Uzmanību! Ir paziņots šīs medību sezonas aļņu medību limits
Vides aizsardzības departaments informē, ka Vides ministrija ir iesniegusi saskaņošanai vides ministra rīkojuma projektu, kurā ierosināts 2026.–2027. gada medību sezonai noteikt 3 935 aļņu medību limitu. Tas ir mazāk nekā iepriekšējos divos sezonos spēkā bijušais aptuveni 4 300 dzīvnieku limits.
Aļņi joprojām ir vienīgie medījamie zīdītāji Lietuvā, kuru medības tiek ierobežotas ar valsts noteikto limitu. Konkrētu limitu katrā pašvaldībā ierosina pašvaldību medījamo dzīvnieku medību limitu noteikšanas komisijas, kurās darbojas Vides aizsardzības departamenta, Valsts mežu pārvaldes, privāto mežu un zemes īpašnieku, kā arī mednieku organizāciju pārstāvji. Galīgo kopējo limitu apstiprina vides ministrs, pamatojoties uz datiem, kas iesniegti Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā.
Lielākie limiti šajā sezonā tiek piedāvāti Švenčionu rajona pašvaldībai – 214 brieži, Varēnas rajona pašvaldībai – 205 un Ignalinas rajona pašvaldībai – 201.
Aļņu tēviņus atļauts medīt no 15. augusta līdz 15. decembrim, mātītes – no 1. oktobra līdz 30. novembrim, bet mazuļus – no 1. oktobra līdz 31. janvārim.
Iepriekš tika ierosināts atteikties no kvotas
Šis lēmums ir svarīgs arī tādēļ, ka jau pagājušajā gadā tika apspriesta iespēja vispār atcelt briežu medību limitu. Šādu priekšlikumu Vides ministrija bija iesniegusi Medību noteikumu grozījumu projektā, taču tas izpelnījās daudz kritikas no mednieku organizācijām, dabas aizsardzības speciālistiem un politiķiem.
Pēc diskusijām tika nolemts limitu neatcelt. Gada sākumā vides ministrs Kastytis Žuromskas apstiprināja, ka pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no aļņu medību ierobežojumiem, jo trūkst uzticamu datu par populācijas stāvokli un šāda lēmuma ilgtermiņa sekām.
Kāpēc aļņus nedrīkst medīt bez ierobežojumiem
Lai gan Lietuvā aļņu populācija saglabājas samērā stabila, šī suga ir ievērojami jutīgāka nekā, piemēram, brūnais briežs vai stirna.
Aļņi dzīvo atsevišķi vai nelielās ģimenēs, un mātītes parasti dzemdē vienu, retāk divus mazuļus. Šādas lēnākas vairošanās un zemākas produktivitātes dēļ populācija atjaunojas ievērojami lēnāk nekā citām briežu dzimtas sugām.
Turklāt brieži ir ļoti atkarīgi no piemērotām dzīvotnēm. Mežu fragmentācija, purvu nosusināšana un dzīvotņu izzušana samazina to apdzīvoto teritoriju platības. Pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts arī par vilku pieaugošo ietekmi uz briežu mazuļu izdzīvošanas iespējām. Medību teritoriju izmantotāju novērojumi liecina, ka dažās teritorijās mazuļu skaits katru gadu samazinās.
Šo iemeslu dēļ nekontrolēta aļņu medīšana varētu radīt ilgtermiņa negatīvas sekas. Ja tiktu nomedīti pārāk daudz pieaugušu dzīvnieku, populācijai atjaunoties būtu nepieciešami daudzi gadi. Tieši tāpēc Lietuvā joprojām tiek piemērots ierobežošanas princips, kas ļauj regulēt medības atbilstoši katra gada populācijas stāvoklim, nevis atstāt tās pilnīgi neierobežotas.
Piezīmes un ierosinājumus par rīkojuma projektu var iesniegt Tiesību aktu informācijas sistēmā līdz 13. jūlijam.
