Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi paziņojumu par klimata risku pārvaldību Eiropā, kurā, reaģējot uz Eiropas Vides aģentūras veikto Eiropas klimata pārmaiņu riska novērtējumu, ir sniegti konkrēti priekšlikumi, lai palīdzētu ES un tās dalībvalstīm pārvaldīt klimata riskus. 

EK norādīja, ka ekosistēmu noturības saglabāšanai un atjaunošanai būs nepieciešams uzglabāt aptuveni 30-50 % Zemes klimata resursu. ES būs jāaizsargā vairāk nekā 30-30 % Zemes sauszemes, saldūdens un okeāna ekosistēmu. Kopā ar dalībvalstīm tiks izstrādātas vadlīnijas, kā veidot klimata pārmaiņām noturīgas ainavas, tostarp kā novērst ekosistēmu bojājumus un aizsargāt jūras ekosistēmas.

Klimata pārmaiņas un kara viļņi palielina dažu slimību saasināšanās risku, un Komisija pastiprinās klimata un veselības uzraudzību un izvērtēs turpmākos pasākumus, lai aizsargātu cilvēkus, kurus skārusi augsta līmeņa karadarbība. Klimata pārmaiņas apdraud arī nodrošinātību ar pārtiku, un būs jāizstrādā atbilstoši atbalsta pasākumi, lai atbalstītu pāreju uz noturīgu lauksaimniecību un zivsaimniecību.

Plūdu, ugunsgrēku, zemas temperatūras un citu ekstrēmu parādību dēļ ir apdraudēta pilsētu infrastruktūra, un Komisija strādās pie tā, lai ēku un infrastruktūras projektēšanas standarti būtu labāk pielāgoti klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, un veicinās šo risku lielāku ņemšanu vērā, plānojot transporta un enerģētikas infrastruktūru. Šim nolūkam tiks izstrādātas atbilstošas vadlīnijas.

EK uzlabos esošos klimata pārmaiņu riska pārvaldības rīkus un nodrošinās dalībvalstīm piekļuvi galvenajiem apkopotajiem un vietējiem datiem, lietojumprogrammām un pakalpojumiem

.

Ārkārtas situācijās no 2025. gada būs pieejams „Galileo“ išagrīnās brīdināšanas satelīta pakalpojums, kas ļaus pārraidīt informāciju pat tad, ja uz zemes esošās brīdināšanas sistēmas nedarbosies. Paredzams, ka datu trūkumu novērsīs ierosinātās Mi&scaron un augsnes monitoringa regulas, kas uzlabos agrīnās brīdināšanas rīkus savvaļas ugunsgrēku un citu katastrofu gadījumā un palīdzēs precīzāk novērtēt iespējamos riskus.

Izšķiroša nozīme ir pietiekamu publisko un privāto līdzekļu mobilizēšanai, lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņām. EK plāno izveidot pagaidu ekspertu grupu par finansējuma mobilizēšanu noturības pret klimata pārmaiņām nodrošināšanai

.

Atbilstoši EK datiem 2023. gads bija karstākais gads kopš mērījumu sākuma, un klimata katastrofu skaits strauji pieauga. Globālā sasilšana 2023. gadā palielinājās par 1,48 ° C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku, savukārt okeānu temperatūra un Antarktikas jūras ledus zudums krasi pārsniedza visus rekordus.

Klimats Eiropā mainās divreiz straujāk nekā pārējā pasaulē. Vecā kontinenta virszemes gaisa temperatūra pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi vidēji par 2,2 °C augstāka nekā pirmsindustriālajā periodā. Saskaņā ar optimistisko scenāriju, ja globālā sasilšana nepārsniegs Parīzes nolīgumā noteikto 1,5 grādu Celsija robežu, vidējā temperatūra Eiropā varētu paaugstināties par 3 grādiem Celsija.

p

Konservatīvas aplēses liecina, ka līdz 2100. gadam ES iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par aptuveni 7 % klimata pārmaiņu pieaugošās ietekmes rezultātā.

Ja globālā sasilšana pārsniegs Parīzes nolīgumā noteikto 1,5°C robežu, kopējais papildu IKP samazinājums ES kopumā līdz 2031.-2050. gadam varētu sasniegt 2,4 triljonus eiro. Savukārt nākotnē ikgadējie plūdu radītie zaudējumi piekrastes plūdu dēļ Eiropā līdz 2100. gadam varētu sasniegt 1,6 triljonus eiro, ietekmējot 3,9 miljonus cilvēku.

Lietuvas klimata prognozes arī nav optimistiskas. Līdz gada beigām gada vidējā gaisa temperatūra Lietuvā paaugstināsies no 1,2 ℃ optimistiskākā scenārija gadījumā līdz 2,8 ℃ pesimistiskākā scenārija gadījumā. Augstākā temperatūra gaidāma decembrī/janvārī (3,9 un 4,4 ℃), bet zemākā - maijā/jūlijā (1,9 un 2,1 ℃).

Paredzamais vidējais nokrišņu daudzuma pieaugums svārstās no 42 mm jeb 6 % optimistiskākajā scenārijā līdz 98 mm jeb 14 % pesimistiskākajā scenārijā. Palielināsies spēcīgu nokrišņu periodi, un mēneša nokrišņu daudzums išsamazināsies vienas dienas laikā. Šādas dienas būs biežākas: no 14–16 līdz 18–20 dienām. Tāpēc pastāv iespēja, ka plūdi un strauji plūdi nākotnē kļūs biežāki.

Šis nav pirmais gads, kad tiek apspriesta pielāgošanās klimata pārmaiņām Lietuvas pilsētās, tostarp nepieciešamība pašvaldībām sagatavot plānus ar konkrētiem pasākumiem. Diemžēl neviena pašvaldība Lietuvā to vēl nav izdarījusi pēc savas iniciatīvas, lai gan Klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pamatnostādnes tika izstrādātas jau 2017. gadā. mūsu pašvaldības, lai arī nelielas, ir ļoti atšķirīgas, tāpēc ir nepieciešami individuāli plāni

.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns ir izstrādāts tikai Klaipēdas pilsētas pašvaldībai, kas ir viena no klimata pārmaiņu visneaizsargātākajām pašvaldībām. Vairākas citas pašvaldības pašlaik šādus plānus gatavo.

Attīstības ministrs š. Martā vides un klimata pārmaiņu ministrs apstiprināja Klimata pārmaiņu pielāgošanās progresa mehānismu, kas līdz 2029. gadam saņems gandrīz 100 miljonus eiro ES finansējuma. Plānotie pasākumi ietver plūdu risku un postījumu samazināšanu, Baltijas jūras piekrastes noturības palielināšanu, hidroloģisko un meteoroloģisko novērojumu tīkla izveidi, sabiedrības informētības palielināšanu un adaptācijas prasmju stiprināšanu, kā arī daudzfunkcionāla kuģa iegādi klimata pārmaiņu draudu pārvaldībai.