Šī gada ražas novākšanas sezonā VH (Vereinigte Hagel) Vācijas filiāle „VH Lietuva“ saņēma par 55% vairāk ziņojumu par bojātiem kultūraugu laukiem (3617 salīdzinājumā ar 2328 ziņojumiem pērn). Cietušo kultūraugu platība sasniedza 135,7 tūkstošus hektāru; par 44% vairāk nekā pērn (94 tūkstoši hektāru).

2024. gadā VH Lietuva izmaksāja 13,5 miljonus eiro apdrošināšanas atlīdzībās mūsu valsts lauksaimniekiem (pērn 18,6 miljoni eiro). Šādi labi rezultāti Lietuvā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir saistīti ar prasmīgi pārvaldītiem apdrošināšanas riskiem, ar to, ka Lietuvu neskāra vissmagākās dabas katastrofas, kā arī ar mazāku zaudējumu apjomu bojātajos laukos.

2023. un 2024. gadā kultūraugu zaudējumu izcelsme bija atšķirīga. Pagājušajā gadā vislielākos zaudējumus radīja salnas un krusas bojājumi, atsevišķos reģionos zaudējumi sasniedza līdz pat 95 procentiem. Savukārt šogad lielākos zaudējumus radīja spēcīgas lietusgāzes un vētras. Un, lai gan šogad postījumu vērtētāji apsekoja par 30 procentiem vairāk bojāto lauku - gandrīz 14 000, labā ziņa ir tā, ka postījumu apmērs šajos laukos bija mērenāks," salīdzinot gadu, teica „VH Lietuva“ vadītājs Mārtiņš Rusteika.

.

Lietuvā reģistrēti visu veidu riski

Šogad Lietuvā jau trešo gadu pēc kārtas tika pieredzēti visi 8 riski, pret kuriem tiek apdrošināti kultūraugi: krusa, vētra, lietusgāzes, ugunsgrēks, salna, pavasara salna, ilgstošas lietusgāzes un dabiskais sausums. Visvairāk cieta kultūraugi Telšu, Širvintos, Kaišiadorys, Šauļu, Kelmes, Pasvalys, Mažeiķu, Ukmerģes un Jonavas rajonos, tostarp rapsi, labība, pupas u. c.

„Lauksaimnieki ir sākuši vairāk apdrošināties, un šogad pirmo reizi mums ir apdrošināti lauksaimnieki visos valsts rajonos, tāpēc mums ir izdevies sadalīt risku pa visu Lietuvas teritoriju“, - saka M. Rusteika.

.

Pēdējo 5 gadu laikā Lietuvā apdrošināto lauksaimnieku skaits ir palielinājies 3 reizes līdz 3000, un apdrošinātā platība ir sasniegusi trešdaļu no kopējās apdrošināmās platības (dažādos gados var apdrošināt no 1,5 miljoniem līdz 1,7 miljoniem hektāru). Tā ir laba tendence; arvien vairāk mazo un specializēto saimniecību sāk apdrošināt kultūraugus.

2024. gads – smags gads Eiropas kultūraugiem

Saskaņā ar VH datiem vissmagāk cietušā valsts Eiropā šogad bija Beļģija, kur krusa izpostīja reģionus visā valstī. Beļģijas lauksaimnieki ir cietuši zaudējumus 356 % apmērā no kopfonda zaudējumiem. Milzīgus zaudējumus cieta arī lauksaimnieki Nīderlandē (140 %), Polijā (110 %) un Latvijā (102 %). Lietuvā zaudējumu līmenis šogad bija 56 %

.

„Vislielāko satraukumu rada tas, ka riski, kas ietekmē Lietuvu, vairs nav lokāli, bet gan sistēmiski – tie aptver arvien lielāku teritoriju, sākas vienā valstī un beidzas citā. Tāpēc mēs ieviešam digitalizācijas rīkus, lai pēc iespējas ātrāk un precīzāk varētu novērtēt liela mēroga katastrofu sekas un nekavējoties izmaksāt kompensācijas lauksaimniekiem, lai viņiem būtu par ko sēt," saka Rusteika, runājot par pieaugošajiem riskiem lauksaimniecības uzņēmumiem un nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām izmaiņām.

VH, fonds, kas apdrošina kultūraugus 10 Eiropas valstīs, šogad lauksaimniekiem apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksājis vairāk nekā 300 miljonus eiro. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī 2024. gadā atlīdzības par kultūraugu zaudējumiem pārsniegs apdrošināšanas prēmijas.

„Eiropā jau 20 gadus vērojamas pārmaiņas – klimata pārmaiņas veicina spēcīgu krusu, lietusgāzes, pavasara salnas un daudz ko citu. Ja agrāk mēs apdrošinājām kultūraugus tikai pret krusu, tad tagad problēmas ir plašākas un dziļākas. Arī 2024. gads Eiropā bija nežēlīgs. Tas ir mūsu lielākais izaicinājums – atrast līdzsvaru starp palīdzību lauksaimniekiem un risku uzņemšanos. Jo, ja risks būs pārāk augsts, ražas kopfonds sabruks. Tāpēc mēs uzraugām jaunas situācijas, tiklīdz tās rodas, nekavējoties tās analizējam un meklējam risinājumus, lai nākamreiz, kad šādi laikapstākļi iestāsies, mēs nekavējoties būtu gatavi," komentēja Vereinigte Hagel valdes loceklis no Vācijas Dr. Philipp Schonbach.

Vienotais fonds atšķiras no apdrošināšanas sabiedrības ar to, ka tā ir lauksaimnieku nekomerciāla organizācija, kuras mērķis ir aizsargāt tās biedru mantiskās intereses un palīdzēt pārvaldīt uzņēmējdarbības riskus. Tā darbojas kā apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāja apvienība, kurā iemaksas veic paši biedri. Tā kā savstarpējais fonds darbojas 10 valstīs, kultūraugu apdrošināšanas risks ir sadalīts starp visiem 110 000 pašreizējiem savstarpējā fonda dalībniekiem dažādās Eiropas valstīs.