Vai aļģu uzkrāšanās un cilvēka ietekme jūras piekrastē ir potenciāls barības vielu avots sauszemes ekosistēmas atjaunošanai, izmantojot aprites ekonomiku?

Kā skaidrots Klaipēdas Universitātes mājaslapā, katru gadu pēc vētrām Baltijas jūras piekrastē var atrast dažādus aļģu uzkrājumus, kas, sajaucoties ar jūras aļģēm, gliemežvākiem un dažādiem cilvēku atkritumiem, izdala nepatīkamu smaku. Šos nogulsnējumus sauc par pludmales raibumiem. Komunālo pakalpojumu sniedzējiem šīs aļģes ir jāsavāc no piekrastes un jālikvidē kā atkritumi.

Zinātne ir pierādījusi, ka jūras biomasas un dažādu atkritumu sajaukums ne tikai rada nepatīkamu smaku, bet arī ietekmē klimata pārmaiņas (piemēram, oglekļa dioksīds, metāns u. c.), kā arī var izdalīt vidē smagos metālus un naftas produktus. Turklāt aļģēs var uzkrāties bīstamas vielas, piemēram, plastmasa. Tomēr, neraugoties uz negatīvajiem aspektiem, uzkrājumos ir daudz barības vielu, kuras var izmantot, lai bagātinātu augsni ar barības vielām, kas ir nepieciešamas lauksaimniecības kultūru audzēšanai vai kāpu segas nostiprināšanai.

Lauksaimniecībā augu mēslošanai parasti izmanto sintētiskos minerālmēslus, kurus augi nespēj pilnībā absorbēt, tāpēc barības vielas (slāpeklis un fosfors), ko augi neizmanto, netiek pilnībā izmantotas;tiek izskalotas no augsnes un piesārņo virszemes un gruntsūdeņus, turklāt minerālmēslu ražošanas izmaksas ir salīdzinoši augstas. Tāpēc, lai samazinātu atkarību no minerālmēslojuma, tiek meklēti organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, dzīvnieku vai mājputnu mēsli, augu atliekas u. c., taču arī nesabalansēta dažādu veidu organisko kompleksu izmantošana var radīt piesārņojumu. Kādas ir alternatīvas nākotnei?

?

Ir sen zināms, ka jūras biomasa (aļģes, gliemežvāki) ir barības vielu avots, ko var iegūt un izmantot mēslošanas līdzekļu ražošanā, izmantojot progresīvas tehnoloģijas. Ir veikti daudzi pētījumi, lai izmantotu jūras bioloģiskās barības vielas (īpaši mikroaļģes) biodīzeļdegvielas, biogāzes vai citu enerģijas veidu ražošanai. Tomēr maz uzmanības ir pievērsts aļģu biomasas otrreizējai pārstrādei un potenciālajai izmantošanai lauksaimniecībā, lai uzlabotu un uzturētu augsnes auglību, uzlabojot barības vielu vidi augiem un līdz ar to arī kultūraugu ražas un kvalitāti. Tas paver iespējas izstrādāt produktus ar pievienoto vērtību, piemēram, dažādas aļģu biotas, kas varētu veicināt ilgtspējīgāku barības vielu apriti lauksaimniecības sistēmās un samazināt atkarību no sintētiskajiem minerālmēsliem Tātad minerālmēslu vietā jūras piekrastes biomasu varētu atbilstoši apstrādāt un izmantot augsnes auglības uzturēšanai. Un, sagatavojot vērtīgu produktu, kas bagāts ar organisko oglekli un barības vielām, piemēram, kompostu, un izmantojot to kopā ar citiem materiāliem, var izveidot augsni uzlabojošu kompleksu. Šāds komplekss ne tikai palielinās barības vielu saturu augsnē, bet arī palīdzēs izvairīties no barības vielu, īpaši fosfora, izskalošanās hidrosfērā un uzlabos barības vielu uzņemšanu lauksaimniecības kultūrām sausajā sezonā, tādējādi palielinot lauksaimniecības kultūru ražas.

Kā to var panākt?

Klaipēdas Universitātes zinātnieki ir uzsākuši starptautisku projektu un kopā ar partneriem ir ieguvuši ES finansējumu Interreg VI-A Dienvidbaltijas pārrobežu sadarbības programmas 2021–2027 ietvaros, lai īstenotu projektu „Piekrastes zonas barības vielu aprites ekodizains“s (ECONUT). Projekta mērķis ir izstrādāt biotehnoloģijas un produktus ar pievienoto vērtību ilgtspējīgai lauksaimniecībai, kāpu aizsardzībai pret eroziju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Izmantojot biotehnoloģijas, tiks izmantota jūras biomasa no Baltijas jūras piekrastes zonas, tā tiks atbilstoši pārstrādāta un novirzīta, izmantojot ekoloģisku barības vielu plūsmas dizainu augsnes un ūdens ekosistēmas vajadzībām saskaņā ar aprites ekonomikas principiem. &Scaron mērķus īstenos starptautisks konsorcijs, ko veido 6 partneri no Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Vācijas un Dānijas (ar Somijas asociēto partneru atbalstu).

Projektā plānots izstrādāt divas tehnoloģijas barības vielu plūsmas un ilgtspējīgu augsnes un ūdens ekosistēmu nodrošināšanai. Paredzēti trīs izmēģinājuma pētījumi dažādās vietās, lai izstrādātu produktus ar pievienoto vērtību lauksaimniecībai (kompleksās piedevas) un kāpu aizsardzībai (stabilizatori) pret vēja eroziju un vētras uzplūdiem. No krasta aizvācot jūras biomasu, apstrādājot to un bagātinot ar noteiktām vielām, šo masu izmantos augsnes auglības, kāpu stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai. Tiks analizēta un uzraudzīta saražoto lauksaimniecības produktu drošība un kvalitāte. Zinātnieki arī novērtēs, kā ar šti pārvaldītās barības vielu plūsmas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes zonu. Projektā galvenā uzmanība tiks pievērsta lauksaimniecības un kāpu aizsardzības produktu ar pievienoto vērtību izstrādei, kā arī izstrādāto un pārbaudīto tehnoloģiju tirgus analīzei un uzņēmējdarbības modeļu izstrādei.

Paredzams, ka projektā iesaistīsies lauksaimnieki, lauksaimniecības speciālisti, vietējās un reģionālās pašvaldības, vides aizsardzības aģentūras, sabiedrības veselības un pārtikas riska novērtēšanas iestādes, uzņēmēji, zinātnieki, NVO un sabiedrība Dienvidbaltijas reģionā.