Apkārtējās vides ministrija turpina atkārtot mantru, ka lauksaimniecība ir viens no lielākajiem globālās sasilšanas vaininiekiem un ka metāna emisiju pieaugums ir neizskaidrojami saistīts ar lopkopību.

Stasilė Znutiene (Statesilė Znutienė), Vides ministrijas Klimata politikas grupas vecākā padomniece, seminārā "Metāna emisiju samazināšana lauksaimniecības nozarē" VMU Lauksaimniecības akadēmijā sacīja, ka Lietuvas starptautisko saistību mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 70 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu) un par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Lietuva ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, viņa sacīja. Šis mērķis ir nostiprināts arī valdības rīcības programmā. Ir pat paredzēts, ka Lietuva sasniegs klimata neitralitāti pat agrāk nekā 2050. gadā, sacīja Znutiene, apstiprinot viedokli, ka valsts ir pārāk celmlaužnieciska, cenšoties sasniegt mērķus lauksaimniecībā, kurus Eiropas Savienība pat nav izvirzījusi kā obligātus. Dažās nozarēs emisijas pieaug. Mēs šodien neesam panākuši samazinājumu transporta jomā. Lauksaimniecībā situācija ir nedaudz labāka, bet arī tur vēl nav sasniegti nepieciešamie samazinājumi.

Dabisks jautājums, kas radās seminārā, bija par to, kā var palielināties emisijas no lopkopības, ja pašā Lietuvā pastāvīgi samazinās liellopu skaits. Statistika liecina, ka kopš 2003. gada vien, kas ir 20 gadi, liellopu skaits Lietuvā ir samazinājies par gandrīz 28 % - no 895 366 līdz 650 729 dzīvniekiem. Šajā laikā slaucamo govju skaits ir samazinājies par 54 % - no 451 054 dzīvniekiem 2003. gadā līdz 211 267 dzīvniekiem 2024. gadā.

Kā saimnieki var izdzīvot šajā zaļā terora vidē un kā viņi var neuzbrukt, kad vides aizstāvji cenšas lauksaimniekus regulēt vēl stingrāk? Par to mēs seminārā runājām ar Vigiliju Juknu, Ministru prezidenta padomnieku lauksaimniecības jautājumos, Genādiju Vorobjovu, zemkopības ministra padomnieku, un uzņēmējdarbības pārstāvjiem.

Skatieties šo reportāžu „Agrobite play“ kanālā „Youtube“ tīklā.