Vai nodokļu izmaiņu buldozers šķērsos visas Lietuvas saimniecības?

Finansu ministrija, kas jau kādu laiku apsver nodokļu izmaiņas, ir iesniegusi grozījumus ne tikai nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN), bet arī iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN). Ierosinātās izmaiņas nav iepriecinošas. Izskatās, ka nodokļu izmaiņas tiek virzītas cauri kā buldozers, un tas ir ļoti satraucoši," saka Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas (LGAA) vadītājs Audrius Vanags.

Dzīvniekiem, kas ir daudzsološas saimniecības, uz kakla

„Mēs nepiekrītam pašreizējām izmaiņām. Mēs nevaram izturēties tik pavirši un nepamatoti paaugstināt nodokļus“, – saka LGAA vadītājs A. Vanags.

Vēlīgi, ka lauksaimnieku uzsāktās sarunas parlamentā ar deputātiem un politiskajām grupām nav devušas rezultātu. Netika ņemti vērā nekādi komentāri.

„Mēs esam liecinieki būtiskām pārmaiņām, augstiem nodokļiem, īpaši perspektīvām vidējām, ģimenes saimniecībām“, – norāda Vanags.

LGAA vadītājs lēš, ka viņiem nodokļu starpības pieaugums būtu aptuveni 33%. „Tas ir nesamērīgs, krass pieaugums“, –, – uzskata Vanags.

LGAA vadītājs arī uzsver, ka lauksaimnieku kopiena nav naidīgi noskaņota pret nodokļu palielināšanu, it īpaši, ja tie dod ieguldījumu valsts aizsardzības budžetā.

„Tomēr mēs redzam, ka Finanšu ministrijai ir ļoti selektīva pieeja nodokļiem. Tas ir, tā uz GPM raugās tikai caur savu prizmu un neredz Valsts sociālās apdrošināšanas fonda („Sodras“) nodokļus, kas arī gulstas uz lauksaimnieku pleciem," saka Vanags.

Vērtē tikai atsevišķus nodokļus, nevis to kopumu

LGAA Vanagasam pievienojas arī Lietuvas lauksaimnieku savienības (LŪS) priekšsēdētāja vietnieks Martynas Puidokas.

„Būtiska nianse ir tā, ka tiek vērtēti atsevišķi elementi, piemēram, GPM. Bet nav visaptveroša izvērtējuma par visu nodokļu struktūru lauksaimniekiem," teica Puidokas, runājot par nodokļu izmaiņām. – Mēs vēlamies sarežģītību. Ja mēs runājam par GPM, mēs gribam runāt arī par "Sodras" nodokļiem.

Pēc Vanaga domām, GPM un "Sodras" nodokļu palielināšana radīs lauksaimniekiem lielu nodokļu slogu.

Vanagas viedoklis.

„Pašlaik "Sodras" nodokļi tiek maksāti 90 % apmērā no apliekamā ienākuma, lauksaimnieki ierosina samazināt to līdz 50 % un pagarināt maksimālo apmēru. Tas samazinātu kopējo nodokļu slogu un likvidētu tā saukto nodokļu "kupru", kas noslogo vidējās un ģimenes saimniecības," sacīja Vanagas kungs.

„Kopumā mēs uzskatām, ka nodokļus varētu maksāt no minimālās algas. Tad nebūtu jautājumu par veselības apdrošināšanu, darba stāžu un citām niansēm, ko „Sodra“ novērtē. Tas arī samazinātu nodokļu slogu“, – Vanagas turpina uzskaitīt priekšlikumus.

Ekonomiskā statusa maiņa

Ir priekšlikumi lauksaimniekiem mainīt savu saimnieciskās darbības statusu, piemēram, reorganizēt saimniecības par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tomēr, pēc LŪS priekšsēdētāja vietnieka M. Puidoka domām, juridiskā statusa maiņa vairumā gadījumu praktiski nav iespējama.

„Lauksaimnieki ir pakļauti daudziem cilvēkiem, sākot ar bankām un beidzot ar Nacionālo maksājumu aģentūru. Zvaniet uz banku un jautājiet, vai viņi pēkšņi atļaus visas saistības pārcelt uz UAB‘ams“, –, – norāda LŪS priekšsēdētāja vietnieks.

„Pat ja tiktu izstrādāts automātisks risinājums, kas visus lauksaimniekus padarītu par juridiskām personām, rastos citas problēmas“, – uzskata M. Puidokas.

Piemēram, daudzi lauksaimnieki ir pensijas vecumā un savas dzīves laikā "Sodrai" jau ir samaksājuši daudz nodokļu. Ja viņi kļūtu par juridiskām personām, viņi būtu spiesti strādāt sev un atkal maksāt nodokļus, kas nebūtu godīgi.

FLA viceprezidents norāda, ka lauksaimnieku darbs ir unikāls un nav godīgi viņus salīdzināt ar juristu, notāru vai cilvēku ar darba līgumiem darbu. Tāpēc nodokļi būtu jāaprēķina atšķirīgi.

„Mēs vēlamies ierosināt izmaiņas, kas radītu atsevišķu ekonomisko statusu – saimniecisko darbību, t.i., lauku saimniecību. Eiropā tas nebūtu pilnīgi nekas jauns, ir piemēri. Bet, protams, nevar visu akli kopēt no citām valstīm, jo nodokļu sistēmas ir atšķirīgas," sacīja Puidokas.

"

Visas valstis ir atšķirīgas.

Bet šobrīd, pēc abu runātāju domām, valdība vienkārši ir aizmirsusi visaptveroši izvērtēt nodokļu sistēmu un piedāvātās izmaiņas.