Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras reģionālā parka direkcija jau rakstīja, ka Ginuču ozolu birzī tiek veikti Eiropas nozīmes Eiropas nozīmes zālāja 9070 Koku pamežs atjaunošanas darbi.

I. posma pasākumi ir veikti: mazvērtīgie koki un krūmi ir izcirsti, un visa izcirstā kokaugu veģetācija no apsaimniekojamās teritorijas ir aizvākti. Ap ozoliem, kas jau kādu laiku aug mežaudzes vidū, vidi paredzēts atvieglot pakāpeniski, t. i., vairākas reizes, katru reizi izcērtot proporcionālu mežaudzes daļu. Ja ozolus izcirstu vienlaicīgi, pēkšņais gaismas pārpalikums radītu ozoliem stresu, nopietni bojātu tos, pārsprāgstot miera stāvoklī esošajiem pumpuriem un izraisot to bojāeju. Šā iemesla dēļ vispirms tika nocirsti visi koki, kas aug zem ozolu vainaga vai saskaras ar ozolu vainagu. Apsaimniekošanas darbu II posms, kurā visi liekie koki jau būs pilnībā nocirsti, ir plānots 2025.-2026. gadā.

Ja gan ozolu mežaudze nav pilnībā atjaunota, ir nolemts ievest govis, lai tās ganītos pļavā blakus ozolu mežaudzei, papildus iežogojot to, lai nodrošinātu pietiekamu zālāju. Un tā šā gada jūnija sākumā Ginuču ozolu birzī tika ievestas govis. Pēdējo reizi govis šeit ganījās 1978. gadā. Tātad pēc gandrīz 50 gadu pārtraukuma Ginuču ozolu birzī atkal ganās liellopi.

Dienreiz Ginuču ozolu birzī vietējie iedzīvotāji ganīja lopus un sienu, un gadu gaitā šeit izveidojies dabisks biotops ar lielu sugu daudzveidību un atsevišķiem veciem ozoliem, ko dabaszinātnieki dēvē par „koku ieskautām ganībām“. Tas ir ļoti rets dabisks biotops, kas aizsargājams visā Eiropā.

Senie koki, kas veido šo biotopu, ir ne tikai valsts vēsturiskais un kultūras mantojums, kas rotā mūsu ainavu, bet arī unikāla dzīvotne daudzām sugām. Īpaši vērtīgi ir vecie ozoli gan atsevišķi, gan grupās, ar kuriem biotopā ir saistīti vairāki simti dzīvnieku, augu un sēņu sugu. Dažas no šīm sugām ir pielāgojušās dzīvei tikai vecos kokos, tāpēc to izdzīvošana ir atkarīga no ar kokiem apaugušo pļavu likteņa.

Lietuvas teritorijā ar kokiem apaugušu zālāju biotopi ir izveidojušies ilgstošā laika posmā, ko izraisījusi lopu ganīšana platlapju un jauktajos mežos vai pēc mežu retināšanas. Tomēr līdz ar lauksaimniecības un mežsaimniecības intensifikāciju 20. gadsimta sākumā lielākā daļa šo biotopu tika vai nu apmežoti, vai pārveidoti par atklātām lauksaimniecības zemēm. Padomju laikā šie biotopi gandrīz pilnībā izzuda pēc tam, kad mežos tika aizliegta mājlopu ganīšana un ieviesta masveida meliorācija.

Ginuču ozolu birzī bija sastopamas tādas retas augu sugas kā sibīrijas īriss, parastā zobenzāle, vīrišķā kukainīte, baltalksnene un sarkanā kukainīte, kā arī jau izzudušās zviedru pienene, pļavas tauriņš un šaurlapu plūškoks.

Ginču ozolu mežs tā īpašās vērtības dēļ ir iekļauts starptautiskajā ekoloģiskajā tīklā "Natura 2000". Tuvākajā nākotnē vēl ir daudz darāmā, lai pilnībā atjaunotu 9070 koku apaugušo ganību biotopu Ginuču ozolu mežā.

Apstrādāts pēc Aukštaitijas nacionālā parka un Labanoras reģionālā parka direkcijas informācijas