Lai pasargātu zivju audzētavas no kormorānu nodarītajiem postījumiem, Vides ministrija sola pieļaut lielāku elastību kormorānu populācijas regulēšanā Lietuvā. 

Okkārtējās vides ministra vietnieks Kęstutis Šetkus piekrīt ieviest ikgadēju limitu no savvaļas izņemto kormorānu skaitam, tādējādi palielinot medījamo putnu skaitu. 

„Tas, kas noteikti būtu apsverams, ir limita palielināšana (kormorānu izņemšanai –BNS). Šobrīd limita vispār nav, tiek izņemti (gadā –BNS) aptuveni 6000 kormorānu, bet domāt par limitu –noteikti jā“ir, –teica K. Šetkus šonedēļ Saeimas Lauku lietu komisijas sēdē.

Komentēt.

Toties šāda limita ieviešana Lietuvā neatrisinātu zivju fermu problēmas, ko rada lielā kormorānu populācija - aptuveni 20 000 ligzdojošo pāru - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā. Pēc ministra vietnieka teiktā, tur kormorānu kontrole ir nepietiekama.

„Mēs pieņemsim pozitīvu lēmumu. Es nesaku, ka pēc divām nedēļām medības būs iespējamas, bet mēs to noteikti ņemsim vērā, jo palielināsies (kormorānu –BNS) izņemšanas skaits no savvaļas, ––" teica Šetkus.  

Viņš norādīja, ka elastīgāku kormorānu populācijas regulējumu ļāva ieviest pagājušajā nedēļā saņemt Lietuvas vides, okeānu un zivsaimniecības komisāra Virginijus Sinkevičius (Virginijus Sinkevičius) deleģētā atbilde. 

Pēc Seima deputāta Kęstuša Mažeikas, kurš pārstāv grupu "Lietuvas vārdā", teiktā, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis 18. jūnijā Lauku lietu komiteju informēja, ka Eiropas Savienības (ES) direktīva paredz iespēju dalībvalstīm atkāpties no stingrajiem noteikumiem par putnu sugu aizsardzību, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu to nodarīto nopietno kaitējumu kultūraugiem, mājlopiem, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai un ūdenim.   

Toties Vides ministrijas Dabas aizsardzības politikas grupas padomniece Lina Čaplikaite-Denisoviene uzsvēra, ka, neraugoties uz izņēmumiem, pastāv tā dēvētā EK "pēcpārbaude pēc fakta".

Saskaņā ar viņas teikto, kad Komisija ieraudzīja, ka Lietuva 2015. gadā 2019. gadā no savvaļas ir atņēmusi 3000 kormorānu, tā sāka komentēt šos skaitļus un jautāt, vai tie nav pārāk drastiski un vai tas būtiski ietekmē kormorānu populāciju 

L. Čaplikaite-Denisovienė norāda, ka pagājušajā gadā Lietuvā no savvaļas tika izņemti aptuveni 6000 kormorānu.

Zemkopības ministrija ierosina noteikt limitu kormorānu izņemšanai no savvaļas, atstājot izņemšanas periodu zivsaimniecības iestāžu ziņā. Arī ornitologi pret to neiebilstu, uzskata ministra vietnieks Donāts Dudutis. 

„Šobrīd Vides aizsardzības aģentūra nosaka noteiktus periodus, kad ir iespējams pārvaldīt jūraskraukļu populāciju tā sauktajā letālajā veidā, izņemot tos no savvaļas, izmantojot letālos līdzekļus. Periodi ir noteikti, bet acīmredzot tie neapmierina akvakultūras saimniecības (...). Tos (kormorānus – BNS) ir grūti izņemt no savvaļas šajā konkrētajā laikā (konkrētajā laikā – BNS), un tie visu laiku nodara kaitējumu," komitejai sacīja D. Dudutis.

Saskaņā ar pašreizējo režīmu kormorānus var izņemt tikai noteiktos periodos. Arī Nacionālās akvakultūras un zivju produktu ražotāju asociācijas vadītājs Rolands Morkūns uzskata, ka no šiem periodiem būtu jāatsakās.

.

„Mūsu nozarē putnu nodarītais kaitējums katru gadu ir vismaz 3,5 miljoni eiro (BNS). Tas ir aptuveni 30 % no mūsu ienākumiem. Tie ir milzīgi zaudējumi, kas liek kormorāniem uzbrukt vājākām vidēja lieluma saimniecībām vai labākām saimniecībām, kuras ražo daudz zivju. Tas ir milzīgs kaitējums, kas noved tās līdz bankrotam," trešdien Lauku lietu komitejai sacīja zivju audzētavu asociācijas vadītājs.

Viņš sacīja, ka 2014. gadā tika lēsts, ka veselīgas kormorānu populācijas uzturēšanai pietiek ar 2 500 ligzdojošo kormorānu pāru. Tajā pašā laikā pagājušajā gadā, pēc Morkūna teiktā, bija 8500 ligzdojošu pāru un 18 000 migrējošo, lidojošo un brīvībā mītošo kormorānu, tātad kormorānu populācija valstī jau ir pārāk liela.

„Mūsu mērķis nav tos medīt, bet gan aizbaidīt, medījot, lai tie pamestu mūsu dīķus“, – teica zivju audzētāju asociācijas vadītājs.