Ziema ir beigusies, un ir sācies kalendārais pavasaris. Lauksaimniekiem drīz sāksies nopietni darbi. Kādi būs pavasara laikapstākļi, kādas ražas var sagaidīt, kādas būs iepirkuma cenas un vai lauksaimnieki ir apmierināti ar lauksaimniecības politiku? Šie un citi jautājumi ir daudzu lauksaimnieku galvās.

Alma Rutkauskiene, pazīstama mūsu novada lauksaimniece, sacīja, ka grūti pateikt, vai laikapstākļi būs lauksaimniekiem labvēlīgi, jo skaidrāk viss būs redzams aprīļa otrajā pusē, taču atzīmēja, ka pašreizējās temperatūras svārstības augiem nav labvēlīgas.

„Ja runājam par laikapstākļiem, ir pāragri prognozēt ražu, līdz tai vēl mēnesis, tāpēc var būt visādas katastrofas. Mēs piedzīvojam klimata pārmaiņas, temperatūras svārstības, tas nav labi, – kā cilvēkam tam ir jāpielāgojas, tas pats attiecas arī uz augiem“, – teica pašne kovė.

Runājot par iepirkuma cenām, lauksaimnieks norādīja, ka špēdējā laikā šražošanas izmaksas ir ļoti pieaugušas, tāpēc tas, ko par produkciju maksāja pirms šdažiem gadiem, tagad ir nepieņemami un nerentabli.

„Tagad izmaksas ir ļoti augstas, prasības lauksaimniekam ir ļoti augstas, tagad lauksaimnieks nevar braukt mēslot laukus, kamēr ministrs to neatļauj“, –ironizēja Rutkauskiene.

Uz jautājumu, vai mūsu lauksaimnieku graudu cenas ietekmēs graudu ievešana no Krievijas un Ukrainas, lauksaimniece nešaubās.

„„ššali graudiem ir atšķirīga pašizmaksa. Viņiem ir ļoti izdevīgi tirgoties par diviem eiro, viņu degvielas un minerālmēslu cenas atšķiras no mūsu cenām, un stundas alga tur ir daudz zemāka. Es uzskatu, ka viņu graudu pašizmaksa var būt divreiz zemāka nekā mums. Ja es, teiksim, pirktu un pārdotu graudus zem pašizmaksas, viņi joprojām gūtu peļņu par to pašu graudu daudzumu. Ienākošo graudu cenas ir zemākas. Kāds absurds, varas iestādes bija izbrīnījušās, ka caur Latviju Lietuvā ieved piecas reizes vairāk rudzu graudu nekā parasti. Tas nozīmē, ka tie bija vairāk pieprasīti, jo cena bija zemāka, un attiecīgās iestādes to laikus neņēma vērā," sacīja Rutkauskiene.

Firmere kritiski izteicās par mūsu lauksaimniecības politiku, ar kuru bieži vien pārspīlē tie, kas vēlas izpatikt Briselei.

„Ja pat vecie Eiropas lauksaimnieki nav apmierināti ar ES politiku, tad mums ir jāpadomā. Mūsu valdība mums saka: "Cik labi viņi dod, tik labi arī jābūt". Mēs esam postpadomju valsts, un mēs vēl neesam saņēmuši tādus maksājumus, kādus saņem Vācijas, Itālijas vai Francijas lauksaimnieki. Tas nozīmē, ka mums ir jāiztiek ar to, kas mums tiek dots, bet prasības pret mums ir vēl lielākas nekā pret lauksaimniekiem citās Eiropas valstīs. Mūsu valdība dažas lietas pieprasa agrāk nekā Eiropas Savienība," sacīja Rutkauskiene.

Viņa norādīja, ka mūsu valdība izvirza lauksaimniekiem augstas prasības, bet netur savu vārdu

.

„2023. gads, jauns kultūraugu deklarēšanas posms. Mums tiek izsniegta brošūra, kurā ir norādīts, cik lauksaimniekam tiks izmaksāts eiro par to vai citu apņemšanos, ja viņš to uzņemsies. Nāk decembrī, iestādes saka: "Aš nekas, bet tad saistības ir mazākas. Jūs redzat mūsu valdības līmeni – ašt paiet mēneši, un ir skaidrs, ka nav naudas, ko maksāt. Mums vajadzēja izvērtēt situāciju, mums vajadzēja veikt statistikas aprēķinus. Mēs nesaplosāmies, bet turam savu vārdu gan valdībai, gan saviem strādniekiem," sacīja lauksaimniece Alma.

Taujāta, kā viņa vērtē Lazdiju novada pašvaldības debates par zemes nodokļa samazināšanu, viņa sacīja, ka nauda ir dzinējspēks, bet svarīgi, kā tu to izmanto

.

„Ja zemes nodokli izmantos mērķtiecīgi, gan aš, gan citi lauksaimnieki to maksās kopīgi un tas nebūs tik sāpīgi. Es saku: Mana nauda ir izmantota mērķtiecīgi – ceļu uzturēšanai, meliorācijai. Bet, ja tā tiek izšķērdēta vai atvēlēta ierēdņu algām, es nepiekritīšu maksāt tik daudz," teica lauksaimnieks.

A. Rutkauskiene, kura neizrāda lielu optimismu, atzina, ka mūsdienās labāk lauksaimniecībā nestrādāt.

„Visās lauksaimniecības nozarēs nav tādas situācijas, kas iedvesmotu cilvēkus strādāt. Vai šodien ir īstais laiks investēt, kad valda vislielākā nenoteiktība? Pat kara draudi ietekmē psihi. Es plānoju būvēt pusotra miljona vērtu saimniecību, un te katru dienu saasinās tas, ka pāri robežai nāk Putins. Es neesmu divus gadus veca, bet pasauli uztveru citādi," Rutkauskiene nopūšas.