Beidzās lauksaimniecībā izmantoto zemes platību deklarēšana: pirmie rezultāti
Pēc ikgadējās lauksaimniecībā izmantoto zemes platību un citu platību deklarēšanas beigām, kas šogad ilga no 13. aprīļa līdz 22. jūnijam, Lauksaimniecības ministrija apkopoja pirmos rezultātus.
Šogad apstiprināti 107,2 tūkst. pieteikumu (pagājušajā gadā – 110,1 tūkst.), kurās deklarēti 2 910,1 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantotās zemes (pagājušajā gadā – 2 915,1 tūkst. ha). Statistikas dati apstiprina ilgtermiņa tendenci Lietuvas lauksaimniecībā – pieteikumu iesniedzēju skaits samazinās, taču deklarētās platības gandrīz nemainās, tādēļ palielinās vidējā vienam pieteikuma iesniedzējam piekrītošā deklarētā platība. Šogad tā sasniedz 27,1 ha (2025. gadā – 26,5 ha). Novērojams, ka arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vides aizsardzībai un ilgtspējīgākai lauksaimniecībai.
Kļūst arvien populārākas ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses
Jau kopš Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības 2023–2027. gada stratēģiskā plāna (SP) īstenošanas sākuma vispopulārākās joprojām ir ekoloģiskās sistēmas „Darbības aramzemē” ražošanas darbības. Pagājušajā gadā stājoties spēkā SP grozījumiem, dalībniekiem, kas iesaistās ražošanas darbībās, vairs nav jāizvēlas neražošanas darbības.
Saskaņā ar darbību „Augu maiņa” šogad, salīdzinot ar 2025. gadu, ir deklarēta par 4 % lielāka platība: 2026. gadā – 821,2 tūkst. ha, bet 2025. gadā – 788,9 tūkst. ha. Šajā darbības jomā piedalījās gandrīz par 5 % vairāk pieteikumu iesniedzēju.
Šogad pasākumā „Starpkultūras” deklarētā platība ir par 8 % lielāka nekā pagājušajā gadā (2026. gadā – 435,9 tūkst. ha, bet 2025. gadā – 404,8 tūkst. ha), lai gan iesniegto pieteikumu skaits samazinājās par 4 %.
Saskaņā ar pasākumu „Nearšanas ilgtspējīgas lauksaimniecības tehnoloģijas“ deklarētā platība (1,581 milj. ha) nedaudz (par 1 %) samazinājās salīdzinājumā ar 2025. gadu (1,601 milj. ha). Pieteikumu iesniedzēji (93 %) labprātāk izvēlējās citas bezaršanas tehnoloģijas (1,478 milj. ha), kurām tiek piemērotas vienkāršākas prasības un par kurām tiek piešķirts mazāks atbalsts – 20 eiro/ha. Tiem, kas izvēlējās tiešo sēju (7 % jeb 103 tūkst. ha), tiek izmaksāts 66 eiro/ha atbalsts.
Deklarēšanas rezultāti liecina, ka saskaņā ar pasākumu „Sertificētu sēklu izmantošana” deklarētā platība ir palielinājusies par 13 % līdz 296,6 tūkst. ha (2025. gadā – 262,8 tūkst. ha), lai gan iesniegto pieteikumu skaits ir samazinājies par 4 %.
Šogad mazāk lauksaimnieku piedalījās pasākumā „Ainavas elementu kopšana”, jo daļai no viņiem jau bija beigušies 2023. gadā uzņemtie saistības. Saskaņā ar šo pasākumu ne tikai par 15 % samazinājās deklarētā platība (2026. gadā – 7,5 tūkst. ha, bet 2025. gadā – 8,9 tūkst. ha), bet arī iesniegto pieteikumu skaits samazinājās par 11 % (2026. gadā – 10,7 tūkst., bet 2025. gadā – 12 tūkst.).
Šogad lauksaimnieki labprātāk uzņēmās viengadīgas saistības saskaņā ar pasākumu „Īslaicīgo medus augu joslas”, saskaņā ar kuru tika deklarēta par 43 % lielāka platība nekā iepriekšējā gadā (2026. gadā – gandrīz 2,5 tūkst. ha, bet 2025. gadā – 1,7 tūkst. ha).
Vēl aktīvāk nekā iepriekšējā gadā lauksaimnieki izvēlējās piedalīties pasākumā „Kompleksā pļavu un mitrāju apsaimniekošanas shēma” pasākumā „Daudzgadīgo pļavu ekstensīvā apsaimniekošana, ganot lopus”. Šāda aktivitāte saistīta ar to, ka lauksaimnieki ar tiem pašiem lopiem var piedalīties gan ekoloģiskajā sistēmā „Dzīvnieku labturība”, gan šajā pasākumā. Salīdzinot ar 2025. gadu, šogad saskaņā ar minēto darbību ir deklarēta par 13 % lielāka platība (2026. gadā – 74,7 tūkst. ha, bet 2025. gadā – 66,2 tūkst. ha).
Lauksaimnieku vidū joprojām ir populāra arī ekoloģiskā sistēma „Ilgtspējīgā augļu, ogu un dārzeņu programma (NKP)”. Šogad deklarētā platība (8,9 tūkst. ha), salīdzinot ar 2025. gadu (gandrīz 7,9 tūkst. ha), ir palielinājusies par 14 %, bet iesniegto pieteikumu skaits ir pieaudzis par 23 %. Tas liecina, ka šis pasākums kļuva populārāks arī starp mazākiem saimniecību platību ziņā.
