ES lauksaimniecības komisārs Hansens: mums jāstiprina transatlantiskā sadarbība
2. oktobrī, uzstājoties 41. Ziemeļamerikas un Eiropas Savienības lauksaimniecības konferencē, Kristofs Hansens, Eiropas lauksaimniecības un pārtikas komisārs, aicināja stiprināt transatlantisko sadarbību, lai efektīvāk risinātu kopīgās lauksaimniecības problēmas, ko rada klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte un tirdzniecības plūsmu traucējumi.
Klimata pārmaiņas un ekonomikas problēmas – kopīgs izaicinājums abās Atlantijas okeāna pusēs
Savā uzrunā Hansena kungs uzsvēra, ka lauksaimnieki gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā arvien biežāk saskaras ar neprognozējamiem klimatiskajiem apstākļiem un ekonomiskajām svārstībām.
Sausums, plūdi, salnas, dzīvnieku slimības un nepastāvīgas ražošanas izmaksas (jo īpaši augošās mēslojuma, lopbarības un enerģijas cenas) rada nopietnus draudus lauksaimniecības stabilitātei, viņš teica.
.
Jaunā ES un ASV tirdzniecības vienošanās – kompromiss stabilitātei
K. Hansens atklāja jauno tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, saskaņā ar kuru ES ir piekritusi piemērot 15 % tarifus dažām ASV lauksaimniecības precēm apmaiņā pret beztarifu un bezkvotu importa preču sarakstu.
Pēc komisāra teiktā, šis kompromiss ļāva izvairīties no iespējama tirdzniecības konflikta un radīja pamatu turpmākajam konstruktīvajam dialogam.
Nolīgums paver arī ceļu tarifu samazināšanai vīna, alus, stipro alkoholisko dzērienu un citu produktu nozarēs, tādējādi veicinot savstarpējus ieguldījumus un konkurētspēju.
Inovācijas – ilgtspējīgas lauksaimniecības dzinējspēks
K. Hansens uzsvēra, ka lauksaimniecības nākotne ir atkarīga no inovācijām un progresīvu tehnoloģiju ieviešanas.
K. Hansens uzsvēra, ka lauksaimniecības nākotne ir atkarīga no inovācijām un progresīvu tehnoloģiju ieviešanas. Viņš aicināja veikt ieguldījumus precīzajā lauksaimniecībā, digitālajos risinājumos, datu analīzes sistēmās un modernās augu un dzīvnieku audzēšanas metodēs.
.
Vienlaikus komisārs atzina, ka mazākas saimniecības saskaras ar grūtībām jauno tehnoloģiju ieviešanā ierobežotu finanšu resursu un zināšanu trūkuma dēļ.Vēstnieks minēja piemēru par ES un Kanādas sadarbību programmas "Apvārsnis Eiropa" ietvaros, kuras projekti ietver ilgtspējīga iepakojuma izstrādi, lauksaimniecības atkritumu izmantošanu bioekonomikā un digitālo risinājumu integrēšanu pārtikas piegādes ķēdēs.
CETA rezultāti – divpusējās tirdzniecības pieaugums
C. Hansens iepazīstināja arī ar CETA (ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīguma) ietekmi uz lauksaimniecības nozari.
C. Hansens iepazīstināja arī ar CETA (ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīguma) ietekmi uz lauksaimniecības nozari. Kopš 2017. gada ES siera eksports uz Kanādu ir palielinājies par 97 %, un Kanāda ir kļuvusi par piekto lielāko ES siera tirgu.
Turklāt 2025. gada pirmajā pusgadā Kanāda uz ES eksportēja tikpat daudz graudaugu, cik visā 2024. gadā, kas, pēc komisāra teiktā, atspoguļo aktīvu un veiksmīgu divpusējo sadarbību.
Lūkoties nākotnē: sadarbība, nevis konkurence
Slēguma piezīmēs Hansena kungs uzsvēra, ka transatlantiskais dialogs un partnerība ir būtiski, lai nodrošinātu nodrošinātību ar pārtiku, vides aizsardzību un lauksaimniecības nozares noturību pret globāliem izaicinājumiem. "Mums ir jāapvienojas ne tikai tirdzniecības, bet arī vērtību jomā – ilgtspējīgai, progresīvai un taisnīgai lauksaimniecībai, kas nodrošinās mūsu cilvēku un mūsu planētas nākotni," teica ES lauksaimniecības un pārtikas komisārs.
41. Ziemeļamerikas un Eiropas Savienības lauksaimniecības konference vēlreiz apliecināja, ka globālām problēmām ir vajadzīgi kopīgi risinājumi. Klimata pārmaiņas, tirgus svārstības un tehnoloģiskās pārmaiņas saista lauksaimniekus abās Atlantijas okeāna pusēs, un transatlantiskā sadarbība kļūst par galveno lauksaimniecības politikas stabilitātes un ilgtspējas garantiju.
