Vilku medību limits nav izpildīts - ko var sagaidīt lopkopji?

Apkārtējās vides ministrija pagājušajā rudenī atļāva 2024.-2025. gada sezonā nomedīt 341 vilku. Tomēr limits palika neizpildīts. Lai gan ar to nepietika, lai nomedītu 326 vilkus; lopkopji ir noraizējušies un apgalvo, ka Lietuvā ir pārāk daudz vilku. Šķiet, mēs varētu audzēt [jērus – autora piezīme], eksportēt, pelnīt naudu, bet mēs nevaram, jo Lietuvā plaukst vilku audzēšana," saka Lietuvas aitu audzētāju asociācijas vadītāja Gintare Kisieliene (Gintarė Kisielienė).

Valdība ir aizmirsusi savus tiesību aktus

Garina Kisieliene uzskata, ka nepiemērotais vilku medību limits ir viennozīmīgi slikts, un apgalvo, ka tas liecina par pērn nenomedīto vilku skaita pieaugumu: "Zinātnieki var rēķināt vienādi, bet mums, lopkopjiem, tas nozīmē, ka vilku skaits nevis samazinās, bet gan palielinās."

Lietuvas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) vadītājs nesaprot, kāpēc Lietuvas valsts ir aizmirsusi savu tiesību aktu - vilku aizsardzības plānu

.

Plāna 36. punktā noteikts, ka jāsaglabā 32–62 vilku ģimeņu limits.

„Vilku ģimeņu skaits ar katru gadu pieaug, un šobrīd to ir noteikti vairāk nekā 62. Tāpēc es brīnos, kāpēc valsts neievēro savus tiesību aktus? Vai mums tiešām ir nepieciešams tik daudz vilku?" “– retoriskus jautājumus uzdeva runātājs.

Kā piemēru Kisielienes kundze minēja Norvēģiju, kur parlaments ir apstiprinājis, ka valstī ir pietiekami daudz vilku - 200 vilku. Salīdzinot šo valstu lielumu, LAAA vadītāja sacīja, ka nesaprot, kāpēc Lietuvai ir atļauts daudz lielāks skaits.

Salīdzinot šo valstu lielumu, LAAA vadītāja sacīja, ka nesaprot, kāpēc Lietuvai ir atļauts daudz lielāks skaits.

„Cik vilku mums ir? Droši vien vairāk nekā 1000. Un tomēr nav daudz?!!!““– sieviete nevarēja vien brīnīties par valsts attieksmi.

„Galu galā Lietuva ir maza, blīvi apdzīvota valsts. Lopkopība ir attīstīta, un tieši šī nozare īpaši cieš no vilkiem,"

sacīja Kisielienes kundze.

Kvalitatīvi saražota jēra gaļa ir ļoti deficīts, un eksports ir rentabls. Diemžēl, viņa saka, ka dažkārt pasūtījumus nav iespējams izpildīt – jērus nokauj vilki.

Visbeidzot, LAAA vadītāja stāsta, ka vairāki aitkopji apsver iespēju vilku uzbrukumu dēļ izstāties no tirgus: "Ko domā valsts – vai mēs apēdīsim vilkus...?"

?

„Daba ir radījusi iespēju vilkiem izdzīvot“

Lietuvas Mednieku savienības „Gamta“ prezidents Raimondas Ribačiauskas saka, ka šī sezona vilkiem bijusi labvēlīga vairāk nekā vienā aspektā. Pirmkārt, ziemā gandrīz nebija sniega – tāpēc faktiskā vilku medību sezona bija ļoti īsa.

„ Turklāt vilku klātbūtne gandrīz izslēdza iespēju medīt vilkus ar karogiem, – turpina R. Ribačiauskas.

Lielus panākumus vilku medībās nesasniedza arī arvien populārākā vilku pievilināšanas/vilkšanas taktika, jo, pēc mednieka teiktā, šogad pilnmēness bieži vien bija apmākušies, un, mēnesim spīdot, vilkus medīt ir aizliegts.

„Medību dievi ir novērsušies no medniekiem“, – jokojot teica Lietuvas Mednieku savienības prezidents „Gamta“.

Viņš arī piebilda, ka pašu mednieku entuziasms ir noplacis. Kamēr vilku bija maz, to medības daudziem bija sapnis. Tagad daudzi cilvēki šo sapni, iespējams, ir īstenojuši.

Laimonas Daukša, Lietuvas Mednieku un zvejnieku biedrības direktors, pievienojas šim viedoklim, sakot, ka mūsdienās vilku medības vairāk ir tikai trofeju mednieku vilinājums.

Vai limita palielināšana – ir risinājums?

„Vilku uzskaite pati par sevi ir visprecīzākā, kāda tā šodien var būt. Mums ir jāuzticas zinātniekiem, kuri nosaka vilku ģimeņu skaitu, pamatojoties uz ģenētiskajiem pētījumiem," saka Ribačiauskas, piebilstot, ka, viņaprāt, pašreizējās vilku uzskaites precizitāte varētu būt pat 80–85 procenti.

Vērojams, ka vilki spiež tuvāk lielākām pilsētām un cilvēkiem, jo tie veido jaunas ģimenes un meklē savu medību vienību. Tas, pēc mednieka domām, liecina, ka Lietuvā ir daudz vilku un tiem trūkst nomaļākas, neapdzīvotas medību vienības. Bet vai medību limita palielināšana būtu risinājums?

?

R. Ribačiauskas apgalvo, ka problēma slēpjas faktā, ka vilku ģimenes paaudzēm ilgi ir specializējušās mājdzīvnieku ēšanas jomā. Mātītes iemāca saviem mazuļiem ēst aitas, kazas un citus mājlopus, jo tie ir viegls upuris.

Lai Lietuvā pārtrauktu vilku ļaunprātīgo uzvedību, pagājušā gada nogalē tika intensīvi apspriests projekts par problemātisko vilku likvidēšanu

.

Laimonas Daukša sacīja, ka gadījumā, ja likums tiktu apstiprināts, medniekiem tiktu dota iespēja mēģināt nomedīt konkrētu problemātisku vilku, kas nogalinājis kādu dzīvnieku. Tas nozīmē, ka būtu bijis iespējams saņemt speciālu atļauju un dažu dienu, nevis nedēļu laikā nomedīt atgriezušos "pārkāpēju" pat ārpus sezonas.

„Ne tikai jebkurš cits vilks atgriezīsies tajā pašā vietā– atgriezīsies tas pats vilks. Problemātiskajiem vilkiem ir novirzes pazīmes, tie var būt ģenētiski nepietiekami attīstīti, vāji, slimi vai ievainoti––, – sacīja PMLP vadītājs.

Diemžēl projekts nekad netika apstiprināts, jo tika izplatīta dezinformācija. Ļoti žēl, ka Vides ministrijai pietrūka apņēmības pieņemt šo projektu, ko mēs ļoti gaidījām," nožēloja Daukša.

„Lietuvā populācijas pārvaldību nosaka nevis vilku skaits, bet gan problemātisko vilku medības. Jo vairāk tiek nomedīts problemātisko vilku, jo mazāk dzīvnieku tiek nokauts, jo mazāk maksājumu, jo mazāki zaudējumi un morālais kaitējums––, – pārliecināts LLKC vadītājs.