Lietuvas aitkopji vairs netiek galā ar to, ka vilki izkauj viņu dzīvniekus. Viņi apgalvo, ka Lietuvā pārāk lielā mežu izciršana ir radījusi situāciju, kad zālēdāji barojas lauksaimniecības laukos, bet vilki dod priekšroku lēnāk skraidošu, iežogotu aitu medībām.

Aitu audzētāji apgalvo, ka vilki ne tikai finansiāli, bet arī emocionāli kaitē viņu uzņēmējdarbībai, un aitkopības saimniecības samazinās. Viņi apgalvo, ka ir jārīkojas, lai saglabātu saimniecības un atjaunotu mežu, samazinot vilku populāciju.

„Vilkam ir jādzīvo mežā, bet aitām - ganībās un pļavās, taču tas ir nepareizs mūsu dabas likums. Viena lieta –  mežsaimnieciskās saimniecības, šīs neselektīvās mežu izciršanas, patiešām izdzen vilkus no mežiem, jo mežos vairs nedzīvo ne brieži, ne stirnas. Otra lieta ir tā, ka lauksaimnieki sēj daudz ziemāju – tas ir rapsis, graudaugi, kvieši, tāpēc lielākā daļa šo zvēru pulcējas novietnēs. (...) Tad kāpēc gan dzīties pakaļ stirnām, kas ātri skrien, ja var dzīties pakaļ aitām," aģentūrai BNS pastāstīja Lietuvas Aitu audzētāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Rimants Kairys. 

„Mums visiem ir ierasts laukos redzēt pāri ceļam skrienošas stirnas, bet šogad pirmo reizi redzēju pāri ceļam skrienošu vilku“, piebilda Vitauts Dzingulevičs, kooperatīva „Avininkas“ vadītājs Molētu rajonā, kas apvieno desmitiem aitkopju. 

.

R. Kairiša teikto, aitu skaits Lietuvā piecu gadu laikā ir samazinājies gandrīz par 13%.

Sarežģījumu dēļ aitkopji izvēlas savu biznesu vairs neattīstīt.

„Ja pirms pieciem gadiem Lietuvā bija aptuveni 168 000 aitu, tad tagad mums ir aptuveni 145 000,“, –, – viņš teica.

Aitu audzētāju pārstāvji sacīja, ka cīņā ar vilkiem nepalīdz ne žogi, ne kūts, jo tie atrod veidus, kā apiet šos aizsardzības līdzekļus.

„Vilks ir gudrs dzīvnieks. Tas rakās zem žoga un pat iekļūst kūtīs. Ja gadā nokauto aitu skaits (BNS), kas ir reģistrēts, ir aptuveni 1,8 tūkstoši, 200 teļu, tas ir liels skaitlis," sacīja Kairys. 

.

„Ēkas nav risinājums, Lazdiju novadā pavasarī vai vasaras sākumā vilks ielauzās kādā kūtī un tur strādāja. (...) Tas (žogu būvēšana–BNS) nepalīdz, jo tur vienkārši ir pārāk liela vilku populācija“, – piebilda V. Dzingulevičs. 

R. Kairiša ieskatā, visproblemātiskākie ir vientuļie vilki.

.

„Vislielākos zaudējumus rada vientuļie vilki, jo tie nedzīvo ganāmpulkā, ir grūtāk atrast barību un vientuļš vilks dienā var nobraukt līdz pat 50 kilometriem. (...) Pat ja būtu piemēroti apstākļi, lai šo vilku nošautu (nošautu)... Bet viņš var medīt tikai no 15. oktobra," viņš teica.

V. Dzingulevičs sacīja, ka valsts maksā maksājumus par nokautajām aitām, bet aitkopji šādā veidā zaudē klientus. 

„Tev, teiksim, ir klienti, un tev to gadu nokauj. Jēri, jēri, kas tiks pārdoti gaļai. Un tavi klienti pazūd, viņi atrod, kur citur pirkt, jo tev tajā gadā nav, ko viņiem piedāvāt," teica Dzingulevičs.

Papildus, pēc runātāju teiktā, vilku uzbrukumi ir grūti emocionāli panesami. 

„Cilvēku patiešām ļoti ietekmē, kad tu atnāc pie ganāmpulka un redzi, ka 20 aitas guļ, dažas vēl kustas, citas jau beigtas, ar pārgrieztiem kakliem, izplēstiem vēderiem, izmestiem zarniem. Emocionāli tas varbūt izmaksā daudz dārgāk nekā finansiāli. (...) Pēc šāda uzbrukuma tu par to domā trīs dienas," teica Dzingulevičs.

R. Kairys uzsvēra, ka problēmu varētu risināt dažādos veidos: palielinot atļauto medīt vilku limitu, atjaunojot mežu, atvieglojot vientuļo vilku izņemšanas procesu, kas pašlaik ir ļoti birokrātisks.

„Vilku medības ir pieejamas tikai no 15. oktobra, un mēs esam veikuši pasākumus, lai to paātrinātu. Pamatojums ir tāds, ka vilku mazuļi vēl nav apmācīti dzīvot patstāvīgi, un, nošaujot vilku, radīsies vairāk problēmu, jo būs vairāk vientuļo vilku. (...) Esam arī ierosinājuši ministrijai: palielināt limitu, vienkāršot vientuļo vilku, kas terorizē aitu ganāmpulkus, izņemšanu no savvaļas, (...) tad vilku problēma tiktu atrisināta," – sacīja Lietuvas Aitu audzētāju asociācijas pārstāvis. 

„Viena no iespējām ir mazāk atmežot, tad atkal ir daudz valsts zemes, viņi varētu vienkārši apmežot, nevis nomāt šo zemi. To varētu izmantot mežu atjaunošanai. Cita lieta ir regulēt vilku populāciju," teica Dzingulevičs.

R. Kairiša ieskatā, vilku problēmas risināšana valstij dotu arī naudas ieguvumus.

„Mēs jau vairākus gadus aktualizējam šo jautājumu – vai valsts nav tik bagāta, ka var atļauties katru gadu maksāt aptuveni 300 000 eiro par vilku nodarītajiem postījumiem“, –, – teica R. Kairis.