Pēc asociācijas vadītājas teiktā, valsts jau vairākus gadus mudinājusi šādas saimniecības izvēlēties lopkopību, taču šajā atbalsta modelī gaļas liellopi palikuši malā.

Savukārt Lauksaimniecības ministrija ir paziņojusi, ka atbalsta modelis tika apspriests kolēģijā kopā ar lauksaimnieku pārstāvjiem. Tomēr NMA galīgie skaitļi rada ļoti konkrētu jautājumu: ja par prioritāti tika nosaukti mazie un vidējie lauku saimniecību, kā vērtēt rezultātu, ja gandrīz divas trešdaļas atbalsta saņēmēju saņēma līdz 100 eiro, bet 10 % lielāko maksājumu saņēmēju saņēma gandrīz divas trešdaļas no kopējā atbalsta?

Lauksaimniecības ministrija uz šo jautājumu konkrēti neatbildēja.

Video