Šogad ES ir izdedzināti meži, kas atbilst vienai sestdaļai Lietuvas teritorijas.
Mesu ugunsgrēki Eiropas Savienībā (ES) 2025. gadā jau ir nopostījuši vairāk nekā 1 miljonu hektāru zemes, kas ir lielākā platība kopš 2006. gada, kad sāka vākt statistikas datus, liecina ziņu aģentūras AFP veiktā oficiālo datu analīze.
.
pēc tam, kad 2017. gadā tika pārspēts gada rekords - 988 524 hektāri nodegušas zemes, ceturtdienas pusdienlaikā šis skaitlis bija sasniedzis 1 015 731 hektāru, kas ir lielāks nekā Kiprā vai aptuveni viena sestdaļa no Lietuvas teritorijas, kas aizņem vairāk nekā 6,5 miljonus hektāru. ES izdegusī platība ir līdzvērtīga aptuveni pusei Lietuvas mežu platības (2,2 miljoni hektāru).
.
Eiropas Savienībā izdegušo mežu aplēses ir balstītas uz apkopotajiem datiem, ko AFP apkopoja no Eiropas Mežu ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) laikā, kad Spānija un Portugāle joprojām cīnās ar ugunsgrēkiem.
Saskaņā ar aplēsēm četras ES valstis - Spānija, Kipra, Vācija un Slovākija - jau ir piedzīvojušas vissmagāko gadu divu desmitgažu laikā, kopš tiek apkopoti dati.
Spānija cīnās ar vairākiem ugunsgrēkiem valsts rietumos, kas prasījuši četru cilvēku dzīvības. Tā ir visvairāk cietusī ES valsts, kurā izdega vairāk nekā 400 000 hektāru zemes. Tiek lēsts, ka uz Spāniju attiecas gandrīz 40 % no ES kopējā ugunsgrēku apjoma.
Portugāle, kurai pieder neapskaužams ES rekords - 2017. gadā izdega 563 530 hektāri zemes, ir otra visvairāk cietusī ES valsts. Līdz 21. augustam gandrīz 274 000 hektāru liela platība līdz šim nekad nav degusi šādā laikā.
Rumānija sekoja ar 126 000 hektāriem, savukārt Francijā 35 600 hektāru mežu ir pārvērsti pelnos, galvenokārt dienvidu reģionā Odo.
Attiecīgajos EFFIS aprēķinos ņemti vērā tikai tie ugunsgrēki, kuros izdeguši vismaz 30 hektāri zemes. Saskaņā ar aģentūras AFP datiem provizoriskais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits ES 2025. gadā tiek lēsts 10 – divi nāves gadījumi Kiprā, viens Francijā un septiņi Ibērijas pussalā.
