Trīs nedēļas bez elektrības, miljoni eiro kompensācijām: cik daudz pēc vētras atgūs iedzīvotāji un lauksaimnieki?

22. augustā vētra, kas plosījās Lietuvā, atstāja tūkstošiem iedzīvotāju un uzņēmumu bez elektrības, turklāt daļai lauksaimnieku tā radīja nopietnus finansiālus zaudējumus. „Enerģijas sadales operators“ (ESO) paziņo, ka ir aprēķinājis vairāk nekā 5 miljonu eiro kompensācijas 70 tūkstošiem klientu, kuriem elektroenerģijas piegāde netika atjaunota likumos noteiktajā 72 stundu laikā.

2026. gada vētra bija spēcīgākā kopš 1970. gadiem. Saskaņā ar ESO datiem, tās kulminācijas brīdī bez elektrības palika vairāk nekā 268 tūkstoši klientu, un tika reģistrēti vairāk nekā 11 tūkstoši tīkla bojājumu. Bojājumus novērsa vairāk nekā 400 brigādes un vairāk nekā 1 000 darbinieku. Pēdējiem klientiem Zarasu un Ignalinas rajonos elektroenerģijas piegāde tika atjaunota tikai 12. septembrī – trīs nedēļas pēc dabas katastrofas.

Lauksaimniecībai šādi traucējumi ir īpaši smagi. Bez elektrības apstājas slaukšanas iekārtas, piena ledusskapji, graudu žāvētāji, lopbarības sagatavošanas un lopkopības kompleksu sistēmas. LRT intervijā uzņēmuma „Genetiniai ištekliai” vadītājs Audrius Zalatorius norādīja, ka vētras dēļ zaudējumi sasniedza aptuveni 10 tūkstošus eiro. Tā kā ģeneratori nespēja izturēt slodzi, divas dienas nācās izliet nepareizi atdzesētu pienu.

31. augustā Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) oficiāli atzina vētras izraisītos elektroenerģijas piegādes traucējumus par avāriju, kas skāra visu Lietuvas kontinentālo teritoriju. Tas radīja juridisko pamatu kompensāciju izmaksai. Tās pienākas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumu klientiem, ieskaitot lauksaimniecības nozarē strādājošos elektroenerģijas patērētājus.

Kompensācija tiek aprēķināta individuāli: tā sastāv no 30 % no gada elektroenerģijas pārvades pakalpojumu maksas summas un papildu 0,7 % par katru stundu, kas pārsniedz 72 stundu atjaunošanas termiņu. Vidējam mājsaimniecības patērētājam, kurš mēnesī patērē apmēram 150 kWh, fiksētā daļa sasniedz gandrīz 45 eiro, un katra papildu stunda to palielina aptuveni par 1,05 eiro. Tātad, ja elektrība nebūtu pieejama piecas dienas, kompensācija sasniegtu apmēram 95 eiro. Mājsaimniecībās, kurās patērē vairāk elektrības, summa var būt ievērojami lielāka.

ESO pārstāve Rasa Juodkienė uzsver, ka par šo kompensāciju nav nepieciešams iesniegt atsevišķu pieteikumu – tā tiek aprēķināta automātiski, un klienti tiek informēti pa e-pastu. Ja uzņēmumam ir norādīts bankas konta numurs, nauda tiks pārskaitīta 30 kalendāro dienu laikā no brīža, kad klients ir informēts. Pārējiem klientiem konta numurs jānorāda sešu mēnešu laikā, un izmaksa tiks saņemta 30 dienu laikā no datu iesniegšanas brīža.

Svarīgi ir tas, ka šī kompensācija neatsauc tiesības pieprasīt tiešo zaudējumu atlīdzību. Iedzīvotājiem tiek piemērota vienkāršota kārtība: ja elektroenerģijas piegāde atjaunota 3–6 dienu laikā, var saņemt līdz 220 eiro, 7–13 dienu laikā — līdz 440 eiro, bet pēc 14 un vairāk dienām — līdz 660 eiro. Uzņēmumu klienti par pamatotiem zaudējumiem var vērsties individuālā kārtībā.

ESO jau ir izmaksājusi gandrīz 700 tūkstošus eiro kā tiešo zaudējumu kompensācijas. Visbiežāk tiek pieprasīts atlīdzināt ģeneratoru iegādes vai nomas izmaksas, kā arī izdevumus par degvielu un bojāto pārtiku. Lauksaimniekiem ir īpaši svarīgi saglabāt rēķinus, degvielas čekus, bojātās produkcijas uzskaites dokumentus un citus pierādījumus, kas pamato ciestos zaudējumus.

Tomēr miljonu lielās kompensācijas rada būtisku jautājumu: vai izmaksātās summas var aizstāt uzticamu elektroenerģijas piegādi? Lauksaimniecībā pat dažas stundas bez elektrības var nozīmēt zaudētu ražu, traucētu ražošanu un tūkstošiem zaudējumu. Tāpēc saimniecībām ir svarīga ne tikai zaudējumu atlīdzināšana, bet arī elektrotīklu izturība pret nākotnes dabas katastrofām.