Audzētājiem: salnas novērsīs agro ogu, ābolu, kartupeļu, sparģeļu salnas.

Krūmu agrā ziedēšana vēstīja par bagātīgu ražu, taču sala apetīte bija ļoti liela. Ogu audzētāji apgalvo, ka agrās ražas praktiski nebūs, un ir pāragri spriest, kāda būs vēlā raža – šīs nedēļas nogales laikapstākļi būs ļoti būtiski: ja salnas vēl būs, tās savāks pēdējos ziedus.

Audzētāji apgalvo, ka bojājumus pamana nevis uzreiz pēc salnām, bet gan vēlāk. Tikmēr graudaugu audzētājus salnas ietekmē vismazāk: ziemāju kultūras ir pieradušas pie vēsiem laika apstākļiem, ja vien var tikt bojāta pret salnām izturīgā kukurūza, kas izaugusi.  

Karstums ziedus ieziedējis, sals tos savācis

Zemkopības kameras priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Buivīds saka, ka sals jau nodarījis daudz postījumu, jo pēc ārkārtīgi siltā laika pirms Lieldienām dārzi pēkšņi uzziedējuši. 

„Mums ir bijuši rekordlieli karsti laikapstākļi, veģetācija ir pastiprinājusies, dārzi, ogulāji, kas sāka ziedēt agrāk, tagad ir melni, – ziedkopas ir nokaltušas, – augļi nenogatavojas, – ražas vairs nebūs. Bojātas ir melleņu platības, ābeļdārzi, upeņu dārzi. Siltais laiks palielināja labas ražas potenciālu, bet salnas to ir atņēmušas," aģentūrai BNS pastāstīja Buivydas. 

Kipras Sirtautas, 180 hektāru lielo Žiežmarju augļu dārzu direktors, aģentūrai BNS pastāstīja, ka vairāk nekā 90 procenti ābeļu ziedu ir apsaluši.

„Visi ziedi ir brūni, ražas nebūs, ābolus noteikti neaudzēsim,“viņš sacīja aģentūrai BNS. 

Augļu raža no atlikušajiem ziediem būs redzama apmēram pēc pāris nedēļām, kad parādīsies pumpuri, sacīja Sirtauts.

„Pundurkoki būs gandrīz 100% tukši, varbūt kaut kas būs augstāko koku galotnēs, bet... Tā ir ļoti slikta situācija“, – viņš piebilda. 

K. Sirtauts sacīja, ka šāda izmēra dārzus nav iespējams pasargāt no sala. 

„Mēs gatavojāmies: devām mēslojumu kokiem, lai pasargātu ziedus, bet, kad tādas salnas –vairākas naktis pēc kārtas bija gandrīz 4 grādi, nav iespējams pasargāt“, – aģentūrai BNS sacīja &dquo;Žiežmāju dārzu vadītājs“.   

Lauksaimnieki šogad aktīvāk nekā pērn ziņo par sala radītajiem postījumiem, sacīja Lauksaimniecības kameras viceprezidents. Viņš arī uzsver, ka salnas kļūst arvien spēcīgākas: „Mēs vēl neesam pārvarējuši salnu riska posmus, un mums ir lieli pārkāpumi. Visticamāk, ka mums būs vēl lielākas salnas un vēl lielākas sekas“.

.

Zāles, atšķirībā no kukurūzas, nebaidās no sala: ja tās ir sadīgušas, tās var tikt bojātas, jo nav jutīgas pret salnām, viņš teica.     

Saldēti sparģeļi, agrie kartupeļi 

Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Pauļus Andriejavas saka, ka reālās sekas vēl nav redzamas uzreiz pēc salnām, kas visvairāk plosījušās Lietuvas ziemeļu daļā, Anykšču rajonā. 

„Mēs sekojam līdzi situācijai, pagaidām tā nav tik laba, bet par konkrētiem zaudējumiem runāt ir pāragri“, – viņš sacīja aģentūrai BNS. 

