Krievija turpina izdarīt spiedienu uz Armēniju: ierobežojusi arī zivju importu
Krievija aptur jūras produktu importu no visiem Armēnijas pārstrādes uzņēmumiem, izņemot divus, pirmdien paziņoja valsts lauksaimniecības drošības uzraudzības iestāde. Tā kā Erevāna cenšas veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību (ES), Maskavas aizliegto armēņu pārtikas produktu saraksts turpina paplašināties, raksta neatkarīgais Krievijas ziņu portāls „The Moscow Times“.
Krievijas Federālā veterinārijas un fitosanitārās uzraudzības dienests („Rosselkhoznadzor“) paziņoja, ka šis lēmums pieņemts pēc nedēļu ilgām pārbaudēm Armēnijas zivju pārstrādes uzņēmumos un forelu audzētavās. Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju, puse no uzņēmumiem, kurus bija plānots pārbaudīt, atteicās piedalīties šajās pārbaudēs.
„Pamatojoties uz rezultātiem, Armēnijai no 2. jūnija ir jāpārtrauc visu Armēnijas uzņēmumu dzīvo zivju un jūras produktu sūtījumu, kas paredzēti saņēmējiem Krievijā, veterinārā sertifikācija“, – paziņoja „Rosselkhoznadzor“.
Produktus ievest Krievijā drīkstēs tikai divi uzņēmumi, kas veiksmīgi izturējuši pārbaudes un kuriem tiks piemērota „laboratoriskā drošības uzraudzība“.
Krievija nesen ierobežoja Armēnijas lauksaimniecības produktu, ziedu, minerālūdens un alkoholisko dzērienu tirdzniecību vai importu, it kā sakarā ar dažādiem veselības un drošības pārkāpumiem.
Šī ierobežojumu sērija notiek pirms šīs svētdienas parlamenta vēlēšanām Armēnijā, kurās premjerministra Nikolo Pašiniana partijai „Pilsoniskā vienošanās” izaicinājumu izvirza dažādas prorusiskas opozīcijas grupas.
Kā ziņoja ELTA, pagājušajā nedēļā Krievijas Enerģētikas ministrija atklāti draudēja Armēnijai pārtraukt izdevīgo gāzes piegādes līgumu, bet nesen Kremlis uzaicināja „konsultācijām“ savus vēstniekus Erevānā.
Iemesls tam ir Armēnijas tuvināšanās Eiropas Savienībai (ES) un ilgtermiņa mērķis pievienoties Kopienai. Tas izraisīja lielu sašutumu Maskavas varas aprindās, kur Armēnija tiek uzskatīta par Eirāzijas Ekonomiskās savienības un Kolektīvās drošības līguma organizācijas daļu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aprīlī brīdināja Erevānu, ka Armēnija vienlaikus nevar būt gan ES, gan Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalsts.
Pēdējos gados laikā Armēnija ir mainījusi savu ārpolitikas virzienu un novērsusies no Krievijas – daļēji tāpēc, ka Maskava neuzsāka militāras darbības, kad 2023. gada septembrī Azerbaidžāna sāka uzbrukumu armēņu tautības separātistiem.
