Vai MAFF patiešām nerūp 30 000 lauksaimnieku liktenis?

Mūsu valstī aptuveni 30 000 lauksaimnieku strādā uz neapstrādātas zemes. Lietuvas neauglīgo zemju lietotāju asociācijas (LALU) vadītāja Danutė Karalevičiene (Danutė Karalevičienė) saka, ka viņai pietrūkst dialoga ar lauksaimniecības ministru Ignu Hofmani (Ignas Hofmann &ndash); pirms dažiem gadiem veiktie atbalsta samazinājumi nav apmierinoši. „Mēs jau no paša sākuma esam lūguši tikties, lai pārrunātu, ko var darīt šogad, ko var darīt nākamgad –. Taču Zemkopības ministrijai, šķiet, ka mēs nerūpējamies," ar rūgtumu sacīja LNFA vadītājs.

Dzīvnieki, kas vēlas, lai mēs strādātu, ir ļoti ieinteresēti.

Izmaiņas citzemju zemju robežās

„Tas ir iepriekšējo ministru melnais mantojums“, – pārliecināts D. Karalevičiene un piebilda, ka savulaik bijuši mēģinājumi situāciju labot, taču diemžēl, pēc sarunu autores domām, aizejošo ministru rīkojumos vairs neviens neklausās.

Mūsu valstī, saskaņā ar noteikto metodiku, atkritumi tiek iedalīti divās grupās: augstākas intensitātes (Vnb≤32) un zemākas intensitātes (33≤Vnb≤34). Lietuvā jaunais apgabalu ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem norobežojums tika ieviests 2018. gadā. Pēc šo jauno norobežojumu ieviešanas 69 lauku rajoni vairs neatbilst mazāk labvēlīgo apgabalu statusam, skaidro Zemkopības ministrija (ZM).

.

Visbeidzot, preses dienests uzsvēra, ka pārejas periodā tika piešķirts normāli noteiktais atbalsts, kas tika izmaksāts līdz 2021. gadam ieskaitot.

Uz atbalstu var pretendēt arī lauksaimnieki, kas darbojas apgabalos ar citiem īpašiem nelabvēlīgiem apstākļiem. ZMA norāda, ka šajā kategorijā ietilpst teritorijas ar intensīvu karsta veidošanos (7 pašvaldības Pasvalys novada pašvaldībā un Biržu novada pašvaldībā) un applūstošas teritorijas (4 pašvaldības Šilutes novada pašvaldībā un Pagājušā novada pašvaldībā).

Kāpēc atbalsts ir samazinājies?

„Atbalsta izmaiņu iemesli ir vairāki: gan finansējuma samazinājums lauku attīstībai, gan jaunās ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem apgrūtināto teritoriju robežas, kas stājās spēkā 2018. gadā“, – galvenos iemeslus norādīja Zemkopības ministrija.

Līdz 2023. gadam atbalsts lauksaimniekiem, kas darbojas apgabalos ar nelabvēlīgiem dabas vai citiem īpašiem apstākļiem, bija pieejams Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma "Maksājumi apgabaliem ar nelabvēlīgiem dabas vai citiem īpašiem apstākļiem" ietvaros.

„Papildu finansējums bija pieejams 2018. gadā pēc pārdales no Kopējās lauksaimniecības politikas I pīlāra (tiešie maksājumi) uz II pīlāru (lauku attīstība) (50 miljoni eiro) un pēc tam, kad Lietuvas Republikas Finanšu ministrija piešķīra papildu 73,5 miljonus eiro no valsts piešķirtā finansējuma KPR īstenošanai. Ministrijas preses dienests detalizēti izklāstīja informāciju par EUR 7,5 miljonu piešķiršanu pasākumam "Maksājumi apgabaliem ar dabas vai citiem īpašiem nelabvēlīgiem apstākļiem", no kuriem EUR 42,415 milj. tika piešķirti pasākumam "Maksājumi apgabaliem ar dabas vai citiem īpašiem nelabvēlīgiem apstākļiem".

kopējais papildu finansējums bija 92,5 miljoni euro. Tas ir iemesls, kāpēc kādu laiku bija iespējams saglabāt nemainīgu atbalsta līmeni.

Tagad Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģiskajā plānā 2023-2027 gadam ir paredzēts, ka lauksaimniekiem, kas darbojas nelabvēlīgajās zemēs, atbalstam katru gadu tiks piešķirti 26,1 miljons eiro. Turpretī KPK bija paredzēts piešķirt 54,2 miljonus eiro gadā.

Kopējā lauksaimniecības politikas plānā bija paredzēts piešķirt 54,2 miljonus eiro gadā.

(Ne)dialogs

„Attieksme pret neizmantotās zemes īpašniekiem ir ļoti bēdīga, un, ja tā nemainīsies, lauksaimniekiem ar to būs kaut kā jātiek galā pašiem“, – saka D. Karalevičiene.

>

Saimniece uz jauno zemkopības ministru Ignu Hofmanu lika lielas cerības un cerēja, ka viņš, pats būdams lauksaimnieks, labāk sapratīs citus, taču tagad, viņasprāt, šķiet, ka ministrs strādā tikai lielajiem.

Karaleviča Karaleviča saka, ka ministrs strādā tikai lielajiem.

„Es gribētu, lai ministrs runātu ar lauksaimniekiem par tīrumiem, kūdrājiem un visām pamestajām zemēm. Bet ministrs ar lauksaimniekiem nesatiekas, lai arī kas notiktu," neapmierināta ir LNFA vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka neapmierinošs ir ne tikai samazinātais atbalsts, bet arī tas, ka ministrija paaugstina prasības, aizliedzot veikt darbības noteiktās zemēs, piemēram, dziļajos kūdrājos vai purvainās zemēs: „Mēs nedrīkstam tur strādāt – ne aršanu, ne meliorāciju, mēs neko nevaram viņiem darīt, bet neko pretī nesaņemam“.

Karalevičienes kundze, nesaudzējot kritiku, bija vēl skarbāka: „Tad nogrieziet tiešos maksājumus un atdodiet tos lauksaimniekiem, kas strādā neauglīgās zemēs. Galu galā šie lauksaimnieki strādā tikpat daudz, cik jūs. Tad būs vienlīdzība, un mēs nebūsim rindā uz pabalstiem.