Lielā lauksaimnieku izstāde  Opolagra”Opolagra jau ir beigusies, kas liek aizdomāties. Diemžēl tās ne vienmēr ir pozitīvas domas par gaidāmo ražu. mašīnas ir pārāk dārgas, salīdzinot ar graudaugu vai rapša, kā arī vairuma citu laukaugu cenu, raksta Farmer.pl recenzents Karol Bogacz. Viņš norāda, ka zemniekam nākas pārdot pat par 100% vairāk

Tas pats aprīkojums par gandrīz 100% augstāku cenu

Šī gada „Opolagra“, vadošā lauksaimniecības āra izstāde Polijas dienvidos, jau aiz muguras. Kad jautājat tirgotājiem par mašīnu cenām, prātā nāk divas domas. Pirmā ir tāda, ka lauksaimniecības tehnikas cenas ir pieaugušas un vairs nevar kristies. Otra doma ir tikpat pesimistiska: lauksaimnieki vairs nevar atļauties iegādāties tehniku. Tas, protams, ir pārspīlēts un, iespējams, pārspīlēts, taču lauksaimniecības tehnika ir nesamērīgi dārga salīdzinājumā ar lauksaimniecības kultūrām. Lai gan gadatirgus bija labi organizēts un tradicionāli ļoti populārs, tas pulcēja lielu skatītāju skaitu. Daudzi lauksaimnieki pirktu tehniku, bet jums ir jāielūkojas daudz dziļāk savā maciņā nekā pirms daudziem gadiem. Kad, galu galā, zemnieku preces bija par labākām cenām.

Izskatīsim dažus piemērus. Sējmašīna (ārzemju zīmola) 2018. gadā maksāja 24 000 zlotu (aptuveni 5 500 eiro). Šogad Kamień Śląski prezentētā tā pati tehnika jau ir novērtēta par 45 000 zlotu (aptuveni 9200 eiro). Attiecībā uz mehāniskām sējmašīnām nav lielas filozofijas; šajā kategorijā tehnoloģijas praktiski saglabājas tādā pašā līmenī kā pirms dažiem gadiem. Izņemot nelielas, tīri kosmētiskas izmaiņas, šajā aprīkojumā nav izmaiņu, kas attaisnotu šādu cenu pieaugumu. Galu galā mēs runājam par aprīkojumu ar identiskām specifikācijām. Ja mēs šo sējmašīnu būtu iegādājušies 2018. gadā, mēs būtu iztērējuši 32 tonnu kviešu ekvivalentu (pie cenas EUR 890 par tonnu - cenas ražas novākšanas laikā sākās no EUR 800, un ražas otrajā pusē tās svārstījās ap EUR 900 par tonnu lopbarības kviešu). Ja pieņemam, ka pašreizējā kviešu cena ir tāda pati kā toreiz (!), izrādās, ka par to pašu sējmašīnu ir jāmaksā 60 tonnas kviešu. Tātad, ja vidējā raža ir 6 t/ha, šogad mums ir 10 hektāri kviešu, salīdzinot ar nedaudz vairāk nekā 5 hektāriem pirms sešiem gadiem

.

Vienkāršs un neliels mēslojuma izkliedētājs, kas pirms trim gadiem maksāja 7000 zlotu (aptuveni 1600 eiro), tagad maksā 12 500 zlotu (aptuveni 2900 eiro). Tas nozīmē, ka 2021. gadā ar to pietiks 8,2 tonnām kviešu. Pēc pašreizējām cenām tai pašai tehnikai būtu nepieciešams vairāk nekā 16 t.

Sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, jo tā pati nelabvēlīgā un galu galā postošā attiecība attiecas uz visu lauksaimniecības tehniku.

Visiem ir augstas izmaksas, bet lauksaimnieka pirktspēja ir zema

Diemžēl tirgus ilgstoši nav spējis nostabilizēties. Būtībā mēs saskaramies ar kontrolētu tirgu. Subsīdijas stimulē tirgu, bet tās arī palielina cenas. Bet galu galā pirms dažiem gadiem bija arī subsīdijas tehnikas iegādei. Tāpēc ir iespējams, ka cenas arī turpmāk būs tik nelabvēlīgā korelācijā ar graudaugu, rapša sēklu vai kukurūzas cenām. Enerģija kļūst arvien dārgāka, valdība palielina minimālo algu, transporta izmaksas ir augstas. Inflācija nevienu neietekmē. Un šajā ziņā ir acīmredzams arguments, ka tehnikai būtu vajadzējis kļūt dārgākai. Un, ņemot vērā augstās ražošanas izmaksas - kā skaidro tirgotāji -, nav pat daudz iespēju piemērot atlaides, lai izvairītos no mašīnas zaudēšanas. Taču ir vēl lielāka problēma. Lauksaimnieku ražošanas izmaksas ir strauji pieaugušas visās kategorijās. Un tomēr mēs nevaram diktēt cenas. Mums ir arī lielākas izmaksas par enerģiju, transportu, rezerves daļām. Tāpēc lauksaimnieka pirktspēja ir zema. Un, ja lauksaimnieki nespēs finansēt tehnikas iegādi, paskatieties, cik plašas būs ekonomiskās problēmas, norāda Bogačs.

Galu galā lauksaimniecības tehnikas nozarē ir nodarbināti tūkstošiem cilvēku, no kuriem daudzi ir pārdevēji, kas papildus pārdevējiem nodarbina arī servisa tehniķus un veselu grāmatvedības un rēķinu sagatavošanas personālu. Ja cenu attiecība arī turpmāk būs tik nelabvēlīga, problēmas kļūs arvien lielākas un lielākas.

Protams, mašīnas joprojām tiek pirktas, taču pašlaik bez ārēja finansējuma to iegāde ir šausmīgi dārga. Bet vai mašīnas ir tik dārgas, vai arī lauksaimnieka pārdotā prece ir tik lēta? Iespējams, abas atbildes ir pareizas. Vēl ir tāls ceļš ejams, lai atgrieztu lauksaimniecisko ražošanu uz pareizā ceļa. Un tas attiecas uz daudzām kategorijām, ne tikai uz tehniku. Ne sēklu, ne minerālmēslu cena neatbilst ienākumiem, ko rada augkopība vai lopkopība. Labākos gados krājumi beidzas vai vairs nav pieejami. Un aizņemties uz nenoteiktu laiku nav iespējams, jo arī kredīts ir ļoti dārgs, salīdzinot ar ražas cenu.