Lopbarības krīze Eiropā: siens kļūst par kontrabandas preci, bet lauksaimniekus pie robežas aptur muitas darbinieki

Šīs vasaras sausums Eiropā izraisīja ne tikai lopbarības trūkumu, bet arī neparastu parādību – pastiprinātu nelegālo tirdzniecību ar sienu un citu lopbarību. Francijas un Šveices robežā muitas amatpersonas ir pastiprinājušas pārbaudes, lai novērstu nedeklarētu lopbarības izvešanu. Šī situācija liecina par arvien pieaugošo spriedzi Eiropas lopbarības tirgū: lopkopības saimniecības cenšas uzkrāt krājumus ziemai, bet sausuma dēļ samazinātais ražošanas apjoms palielina konkurenci par katru tonnu siena, siena ruļļu un kukurūzas silosa.

Kā ziņoja Šveices sabiedriskā raidorganizācija RTS, Francijas muitas amatpersonas Haut-Doubs reģionā, netālu no Šveices robežas, 2026. gada 17. augustā apturēja traktoru, ar kuru tika pārvadāta nedeklarēta lopbarības krava. Tika konstatēts, ka siens tika pārvadāts uz Šveici, neievērojot obligātās muitas procedūras. Lauksaimniekam tika uzlikts naudas sods, bet kravu nācās realizēt Francijas teritorijā. Šis incidents lika amatpersonām pievērst lielāku uzmanību pārrobežu lopbarības tirdzniecībai.

Francijas muitas pārstāvji atzīst, ka līdz šim nelegālā siena pārvadāšana nebija nozīmīga viņu darbības joma. Tomēr šogad situācija ir mainījusies. Vietējie lauksaimnieki arvien biežāk pamanīja traktorus, kas šķērsoja robežu, Francijas saimniecībās piekraujot lopbarību un atgriežoties Šveicē. Daži no šādiem kravas pārvadājumiem tiek veikti bez eksporta un importa dokumentu noformēšanas. Francijas laikrakstam „L’Est Républicain“ muitas pārstāvji apstiprināja, ka abās valstīs jūtamā lopbarības trūkuma dēļ šāda veida nelikumīgo pārvadājumu skaits pieaug.

Šī problēma ir īpaši aktuāla kalnainajos pierobežas apgabalos, kuros daudzas lopkopības saimniecības atrodas vairāk nekā 1 000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Šeit lopbarības ražošana ir lielā mērā atkarīga no dabisko pļavu ražīguma, veģetācijas perioda ilguma un nokrišņu daudzuma. Vasaras sausums ne tikai samazināja zāles ražu, bet arī ierobežoja iespējas uzkrāt pietiekamas rezerves gaidāmajai ziemas barošanas sezonai.

Situācijas nopietnību liecina arī oficiālie Francijas lauksaimniecības dati. 16. septembrī, apspriežot sausuma sekas valsts Nacionālās asamblejas Ekonomikas lietu komitejā, tika norādīts, ka 2026. gada 20. augustā uzkrātais daudzgadīgo pļavu zāles pieaugums bija pat par 36 % mazāks nekā 1989.–2018. gada tā paša perioda vidējais rādītājs.

Lielākajā daļā Francijas reģionu vairāk nekā puse pļavu bija smagi cietusi no sausuma. Piecos reģionos lopbarības krājumi bija par vairāk nekā 50 % mazāki nekā parasti, bet astoņos reģionos trūkums sasniedza vismaz 25 %.

Saskaņā ar datiem, kas tika iesniegti parlamentārajā apspriedē, sausuma sekas skāra vismaz 15 tūkstošus liellopu audzētavu, 2 150 aitu audzētavu un 570 kazu audzētavu. Divpadsmitos no trīspadsmit Francijas kontinentālās daļas un Korsikas administratīvajiem reģioniem tika reģistrēts lopkopības produkcijas samazinājums vai lopu ganāmpulku skaita samazināšana. Desmit reģionos ziņoja arī par palielinātu lopu mirstību.

Sausums būtiski ietekmēja arī kukurūzas audzēšanu. Francijas parlamentā iesniegtajos provizoriskajās aplēsēs norādīts, ka graudu kukurūzas ražas zaudējumi var sasniegt apmēram 34 %, bet lopbarības kukurūzas – apmēram 30 %. Tas ir īpaši svarīgi piena lopkopības un intensīvās liellopu audzēšanas saimniecībām, kurās kukurūzas silosā veido nozīmīgu daļu no liellopu barības devas. Šādi zaudējumi nozīmē ne tikai mazāku barības daudzumu, bet arī lielāku nepieciešamību pēc papildu iepirkumiem, transportēšanas un barības devu korekcijām.

