Realitāte: 173 tūkstoši hektāru meliorētas zemes pašlaik tiek novērtēta kā sliktā stāvoklī
Pēc stiprām lietusgāzēm daudzi lauksaimnieki vispirms pamanī nevis ražu, bet gan stāvošo ūdeni. Tomēr patiesā problēma bieži slēpjas nevis virspusē, bet gan zem augsnes esošajā meliorācijas sistēmā. Drenāžas tīkli, savākšanas akas, grāvji, caurtekas un citi hidrotehniskie objekti nosaka, cik ātri lauki izžūst un vai tajos būs iespējams laicīgi sākt darbus.
Tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ne tikai pati meliorācijas infrastruktūra, bet arī precīzi dati par tās stāvokli.
Lietuvā ir meliorēti aptuveni 2,67 miljoni hektāru zemes – tas ir gandrīz 45 % no valsts teritorijas. Šāds apjoms nozīmē, ka lēmumi par meliorācijas uzturēšanu vai rekonstrukciju nevar balstīties vienīgi uz pieņēmumiem. Tāpēc ir nepieciešama uzticama informācija par to, kur atrodas meliorācijas objekti, kāds ir to stāvoklis un kur tiek reģistrētas lielākās problēmas.
Dati tiek apkopoti un precizēti 52 Lietuvas pašvaldībās, izmantojot ortofotogrāfiskās kartes, ģeoreferencētos datus, topogrāfiskos plānus, informāciju par apsekojumiem uz vietas, kā arī citus telpiskos datus.
No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka datu bāzes vai digitālās kartes ir aktuālas tikai iestādēm. Tomēr praksē tie kļūst par pamatu lēmumiem, kas tieši ietekmē lauksaimnieku darbību.
Precīzi meliorācijas dati ļauj noteikt problemātiskās, ar mitrumu pārslodzītās teritorijas, plānot meliorācijas sistēmu remontu vai rekonstrukciju, pamatot investīciju nepieciešamību un samazināt risku, investējot lauksaimniecības ražošanā.
Citiem vārdiem sakot, jo precīzāki dati, jo retāk lēmumi jāpieņem „uz aci”.
Lietuva atrodas mitruma pārpalikuma zonā, tāpēc pārmitrums ir pastāvīgs izaicinājums. Ne katrs ūdens uzkrājums laukā nozīmē, ka problēma radusies dēļ bagātīgām lietusgāzēm. Bieži vien iemesls ir nolietotas vai bojātas meliorācijas sistēmas.
Jaunākie ŽŪDC dati liecina, ka aptuveni 173 tūkstoši hektāru meliorētas zemes pašlaik tiek novērtēti kā sliktā stāvoklī esoši. Tas veido vairāk nekā 6 % no visām meliorētajām platībām. Šādas teritorijas kļūst par prioritātēm, plānojot infrastruktūras atjaunošanu.