Turklāt šogad ir palielinājusies dalība ekoloģiskajā sistēmā „Aramzemes pārveidošana par pļavām, tās uzturēšana un kopšana”. Saskaņā ar šo pasākumu „Aramās zemes pārveidošana par pļavām“ tika deklarēts par 49 % lielāks platības apjoms (2026. gadā – 15,9 tūkst. ha, bet 2025. gadā – 10,7 tūkst. ha), savukārt saskaņā ar pasākumu „Daudzgadīgo pļavu uzturēšana un kopšana“ – par 23 % lielāka platība (2026. gadā – 55,5 tūkst. ha, bet 2025. gadā – 45,2 tūkst. ha).
Palielinās bioloģisko saimniecību platības
Šogad bioloģiskās saimniecības (ieskaitot tās, kas pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību) deklarēja aptuveni 325,8 tūkst. ha, t. i., par 48,8 tūkst. ha (18 proc.) vairāk nekā 2025. gadā.
Šogad lauksaimniecības zemes platības, kuras pāriet uz ekoloģisko lauksaimniecību, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājušās 1,5 reizes.
Sertificēto augļu, ogu, dārzeņu, ārstniecības augu un garšaugu deklarētā platība šogad bija par 2,9 tūkst. ha (34 proc.) lielāka nekā pagājušajā gadā.
Deklarētā daudzgadīgo zāļu platība (124,6 tūkst. ha) par 15 % pārsniedza pagājušajā gadā deklarēto platību (108 tūkst. ha). Par 19 % palielinājās arī deklarētās ekoloģiskās un uz ekoloģisko ražošanu pārejošo labības platības (2025. gadā – 138,5 tūkst. ha, bet 2026. gadā – 165,4 tūkst. ha). Tāpat par 14 % pieauga platības, kurās audzē labību un daudzgadīgos zālaugus sēklai (2025. gadā — 18,5 tūkst. ha, bet 2026. gadā – 21,1 tūkst. ha).
Deklarētās platības – līdzīgas
Šogad pieteikumi tika iesniegti arī saskaņā ar citiem LA pasākumiem. „Natura 2000” teritorijā deklarēti 19,9 tūkst. ha pļavu un 10,7 tūkst. ha meža platību. Saskaņā ar pasākumu „Savvaļas putnu aizsardzība ārpus „Natura 2000” teritorijas” deklarēti 13,5 tūkst. ha daudzgadīgo pļavu. Šajās teritorijās deklarētās platības ir līdzīgas pagājušā gada rādītājiem. Arī apgabalos ar dabas vai citiem specifiskiem šķēršļiem ir saglabājuši līdzīgus rezultātus kā pagājušajā gadā (aptuveni 726,7 tūkst. ha).
Daudzgadīgos zālāju laukus atjaunot nebūs nepieciešams
2026. gadā deklarētās daudzgadīgās pļavas un tām pieskaitāmās platības veido aptuveni 540,4 tūkst. ha, t. i., tās paliek līdzīgas kā iepriekšējos gados. Kā prognozēts, šīs platības nav ievērojami samazinājušās. No šīs platības aptuveni 423,1 tūkst. ha veido daudzgadīgās pļavas, bet atlikušo daļu — citas platības, kas tiek klasificētas kā daudzgadīgās pļavas, ieskaitot platības, kas iekļautas ekoloģiskajos un vides aizsardzības pasākumos. Kopējā daudzgadīgo pļavu platība Lietuvā, ieskaitot arī nedeklarētās daudzgadīgās pļavas, sasniedz aptuveni 654,7 tūkst. ha.
Ir svarīgi atzīmēt, ka no 2026. gada saskaņā ar GAAB 1 standartu atļautais daudzgadīgo pļavu platības atsauces rādītāja samazinājums salīdzinājumā ar 2018. gadu ir palielināts līdz 10 procentiem (iepriekš tas bija 5 %). Pašlaik Lietuvā nav riska, ka lauksaimniekiem nāktos atjaunot daudzgadīgās pļavas. Tomēr, tāpat kā iepriekšējos gados, saglabājas vispārēja daudzgadīgo zālāju platību samazināšanās tendence, kas saistīta ar strukturālām izmaiņām lauksaimniecībā, tāpēc lauksaimnieki tiek aicināti saglabāt esošās daudzgadīgo zālāju platības un neapstrādāt tās bez nepieciešamības, lai izvairītos no iespējamās atjaunošanas saistībām.
Kas vēl ir svarīgi zināt
Galīgie dati par lauksaimniecībā izmantoto zemes platību un citu platību deklarēšanu kļūs zināmi vēlāk, kad Lauksaimniecības ministrijas Nacionālā maksājumu aģentūra būs pabeigusi visu 2026. gadā saņemto pieteikumu apstrādi.
Svarīgi ņemt vērā arī to, ka SP noteiktie ekoloģisko sistēmu, tāpat kā citu tiešo maksājumu veidu, finanšu apjomi 2026. gadam nemainās. Tāpēc, pieaugot atsevišķu pasākumu popularitātei un saskaņā ar tiem deklarējot lielāku platību, nekā bija paredzēts, maksājumu apmēri samazinās, taču ne vairāk kā līdz SP pasākumam noteiktajam minimālajam maksājuma apmēram.