Arī Šveicē situācija ir sarežģīta. Ilgstošais vasaras sausums samazināja siena ražu un kukurūzas ražību daudzās valsts vietās. Šveices Federālā lauksaimniecības pārvalde atzina, ka vēlākie nokrišņi augustā un septembrī situāciju būtiski nemainīja. Ņemot vērā lopkopības saimniecību vajadzības, valsts varas iestādes ir veikušas ārkārtas pasākumus, lai atvieglotu lopbarības importu.

No 2026. gada 15. augusta Šveice uz laiku atcēla muitas nodokļus svaigai un silosētai lopbarības kukurūzai, kuras sausnas saturs nepārsniedz 60 %. Iepriekš šai kategorijai piemērotās muitas nodokļu un garantijas fonda iemaksu likmes ir samazinātas līdz nullei — 0 Šveices franku par 100 kilogramiem bruto svara. Sākotnēji šis atvieglojums bija spēkā līdz 31. oktobrim, taču 25. septembrī Šveices valdība nolēma tā piemērošanu pagarināt līdz 2027. gada 30. aprīlim.

Lēmumu pagarināt atvieglojumu režīmu veicināja ne tikai lopbarības trūkums, bet arī starpvalstu transportēšanas loģistikas grūtības. Turklāt no 1. oktobra Šveicē tiks samazināti ievedmuitas nodokļi dažām šķiedrvielām bagātām barībām, kas var daļēji aizstāt rupjo barību. Tādējādi tiek mēģināts nodrošināt lopkopības saimniecībām plašākas iespējas veidot lopbarības krājumus līdz nākamajai pavasarim.

Tomēr muitas nodokļu atcelšana nenozīmē, ka barību var brīvi pārvadāt pāri robežai bez dokumentiem.

Francijā eksportējamos kravas ir jādeklarē, un robežu ar komercprecēm drīkst šķērsot tikai caur punktiem, kuros tiek veikta atbilstoša muitas procedūra. Arī Šveicē ir spēkā pienākums pienācīgi deklarēt importētos barības līdzekļus, un noteiktām to kategorijām ir nepieciešama vispārēja importa atļauja. Parastajam importam, pat atceļot muitas nodokli, paliek 2,6 % atvieglotais Šveices pievienotās vērtības nodoklis.

Tomēr pierobežas lauksaimniekiem tiek piemēroti arī izņēmumi. Francijas un Šveices lauksaimniecība vēsturiski ir cieši saistīta, tāpēc daļa šveiciešu apstrādā zemi Francijas teritorijā. Kā norāda Jūras kantona Lauksaimniecības palātas direktors François Monino, gandrīz katram desmitajam šī kantona lauksaimniekam ir apstrādātas zemes platības Francijā. Šādu saimniecību saražotā produkcija, ievērojot noteiktos prasības, var tikt ievestas Šveicē saskaņā ar vienkāršotajiem lauksaimniecības preču tirdzniecības noteikumiem pie robežas.

Šīs atvieglojumi attiecas uz lauksaimniecības darbībām līdz 10 kilometru platumā robežzonā. Šādā gadījumā lauksaimnieka paša audzētās lopbarības var ievest, nemaksājot muitas nodokli un PVN. Tomēr tas nav vispārējs atļaujas bez deklarācijām pārvadāt no citiem lauksaimniekiem nopirktu sienu. Pēc F. Monino novērtējuma aptuveni 99 % lauksaimnieku un tirgotāju, kuri pērk lopbarību citās Francijas teritorijās un importē to Šveicē, ievēro noteiktās muitas prasības.

Pēc pieejamajiem datiem nav iespējams precīzi noteikt lopbarības cenu pieaugumu 2026. gadā visā Francijā vai Šveicē, taču piedāvājuma samazināšanās rada skaidras priekšnoteikumus cenu spiedienam.

Piemēram, 100 slaucamo govju ganāmpulks, kurā viena govs dienā patērē vidēji 20 kilogramus kukurūzas silosa pēc dabiskā svara, 180 dienu barošanas periodā patērētu apmēram 360 tonnas šīs barības. Ja saimniecībā būtu uzkrāts par 30 % mazāk silosa, nekā nepieciešams šādam periodam, papildus būtu jāiegādājas vai jāaizstāj ar citiem barības veidiem aptuveni 108 tonnas. Šis ir ilustratīvs aprēķins, nevis konkrētas saimniecības faktiskie dati, taču tas parāda, kādu finansiālo slogu var radīt pat daļējs barības ražas zaudējums.

Barības trūkums liek lauksaimniekiem ne tikai meklēt jaunus piegādātājus, bet arī mainīt barošanas stratēģijas, pārrēķināt barības enerģētisko un uzturvērtību, kā arī izvērtēt alternatīvo izejvielu izmantošanu. Nepietiekamu krājumu dēļ daļai saimniecību var nākties samazināt lopu skaitu. Tas ir īpaši sarežģīts lēmums piena lopkopības saimniecībām, jo produktīvas ganāmpulka atjaunošanai nepieciešams laiks un papildu ieguldījumi.