„Sparģeļi tiešām izsalst – tos nāksies likvidēt, vairs nav ko novākt, lai gan zemnieki, kas tos audzē, tos dedzina ugunskuros un ir veikuši citus pasākumus, – piebilda Andriejavas kungs.

Karstumu izjūt arī lauku kartupeļu audzētāji, kuriem nav laistīšanas sistēmu. Taču Andriejavas kungs apgalvo, ka Lietuvā ir tikai nedaudz agro kartupeļu saimniecību – tās var saskaitīt uz diviem rokas pirkstiem.  

„Lauksaimnieki jau tagad cīnās, lai apstrādātu platības, kuras var pasargāt no sala, jo sala radītie zaudējumi ir milzīgi,– viņš teica.

Udažos laukos, kur ir izaugušas bietes un burkāni, arī ir sasalšanas pazīmes. 

„Bet laiks rādīs, kā tas ietekmēs to, vai iznāks sakneņi, kas patērē daudz auga enerģijas un liek saknēm pārtraukt augt“,–, teica Andriejavas kungs. 

Kāposti, tāpat kā sīpoli, ir nedaudz izturīgāki pret salnām.  

Audzētāji: tiks izaudzēti 20 % no pagājušā gada ražas

21 gadus vecā Regīna Regīna no Žimaiču ģimenes, kas audzē 4 hektārus zemeņu, aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad salnas bijušas ārkārtas.

„Šogad salnas ir bijušas vienu rītu, nākamajā, dažas reizes, un tad atkal – trīs pēc kārtas. Tās ir ilgstošas un biežas, tāpēc sāpīgas (salnas – BNS). No zemenēm, kas netika apklātas, nekas vairs nav palicis, un tās, ko mēs apklājām, būs, bet cena arī būs kosmiska, – viņa pārdomāja.  

Lietuvas Ogu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Tautvīds Gurskas sacīja, ka ogu audzētājus jau trešo gadu pēc kārtas "grauž sals". 

„Visas agrās zemenes apsala, pat ja tās bija pārklātas ar agroplēvi. Palīdzēja tikai dubultā agroplēve. Agrās mellenes apsala, jāņogas, iespējams, ir pilnībā izzudušas, izņemot krūmu augšas, ja tās ir augstākas, jo visas lapas ir nokaltušas 40-50 cm no zemes. Atjaunošanas avenes ir pilnībā apsalušas, un tās būs jāaudzē no jauna. Ahtinīdijas jau sen apsalušas. Arī vīnogu dzinumi ir nokaltuši," teica biedrības vadītājs.

Viņš sacīja, ka situācija līdz šai nedēļas nogalei liecināja, ka var sagaidīt 20 % no pagājušā gada ražas.   

„Ja nākamajā dienā būs sals, ražas nebūs vispār. Putni nokritīs. Un brīvā dabā tiem būs mazāk barības, tāpēc tie lidos uz dārziem," sacīja Gurskas.

Jau teica, ka salnas vismazāk skāra sausseržus. Sausseržiem ir lapas, un zem lapām ir paslēpti pumpuri jeb ziedi, tāpēc sala dēļ tie nenokrīt."

T. Gurskas uzskata, ka valstij būtu finansiāli jāatbalsta audzētāji, lai iegādātos ogu aizsardzības tuneļus – apļus, kas pārklāti ar izturīgu plēvi.  

„Visa nākotne ir tuneļos, jo salnas palielināsies, jo mēs ejam tālāk, un tuneļos var audzēt ķiršus, kazenes, upenes, jāņogas, zemenes, pat vīnogas," teica asociācijas vadītājs. 

Hidrometeoroloģijas dienests brīdina, ka nedēļas nogalē vietām gaisā gaidāms 1-6 grādu sals, daudzviet uz zemes būs sals. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm sals sestdienas naktī pārņems Taurages, Šauļu, Klaipēdas un Marijampoles apriņķus, bet svētdien būs visā Lietuvā.