Saimnieki apgalvo, ka, tuvojoties ražas novākšanas noslēgumam, šogad sagaida novākt aptuveni 7 miljonus tonnu graudu.  

Zemkopības kameras priekšsēdētājs apgalvo, ka šogad labības būs daudz, bet vidējas kvalitātes. 

„Nedaudz labāka nekā vidēji (raža – BNS). Tā saka paši lauksaimnieki. Prognozētā raža – ir aptuveni 7 miljoni tonnu graudu. Tas ir daudz. Lietuvā parasti saražo 5-6 miljonus tonnu vai tuvu 7 miljoniem tonnu," aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Arūnas Svitojus.

Šonedēļ raža tiks novākta, viņš teica.

Aušris Macijauskas, Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs, sacīja, ka precīza raža vēl nav zināma, taču sagaidāms, ka tā būs vidējā pēdējo piecu gadu raža. 

„Var paskatīties uz pagājušā gada statistiku – tā būs ļoti līdzīga, varbūt nedaudz mazāka nekā pagājušajā gadā, bet tuvu tai, bet atbilstoša pēdējo piecu gadu vidējam rādītājam“, – viņš sacīja aģentūrai BNS. 

„Tika prognozēts, ka būs rekordi, bet tādu nav. Kultūra izskatījās diezgan laba, bet ražas bija pilnīgi viduvējas," sacīja kāds graudaugu audzētājs.  

Pēc Svitoja teiktā, arī graudu kvalitāte bija viduvēja, jo minerālmēslu tika iestrādāts mazāk, jo palielinājās mēslojuma cenas.

.

„Daudz pirmās līdz otrās šķiras graudu. Taču šis veids neizskatās labi, jo aptuveni 5 miljoni tonnu graudu dodas uz Āfriku. Tas viss tiek sajaukts vienā katlā un izvests no Lietuvas. Lietuvā paliek ļoti maz. Lielie maizes ražotāji importē daudz kvalitatīvu graudu no citām valstīm. Viņi meklē lētākus un kvalitatīvākus graudus, piemēram, no Polijas. Mazās maizes ceptuves ņem vietējo produkciju," sacīja Lauksaimniecības kameras vadītājs.

A. Macijauskas uzskata, ka dabas apstākļi šogad nav ļāvuši ražai kļūt par rekordlielu. 

.

„Pamatojoties uz laikapstākļiem – vasaras sākumā, jūnija beigās un jūlija sākumā notikušie karstuma viļņi bojāja ražu, graudi bija smalkāki un sliktākas kvalitātes, nekā lauksaimnieki gaidīja. Pēc tam vairākas reizes pār Latviju pārgāja vētras, kuras postraumēja sējumus, izrāva daļu rapša, saplēsa pupas un nodarīja ievērojamus postījumus. Rezultātā raža ir ļoti viduvēja," sacīja Macijauskas kungs.

A. Svitojus uzsvēra, ka nedaudz sakrautie graudi tika saglabāti. Galvenais, lai zāle tos neaizaugtu. Šogad neesmu novērojis nekādu aizaugšanu, izņemot atsevišķas vietas."  Vētra nav padarījusi to tik sliktu, zāle nav paspējusi aizaugt“. 

Pēc Macijauska kunga teiktā, graudu cenas šobrīd nav augstas.

„Līdz 2020. gadam tās atgriezīsies pirmskara, pirms enerģētikas krīzes, līmenī. Tiek ņemts vērā arī tas, ka izejvielas ir dārgas, pieaug zemes nomas maksa un algas, kā arī tehnikas remonts kļūst dārgāks," 

;

", teica Macijauskas.

Šobrīd, pēc Svitoja teiktā, graudu cenas ir augstākas nekā pirms pieciem–sešiem gadiem, bet zemākas nekā pandēmijas laikā.

„Toreiz cenas bija divreiz augstākas. Tagad graudi (tonna –BNS) maksā aptuveni 200 eiro, kvieši un rapšu sēklas ir dārgāki. Rapšu sēklas maksā no 400 līdz 500 eiro," sacīja Svitojus.

Šogad graudaugu cena ir ļoti līdzīga kā pagājušajā gadā, viņš teica. Pagājušajā gadā raža bija mazāka, tāpēc cena bija nedaudz augstāka, šogad mums ir vairāk graudu nekā pērn, tāpēc cena ir nedaudz citāda."„    

Jānis uzsvēra, ka šogad graudi ir pārāk sausi, bet tas nenozīmē, ka tie ir nekvalitatīvi, jo graudu viegluma dēļ audzētājiem ienākumi ir nedaudz mazāki.