Lietuvas mežos egļu lapotnes defolācija (skuju masas zudums nelabvēlīgu vides faktoru ietekmē) neuzrāda tendenci. Tas liecina par to, ka egles, kas saglabājas zaļas, ir labi dzīvotspējīgas.

2024. gada 26. jūnijs. Lietuvas Republikas valdība apstiprināja Valsts vides monitoringa programmu 2024-2029. gadam, kurā sistemātiski tiek apkopota informācija par valsts dabas vides stāvokli un tajā notiekošajām izmaiņām gan spontāni, gan antropogēnās ietekmes rezultātā. Programmas sagatavošanā aktīvi iesaistījās Valsts meža dienesta Valsts meža inventarizācijas nodaļas vadītājs Gintars Kulbokas.

Programmas 2.1. un 3.1. pasākuma Dabas aizsardzības jomā atbildīgs ir Valsts meža dienests. Tā veic I līmeņa un organizē intensīvu II līmeņa meža stāvokļa monitoringu. Šie monitoringi tiek veikti starptautiskās programmas ICP Forests ietvaros, un dienests ir ICP Forests programmas nacionālais kontaktcentrs. ICP Forests starptautiskais kontaktpunkts regulāri izdod ikgadējas publikācijas, kurās tiek publicēti arī Lietuvā savāktie dati.

ICP-Forests statistika liecina, ka Lietuvā, tāpat kā Eiropā, parastā priede (Pinus sylvestris) ir viena no galvenajām un visizplatītākajām koku sugām. Valsts un Eiropas ICP-Forest I līmeņa mežu monitoringa rezultāti liecina par līdzīgām priedes stāvokļa tendencēm. Statistikas dati liecina, ka priežu stāvoklis Eiropā un Lietuvā pastāvīgi pasliktinās, t. i., vidējā vainagu defolācija pēdējo 20 monitoringa gadu laikā Eiropā un Lietuvā ir palielinājusies attiecīgi par 4,2 un 5,8 % punktiem.

Turpretī parastā egle (Picea abies) ir otra izplatītākā skujkoku suga. Tā ir otra visizplatītākā suga ES, un tās izplatība ir no Skandināvijas līdz Ziemeļitālijai un no Spānijas ziemeļaustrumiem līdz Rumānijai. Norvēģijas egle sastopama tikai Eiropas dienvidos lielākā augstumā – kalnos, jo tā dod priekšroku vēsākam un mitrākam klimatam

.

Labākajā stāvoklī, ar vismazāko vidējo defolāciju, ir meži Skandināvijā un Balkānu reģionā. Vissliktākais egļu stāvoklis ir reģistrēts Centrāleiropā. Novērojumi Eiropas mežos pēdējo 20 gadu laikā liecina, ka egļu vidējā defolācija ir palielinājusies par gandrīz 5 % punktiem. Tikmēr Lietuvas mežos egļu vainagu defolācija neuzrāda tendenci, lai gan tā svārstās no 19,1 līdz 23,3 %. Tas liecina par labu egļu atjaunošanos un to egļu dzīvotspēju, kas paliek zaļas. Jāatzīmē arī tas, ka egļu mežu vidējais gada tilpuma pieaugums Lietuvā (9,73 m3/ha, NMI 2023) ir ievērojami lielāks nekā visu mežaudžu vidējais pieaugums (9,09 m3/ha) un atpaliek tikai no strauji augošām apsēm salīdzinoši vidēja vecuma mežaudzēs (41-50 gadi) (11,8 m3/ha egļu mežos un 15,9 m3/ha apses mežos).

Jāatceras, ka defolācija ir viens no visbiežāk izmantotajiem meža monitoringa rādītājiem, kas raksturo izveidojušos lapotnes vai skuju masas zudumu nelabvēlīgu vides faktoru dēļ.