18. un 19. septembrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, tikās Valsts pārtikas un veterinārā dienesta (SVVT) pārstāvji kopā ar Eiropas Savienības un citu ārvalstu veterinārārstiem ekspertiem. Sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta pārrobežu sadarbības un pieredzes pārrunām par to, kā pārvaldīt Āfrikas cūku mēri (ĀCM), kas joprojām ir prioritārs jautājums dzīvnieku infekcijas slimību jomā.

ĀCM vīrusa izplatība ir globāla problēma, kas rada ievērojamus zaudējumus cūkkopības nozarei visā pasaulē, tāpēc tiek turpināti centieni atrast visefektīvākos risinājumus slimības kontrolei. Šobrīd situācija ar ĀCM joprojām ir īpaši dinamiska Vācijā, Itālijā un Polijā, kur vīrusa uzliesmojumi joprojām tiek reģistrēti nelielās mājputnu fermās, kur vislielāko risku slimības ievazāšanai fermās rada cilvēka faktori. Tikmēr Zviedrijas pieredze liecina, ka, nekavējoties likvidējot ĀCM vīrusa avotu mežacūkās un veltot uzmanību un resursus mežacūku liemeņu atrašanai un testēšanai, ir iespējams ierobežot draudīgo slimību un kļūt par valsti, kas ir brīva no ĀCM.

Sapulcē valstu pārstāvji dalījās praktiskajā pieredzē un runāja par to, ka galvenās problēmas joprojām ir biodrošības pasākumu trūkums nekomerciālās saimniecībās, mežacūku populācijas pārvaldība lielos reģionos un vakcīnas trūkums.

Lietuvas pieredzi saistībā ar ĀCM kolēģiem prezentēja VMVT direktora vietnieks Paulius Bušauskas. „Mūsu mērķis – ir turpināt nepārtrauktu kontroles pasākumu piemērošanu cūku fermās, īpašu uzmanību pievēršot biodrošības pasākumu ieviešanai cūku novietnēs, jo tas ir vienīgais veids, kā pasargāt saimniecības no bīstamās slimības izplatīšanās. Tikpat svarīgi ir saglabāt modrību, jo vīrusa pārnešanas risks joprojām ir augsts, jo īpaši tāpēc, ka ĀCM pastāvīgi cirkulē starp mežacūkām," teica VMVT pārstāvis.

Sadarbība bez robežām

Sapulcē aktīvi diskutēja par to, ka sadarbībai starp valstīm un valstu iekšienē nevajadzētu būt „robežām“, kas ir īpaši aktuāli lielām valstīm ar dažādiem reģioniem, kuros bieži vien ir atšķirīgi ĀCM kontroles pasākumi. 

Baltijas reģiona valstis tika parādītas kā pārrobežu sadarbības paraugs. „Mums ir ar ko lepoties. Konsekventa, intensīva un ilgstoša Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas galveno veterinārārstu sadarbība ekspertu līmenī, kopīgas stratēģijas īstenošana un vienotu kontroles pasākumu ieviešana palīdz novērst lielus ĀCM uzliesmojumus. Mēs labi apzināmies, ka kopīgi kontroles un profilakses pasākumi kaimiņvalstīs ir būtiski, lai novērstu vīrusa izplatīšanos, un mēs pastāvīgi apmaināmies ar attiecīgo informāciju, kas mums kļuvusi gandrīz par ikdienas ieradumu," sacīja Bušauskas kungs.

Balkānu valstu pārstāvji, kas piedalījās sanāksmē, bija pārsteigti par šo piemēru un plāno piemērot līdzīgu sadarbības modeli.

Lietuvā šogad reģistrēti 6 ĀCM uzliesmojumi, un visi tie konstatēti mazās mājputnu saimniecībās Rokišķu, Klaipēdas, Pasvalys un Kelmes rajonos. Vēl sarežģītāka situācija saglabājas savvaļā, kur šogad ĀCM gadījumu skaits ir pārsniedzis pagājušā gada rādītājus; 2024. gadā ĀCM vīruss jau apstiprināts vairāk nekā 700 mežacūkām.