Vācijas Graudaugu audzētāju asociācija (DRV) norāda, ka valstī ir sliktākā graudaugu raža kopš 2018. gada, kas varētu ietekmēt graudaugu piegādi iekšzemē. Rezultāts - 39,1 miljons tonnu graudu - ir par aptuveni 8 procentiem mazāks nekā pagājušā gada raža. Sliktāks rezultāts tika sasniegts tikai 2018. gadā, kad bija sausums“, – uzsver DRV graudu tirgus eksperts Gvido Sīdlers‘is.

Vācija iekšzemē patērē aptuveni 40 miljonus tonnu graudu, viņš norāda, ka tādējādi valstī varētu rasties piedāvājuma deficīts, jo īpaši tāpēc, ka kvalitāte bieži vien ir neapmierinoša.

Iemesli sliktajam rezultātam ir turpmāka platību samazināšanās un zemāka raža no hektāra

.

„Gaisma un siltums ir būtiski fotosintēzei un tādējādi arī ražas veidošanai. Turklāt ražas samazina arī pieaugošie mēslošanas un augu aizsardzības ierobežojumi,“ teikts DRV ziņojumā.

.

Asociācija ir arī nedaudz samazinājusi prognozes par rapša ražu. Vācijā sagaidāmā rapša raža ir 3,6 miljoni tonnu.

Vācija prognozē 3,6 miljonu tonnu ražu.

Piegādes drošība ir galvenā problēma

„Graudaugu platības Vācijā samazinās jau daudzus gadus. Pirms desmit gadiem tika apstrādāti 6,5 miljoni hektāru graudaugu platību, bet pašlaik tiek apstrādāti nedaudz vairāk nekā 5,8 miljoni hektāru, skaidro DRV graudaugu tirgus eksperts G. Zīdlers‘. Kviešu, kas ir vissvarīgākā labība Vācijā, platību samazinājums ir īpaši straujš. Pēdējo 10 gadu laikā tā ir samazinājusies gandrīz par ceturtdaļu - no 3,2 miljoniem līdz 2,5 miljoniem hektāru.

Galvenie samazināšanās iemesli ir būvniecības un klimata aizsardzības pasākumi, kā arī atjaunojamo enerģijas avotu attīstība.

.

„Šī tendence ir jāaptur. Ir jāpārdomā politika," brīdina DRM eksperts, uzsverot, ka ir jāpalielina zemes ražība, izmantojot mūsdienīgas audzēšanas metodes un digitālās tehnoloģijas mēslojuma un pesticīdu lietošanā.

>.

„Piegādes drošībai, izmantojot vietējo ražošanu, atkal jākļūst svarīgākai“, – saka G. Zīdlers‘is.

Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam turpinās pieaugt un paredzams, ka pieprasījums pēc lauksaimniecības izejvielām līdz 2050. gadam palielināsies pat par 50 %

.

Izklaidējoši rezultāti ārzemēs

G. Zīdlers brīdina nepaļauties uz starptautisko tirdzniecību: "Tas varētu izrādīties maldīgs risinājums. Jo arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Spānijā, raža ir neapmierinoša“.

Nestabili laikapstākļi ar ekstremāliem nokrišņiem ir atstājuši savu iespaidu arī tur. Un arī Melnās jūras reģionā sausuma dēļ, visticamāk, būs mazāks lietus nekā pagājušajā gadā. „Labības piedāvājuma bilance gan Eiropā, gan pasaulē šogad, visticamāk, atkal būs ļoti saspringta.

„Tikai prognozētā labā kukurūzas raža var nedaudz atvieglot situāciju,– saka Sīdlera kungs.