Konkurences padome nolēma neveikt izmeklēšanu par graudu žāvēšanas cenu veidošanu

Lauksaimniecības ministrija, kas lūdza izvērtēt graudu iepirkšanas un žāvēšanas pakalpojumu cenu veidošanu (ŽŪM) nav iesniegusi pietiekamu datu, lai varētu sākt izmeklēšanu par konkurences ierobežojumiem graudaudzības nozarē, paziņoja Konkurences padome.

Kā norādīja padome, Lauksaimniecības ministrija neuzrādīja konkrētus uzņēmumus, kas varētu būt izdarījuši pārkāpumu, tāpēc turpmākai izmeklēšanai nav juridiska pamata.

„Minētie apstākļi nedod iestādei likumīgu pamatu sākt pārkāpuma izmeklēšanu“, – teikts padomes paziņojumā.

Lauksaimniecības ministrijas vēstulē norādīts, ka, pamatojoties uz padomes rīcībā esošo un publiski pieejamo informāciju, trūkst datu, kas ļautu pamatoti aizdomāties par konkurenci ierobežojošām vienošanām starp tirgus dalībniekiem.

„Padomei, lemjot par izmeklēšanas uzsākšanu, jābalstās uz objektīviem datiem, kas ļautu pamatoti aizdomāties, ka tirgū darbojošies uzņēmumi varētu būt saskaņojuši savu rīcību. Vienīgi līdzīga uzņēmumu rīcība tirgū, ja nav citu apstākļu, kas pamato šādu aizdomu, nav pietiekams pamats, lai sāktu izmeklēšanu par iespējamu pārkāpumu“, – skaidro iestāde.

Tā uzsvēra, ka, ja atklātos jaunas apstākļi, tā varētu sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, kā arī aicināja personas, kurām ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem, iesniegt to padomei.

Kā norāda padome, publiski paziņojumi par konstatētajiem pārkāpumiem apgrūtina to izmeklēšanu, jo dod laiku iznīcināt pierādījumus, tāpēc aizdomas nevajadzētu publiskot, bet gan pēc iespējas ātrāk iesniegt iestādei.

Kā rakstīja BNS, Lauksaimniecības ministrija vērsās pie padomes saistībā ar aizdomām, ka cenas, iespējams, tiek noteiktas nepatstāvīgi un ir nepamatotas, tāpēc tirgū var pastāvēt aizliegtas vienošanās vai citi konkurenci ierobežojoši faktori.

Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas teikto, šāda cenu veidošana faktiski liedz lauksaimniekiem izvēlēties ekonomiski izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju, kas rada apstākļus uzņēmumiem bez reāla pamata paaugstināt pakalpojumu cenas un kaitēt graudaugu audzētāju darbības rentabilitātei.

Savukārt graudu pārstrādātāji norādīja, ka uzņēmumi cenas nosaka patstāvīgi, ņemot vērā izmaksas.